No 2016. gada 18. līdz 31. jūlijam lasītavā piedāvājam iepazīties ar izstādi “Mājas aptieciņas karalis – medus”, kuras materiāli sniegs daudz interesantas informācijas par vērtīgo dabas produktu – medu. Izstādes materiālus var ne tikai skatīt uz vietas, bet arī ņemt līdzi lasīšanai mājās.

     Vasara pašā pilnbriedā – pļavas, dārzi un parki slīgst ziedu krāšņumā, gaisā virmo vissaldākie aromāti un saulainā laikā to visu papildina bišu zumēšana. Čaklajām medus vācējām darba sezona ir aizsākusies agrā pavasarī, tagad tiek ievākts vasaras ziedu medus. Par medus ārstnieciskajām īpašībām ir dzirdēts daudz, arī kā saldinātājs pārtikā tas tiek izmantots sen un ne vienam vien medus ir gan cukura aizvietotājs, gan veselīgs našķis. Latviešu dainās apdziedāts gan bišu čaklums, gan vaska ritulīši, gan bitenieka līgaviņa. Lai arī nav konkrētu gada skaitļu par to, kad bišu medu sāka izmantot senie latvieši, varam droši teikt – tas bija ļoti sen!

     Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka medus vērtība apzināta jau aizvēsturē. Piemēram, Gruzijā 4700 – 5500 gadus vecā kapā atrastas trauku lauskas, kurās tika glabāts medus, kurš, acīmredzot, tika dots līdzi aizgājējam pēcnāves dzīvē. Līdzīgi ir rīkojušies arī senajā Ēģiptē, kur medus tika dots līdzi mirušajiem un ir bijis ierasts ziedojums auglības dievam. Senie grieķi medu uzskatīja par dievu ēdienu un izmantoja to reliģiskās ceremonijās. Medus aprakstīts arī Senās Indijas vēdās un ajūrvēdas tekstos, kas sacerēti pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu. Svētās Romas impērijas imperators Kārlis Lielais izdeva pavēli, kurā uzdeva katrā lauku saimniecībā turēt bites, ievākt medu un gatavot medalu. Savukārt Renesanses laikā par augstāko pavārmākslas virsotni kļuva no medus pagatavotie deserti.

    19. gs. medus vēsturē nāca ar vairākiem nozīmīgiem izgudrojumiem, kuri palīdzēja ievērojami palielināt medus ražu. Amerikas biškopības tēvs Lorenco Lorēns Lengstrots 1851. gadā izgudroja no stropa izņemamus rāmjus, bet pāris gadus vēlāk vācietis Johanness Merings izgudroja vaska plāksnes, ko ievietoja rāmjos, savukārt 1865. gadā austrietis Francs fon Hruška izgudroja ierīci, kas izsvieda medu no kārēm. Jāpiebilst, ka šo medus sviešanas metodi izmanto līdz pat šai dienai. 

Izmantotā literatūra:

Leģendas.- Nr.7(2015), 74.-77.lpp.