Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2016. gada 29. janvārī aprit 120 gadi, kopš dzimusi Antoņina Tuča, kura deva neatsveramu ieguldījumu sabiedrības izglītošanas procesā 20. gadsimta 20.–30. gados.
Ieskats Antoņinas Tučas biogrāfijā
Antoņina Tuča dzimusi 1986. gada 29. janvārī Sanktpēterburgā, uz kurieni darba meklējumos bija izceļojuši viņas vecāki Staņislavs un Marija Viļumi. Putilova fabrikas strādnieka Staņislava Viļuma ģimenes materiālie apstākļi bija pietiekami labi, lai viņu četri bērni iegūtu izglītību.
Meita Antoņina 1909. gadā pabeidza pilsētas pamatskolu un 1913. gadā četrgadīgo skolu ar sešu klašu ģimnāzijas kursu. Pirmās darba gaitas viņa sāka kādā apavu privātveikalā, tad strādāja par grāmatveža palīdzi a/s „Dzelzs-Cements” Pēterburgas filiālē.
Tajā laikā Viļumu ģimene aktīvi darbojās Pēterburgas latgaliešu kultūras dzīvē, kuru vadīja Francis Trasuns, Nikodems Rancāns, Francis Kemps, Kazimirs un Antons Skrindas un daudzi citi. Ģimene dziedāja korī, spēlēja teātri.
1918. gada vasarā Viļumu ģimene atgriezās dzimtenē. Antoņina sāka strādāt par skolotāju Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagastskolā. Šajā laikā Latvija bija tikko spērusi savus pirmos patstāvīgos soļus cīņā un darbā par brīvu, neatkarīgu un vienotu Latviju, kad Latgales novadā pēc gariem nebrīves gadiem gan poļu, gan krievu varā beidzot skolā varēja runāt dzimtajā valodā.
1919. gada vasarā tika pabeigti pedagoģiskie kursi, 1920. gadā – skolotāju sagatavošanas kursi, bet 1922. gadā – dabas zinību kursi. 1920. gada 1. oktobrī Antoņina Viļuma savas skolotājas gaitas saistīja ar Rēzeknes pilsētas latviešu 1. pamatskolu, un tās ilga līdz 1957. gadam Rēzeknes 1. vidusskolā.
1923. gadā skolotāja apmeklēja Varšavu, Krakovu, Prāgu, Vīni. Ceļojuma fotoattēli vēlāk tika izmantoti mācību procesā kā uzskates līdzekļi.
1924. gadā Antoņina papildināja zināšanas anatomijā un fizioloģijā. Skolotāja mācīja gan fiziku, gan ķīmiju, gan dabas mācību; ir bijusi skolas pārzine, mācību daļas vadītāja, pildījusi pilsētas skolu valdes locekles pienākumus. Stundās mācīto viņa padziļināja ārpusstundu darbā gan pulciņā, gan strādājot skolas izmēģinājumu lauciņā.
Antoņina Rēzeknes 1. latviešu pamatskolā satika savu nākamo vīru Benediktu, ar kuru 1929. gada 27. jūlijā nodibināja ģimeni.
Skolotāji Tuči darbojās arī Latgales teātrī. Antoņina ir tēlojusi klostera priekšnieci M. Meterlinka lugā „Māsa Beatrise” (1921), Horsta madamu R. Blaumaņa „Ugunī” (1926), veco Margariti A. Alunāna „Kas tie tādi, kas dziedāja”, arī Raiņa „Pūt, vējiņi!”.
Skolotājas mūžā liela nozīme ir bijusi dziedāšanai. Antoņina Tuča piedalījās arī 1940. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
Arī esot pensijā, Antoņina Tuča kopā ar dēlu Raimondu dziedāja Rēzeknes kultūras nama Tautas korī „Ezerzeme”. Viņas saglabātie „Latvju Raksti” noderēja kora tautas tērpu izgatavošanai. Antoņina bija prasmīga rokdarbniece un liela etnogrāfijas pazinēja. Viņa ir palīdzējusi šūt tērpus Rēzeknes kultūras nama, Rēzeknes 1. vidusskolas, Bērzgales un Verēmu ciema dziedātājiem un dejotājiem. Darinājusi ne tikai latviešu un latgaliešu tautas tērpus, bet arī ar krievu, moldāvu un igauņu.
1981. gada 29. jūlijā Antoņinas Tučas Rēzeknei ziedotais mūžs bija galā. Viņa tika guldīta Rēzeknes Miera ielas kapos. Uz kapakmens ir iekalti vārdi „No tumsas uz gaismu”. Tie ir veltīti Antoņinai un Benediktam Tučiem – Latgales gaismas nesējiem.
Literatūras saraksts http://ej.uz/antonina-tuca
