“Garīgās dzīves pamatā ir ticība Dievam, kurš mums jāmīl. Tas ir galvenais bauslis. It kā jocīgi: kā tad pavēlēsi Dievu mīlēt?! Bet cilvēks taču mīl visu, kas ir labs.

     Un Dievs augstākā mērā ir labs. Šāda mīlestība ir tikai dabiska. Dievs mums uzstāda augstas prasības – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Kur gan atradīsi tādu cilvēku, pat radinieku starpā visādi gadās… Bet arī alga ir augsta – tikt debesu valstībā, mūžīgā dzīvē. Tāpēc visa cilvēka garīgā dzīve vērsta uz to, lai pēc iespējas tuvāk atrastos ideālam, Dievam vai, vēl konkrētāk, Kristum.” Šos vārdus ir teicis kardināls Jānis Pujats, kurš 2015. gada 14. novembrī atskatīsies uz 85 nodzīvotajiem mūža gadiem.

     J. Pujats dzimis 1930. gada 14. novembrī Nautrēnos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. gada 29. martā divdesmit viena gada vecumā, kalpojis dažādās draudzēs kā vikārs un prāvests. 1991. gadā iesvētīts par bīskapu. 1998. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu ieceļ par kardinālu “in pectore” (t. i., sirdī). J. Pujatam piešķirts Svētā Krēsla monsinjora un prelāta tituls.

     Līdz 20. novembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma J. Pujata dzīves jubilejai veltīta izstāde.