Oktobra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Oktobrī apaļa jubileja aprit Jānim Rokpelnim (70), Sergejam Jeseņinam (120), Ilonai Leimanei (110) un Krišjānim Baronam (180).
Jānis Rokpelnis (dzimis 1945. gada 2. oktobrī Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātē studējis psiholoģiju un filozofiju, studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē.
Bijis vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Mākslas muzejā, redaktors un scenāriju kolēģijas loceklis Rīgas kinostudijā, dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā „Literatūra un Māksla”, žurnāla „Avots” literārās apvienības vadītājs, vecākais redaktors žurnālā „Jaunās Grāmatas”, Raiņa un Aspazijas fonda atbildīgais sekretārs, korespondents laikrakstā „Neatkarīgā Cīņa” u. c.
Pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnālā „Karogs” 1968. gadā. Izdoti dzejoļu krājumi „Zvaigzne, putna ēna un citi”, „Rīgas iedzimtais”, „Vilciens no pilsētas R”, „Līme” un „Lirika”. Rokpeļņa dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule. Eseju krājumā „Rīgas iedzimtie” īpatnējā pasaules redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un pilsētas likteņstāsti.
Rokpelnis ir sarakstījis arī scenārijus leļļu filmām „Umurkumurs” un „Vanadziņš”, libretu muzikālai izrādei „Meistars Aleksandrs” u. c.
Dzejnieks 1976. gadā ir saņēmis laikraksta „Padomju Jaunatne” prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu, Dzejas dienu balvu par krājumu „Rīgas iedzimtais”, Baltijas Asamblejas balvu par izlasi „Lirika”, Aleksandra Čaka prēmiju, kā arī Literatūras gada balvu par krājumu „Vārti”. 2010. gadā par krājumu „Nosaukums” saņēmis žurnāla „Latvju Teksti” balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, grāmatai „Rīgas iestaigāšana” 2013. gadā piešķirta Dzintara Soduma prēmija.
No krievu valodas Rokpelnis ir atdzejojis Inokentija Aņņenska, Aleksandra Bloka, Josifa Brodska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha un citu autoru dzeju.
Jāņa Rokpeļņa darbi mūsu bibliotēkās
Sergejs Jeseņins (dzimis 1895. gada 3. oktobrī Konstantinovas ciemā Rjazaņas guberņā, miris 1925. gada 28. decembrī Ļeņingradā) bija ievērojams krievu dzejnieks.
Jeseņins dzimis zemnieku ģimenē. Sācis rakstīt dzeju deviņu gadu vecumā. No 1912. gada dzīvojis Maskavā, kur no 1913. gada neilgu laiku studējis Maskavas Pilsētas tautas universitātē kā brīvklausītājs. Jeseņina agrīno dzeju stipri ietekmējusi krievu folklora.
1915. gadā viņš pārcēlās uz Pēterburgu, kur iepazinās ar tādiem dzejniekiem kā Aleksandrs Bloks, Andrejs Belijs, Sergejs Gorodeckis u. c. Tieši Pēterburgā Jeseņins kā dzejnieks ieguva plašāku ievērību. 1916. gadā tika izdots Jeseņina pirmais dzejoļu krājums „Радуница”, bet 1918. gadā iznāca krājums „Сельский часослов”.
Jeseņina dzejai bija raksturīgs smalks lirisms, dabas ainavas, zemnieka dzīves tēlojums. Šajā daiļrades posmā Jeseņinu var pieskaitīt pie dzejniekiem jaunzemniekiem (Новокрестьянские поэты), tie bija krievu dzejnieki 20. gadsimta sākumā, kuri nāca no zemniekiem (viņi gan sevi tā neapzīmēja, terminu ieviesa literatūras kritiķi). Vēlāk Jeseņins pievērsās imažinismam, bet savā daiļradē viņš vienmēr bija liriskās dzejas virziena pārstāvis.
Tika izdoti dzejoļu krājumi „Трерядница”, „Исповедь хулигана”, „Стихи скандалиста”, „Москва кабацкая”, kā arī poēmas „Пугачёв”, „Чёрный человек”. Jeseņina dzejā atspoguļota arī Oktobra revolūcija, lai arī viņa attieksme pret padomju režīmu bija visai pretrunīga. Viņš sarakstījis Baku komisāriem veltītu poēmu „Баллада о двадцати шести”, kā arī dzejoļu krājumu „Русь Советская” un poēmu „Анна Снегина”.
Sergeja Jeseņina darbi mūsu bibliotēkās
Ilona Leimane (dzimusi 1905. gada 5. oktobrī Rīgā, mirusi 1989. gada 21. decembrī Parīzē, Francijā) bija rakstniece. Dzimusi namsaimnieka ģimenē, mācījusies V. Maldoņa ģimnāzijā, Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijā. 1928. gadā iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Strādājusi laikraksta „Latvis” redakcijā.
Pirmā publikācija – dzejolis „Nav ikdienas!” žurnālā „Piesaule”. Pirmais dzejoļu krājums („Sirds”) iznāca 1935. gadā. 1942. gadā iznāca lirikas grāmata „Divas gaismas” un 1944. gadā dzejoļu izlase „Saule un tu”. Izdots arī stāstu krājums „Sērmūkšu vīns”, stāstu un atmiņu grāmatas „Dūmu topāzs” un „Ugunsputns”, kā arī romāni „Kailā dzīvība”, „Vadātājs” un „Mātes cilts”.
1942. gadā Kārļa Skalbes vadītais žurnāls „Latvijas Mēnešraksts” publicēja I. Leimanes romānu „Vilkaču mantiniece”. Šis romāns kļuva par literāro sensāciju. To vairākas reizes izdeva atkārtoti.
1944. gadā Ilona emigrēja uz Vāciju un vēlāk uz Franciju. No 1950. gada dzīvoja Parīzē, līdz pat dzīves beigām saglabājot politiskās bēgles statusu.
Rakstniece rakstīja īpatnējā, poētiskā un smalkā valodā, ar daudziem apvidvārdiem. Dzejā turpinājai romantisko tradīciju, bet prozā (īpaši romānā „Vilkaču mantiniece”) aizsāka maģiskā reālisma līniju. 1965. gadā izdotajā krājumā „Dūmu topāzs” ievietoti tēlojumi, stāsti un atmiņas par K. Skalbi, E. Virzu, V. Cedriņu u. c.
I. Leimane ir sarakstījusi arī divas bērnu grāmatas – „Knašais Pēterītis” un „Laimes zemē”. Abās grāmatās izmantots populārais pasaku sižets par došanos pasaulē.
Ilonas Leimanes darbi mūsu bibliotēkās
Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Strutelā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā) bija folklorists, rakstnieks, publicists un viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu darbiniekiem.
Dzimis muižas vagara ģimenē. Mācījies Dobelē, tad Dundagas Kubeles pagastskolā. No 1847. gada mācījies Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā. 1855. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, no 1856. līdz 1860. gadam studējis matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē.
No 1862. līdz 1865. gadam bijis laikraksta „Pēterburgas Avīzes” līdzstrādnieks un faktiskais redaktors. No 1867. līdz 1893. gadam strādājis Voroņežas guberņā un Maskavā par skolotāju.
1859. gadā Kr. Barons 24 gadu vecumā no studiju vietas Tērbatā kājām aizgājis līdz savām mājām Dundagā, kopumā veicot ap 1040 km. Gājiena laikā Barons aicinājis cilvēkus vākt tautasdziesmas. 1878. gadā no F. Brīvzemnieka pārņēmis latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpinājis pēc atgriešanās Rīgā 1893. gadā un līdz pat mūža beigām.
Kr. Barons ir pirmais latviešu autors, kas sarakstījis Baltijas ģeogrāfijas grāmatu („Mūsu tēvzemes aprakstīšana”) un pirmo apcerējumu latviešu valodā par darvinismu („Mūžīgs kara lauks”); rakstījis arī stāstus, dzeju un tulkojis. Publicējis aptuveni 100 populārzinātnisku rakstu par dabaszinībām un izglītības jautājumiem.
Kr. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautasdziesmu krājums „Latvju dainas” (1-6, 1894-1915) ar 217 996 dziesmām un plašu ievadu (darbs veidots kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, viņa darbs, sadzīves attiecības) un „Latvju dainu izlase” (1-4, 1920-1923).
Krišjāņa Barona darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp.http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Barons Kri%C5%A1j%C4%81nis&id=967082&&g= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Leimane Ilona&id=947877&&g=1 https://lv.wikipedia.org/wiki/Sergejs_Jese%C5%86ins https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Rokpelnis
