Jūlija ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Jūlijā apaļa jubileja aprit Jānim Jurkānam (65), Skaidrītei Annai Gailītei (75), Andrē Moruā (130) un Karlam Gustavam Jungam (140).
Jānis Jurkāns (dzimis 1950. gada 12. jūlijā Rīgā) ir dramaturgs, scenārists, aktieris. Dzimis strādnieku ģimenē. 1966. gadā beidzis Jūrmalas 4. astoņgadīgo skolu, 1969. gadā – Jūrmalas 2. vakara vidusskolu, 1975. gadā – Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu, 1983. gadā – Maskavas Valsts literatūras institūta Augstākos literāros kursus. Bijis solists Rīgas Operas teātrī, aktieris Drāmas teātrī, pasniedzējs LVU. Strādājis LPSR Kultūras ministrijā, Apvienības „Latvijas kino” studijā „Trīs”.
Dramaturģijā ienācis 20. gs. 70. gadu otrajā pusē, kopā ar Leldi Stumbri aizsākdams latviešu reālistiskās drāmas modernizācijas tendences. 70., 80. gados tapušajām lugām raksturīga intensīva, nosacīta atmosfēra, kas apvieno sadzīvisku konkrētību ar simbolisku vispārinājumu. Vairākas lugas veltītas tautas likteņtēmas risinājumam. 20. gs. 90. gados un 21. gs. sākumā J. Jurkāns raksta galvenokārt sociālas drāmas, kā arī eksperimentē ar komēdijas formām.
Līdztekus rakstniecībai aktīvi darbojies atbildīgos sabiedriskos amatos – Rakstnieku savienības priekšsēdis, Rakstnieku savienības izpilddirektors, kopš 2005. gada Rīgas Latviešu biedrības priekšsēža vietnieks.
Dramaturgs rakstījis arī dziesmu tekstus un mūziku vairāku savu un ne tikai savu lugu iestudējumiem, pats bieži uzsvēris mūzikas nozīmi lugu tapšanā.
J. Jurkāna lugu centrā nereti ir romantisma tradīcijai raksturīgais konflikts starp ideālo garīgo un merkantilo materiālo pasauli. Paralēli sociālpsiholoģiskajām drāmām, kuru darbība lielākoties risinās vienas ģimenes ietveros un tāpēc jo skaudrāk uzrāda atsvešinātību un vērtību devalvāciju tuvu cilvēku starpā, J. Jurkāns rakstījis arī līdzību lugas. Būtiskākā no tām – viduslaiku balāde „Virtuss” – uzskatāma par Jāņa Jurkāna mākslinieciski augstvērtīgāko darbu, kas gan nekad nav ticis iestudēts profesionālā teātrī.
21. gs. sākumā pievērsies komēdijas formai. Farsam raksturīgie joki, kas saistīti ar fizioloģiju, ēdienu, groteskiem tipāžiem, konsekventi izmantoti J. Jurkāna attiecīgā perioda populārākajā (publicēta un divas reizes iestudēta profesionālā teātrī) lugā „Vistas”.
Profesionālos teātros iestudētas šādas dramaturga lugas: „Dzērvīte”, „Pulkstenis ar dzeguzi”, „Kolibri”, „Smilšu kūka”, Kraukļi”, „Jāzepiņš”, „Amālija”, „Dūdieviņš” un „Viņš taču ir muļķis!”.
Jāņa Jurkāna darbi mūsu bibliotēkās
Anna Skaidrīte Gailīte (dzimusi 1940. gada 20. jūlijā Jēkabpilī) ir rakstniece un žurnāliste. Bērnībā dzīvojusi Rubenes pagastā. 1958. gadā beigusi Krustpils vidusskolu, 1967. gadā beigusi Maskavas Poligrāfijas institūtu neklātienes nodaļā grāmatniecības specialitātē, strādājusi par grāmatnīcas vadītāju, arī laikrakstā „Padomju Daugava”, ražošanas apvienībā „Daiļrade” par Jēkabpils iecirkņa vadītāju, nodibinājusi grāmatu tirdzniecības uzņēmumu „Cielava”.
Rakstniece savos romānos nereti pievēršas tematiem, kas vēsta par Latvijā dzīvojošu cilvēku likteņiem. Lasītājus aizrauj ne vien sižeta risinājums, bet arī detalizēti aprakstītās ģeogrāfiskās vietas un sabiedrības dzīve. Autore spilgti attēlo laikmetu un vidi, daudz darba ieguldot laikmeta dokumentu un liecību izpētē. Līdz ar reāliem dzīvesstāstiem atklājas plaša un patiesa Latvijas un arī Eiropas vēstures panorāma visa 20. gadsimta garumā.
Sarakstījusi darbus ar romāna iezīmēm par dzimtas likteņiem „…un tad ienāca postītājs”, „Viens vienīgs elpas vilciens”, „Dvēsele mūžīgi dzīvā…”. Pēc ceļojuma uz Itāliju tapis romāns „Taureņa lidojums akmenī”. Sarakstījusi dokumentālu romānu par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Latvijas armijas kapteini Jāni Valdmani „Tu esi viens no mūžības”, kā arī daudzus citus romānus.
A. S. Gailīte ir konkursa „Preses nama grāmata” laureāte prozā 2001. gadā. B. Senkevičas- Ziemanes piemiņas balvas konkursā (Kanādā) pirmās vietas ieguvēja prozā 2002. gadā. Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas laureāte 2002. gadā. „Lielā lasītāju balva” 2004. un 2005. gadā par uzvaru prozā, bet 2009. gadā – bērnu literatūrā bibliotēku atbalsta fonda rīkotajā akcijā „Lasītākās grāmatas”. Konkursa „Zvaigznes grāmata 2007. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” laureāte. Latvijas Bērnu žūrijas piešķirtā pirmā vieta vidusskolēnu grupā par grāmatu „Patrīcijas dienasgrāmata”. No 2002. gada Jēkabpils Goda pilsone.
Annas Skaidrītes Gailītes darbi mūsu bibliotēkās
Andrē Moruā (īstā vārdā Emils Hercogs dzimis 1885. gada 26. jūlijā Francijā, Elbefā, miris 1967. gada 9. oktobrī Francijā, Nanterā) bija franču rakstnieks. Dzimis rūpnieka dzimtā, vairākus gadus vadīja tūka fabriku Elbefā (šo dzīves posmu atspoguļo romāns „Bernard Quesnay”). 1914. gadā, pasaules karam izceļoties, mobilizēts un piekomandēts angļu karaspēkam, kur guva vielu ar jauku humoru sarakstītajiem „Les silances du Colonel Bramble” un „Les discours du docteur OꞌGradi”. Moruā pievērsās angļu rakstniecības studijām, kuru rezultāts ir biogrāfiskie darbi par Šeli, valstsvīru Dizreili un Baironu.
Kopš 1923. gada rakstnieks nodevās vienīgi rakstniecībai, apmetās uz dzīvi Parīzē un laida klajā grāmatas „Les dialogues sur le commandement”, maksimu krājumu „La conversation”, jūtu dzīves analīzei veltīto romānu „Climats”, biogrāfisko darbu „Tourgueniev”. Moruā labākās biogrāfijas ir maršala Liotē dzīves tēlojums un smalki veidotais „Edouard VII et son temps”.
Biogrāfiju pamatā ir nopietnas avotu studijas, tajās valda līdzsvars un bezpersonisks tēlojums, ļaujot runāt notikumiem un vēsturiskām personām, kuru raksturojumi ir smalki niansēti. Moruā darbi sarakstīti vieglā, skaidrā, atturīgā stilā, un tajos izpaužas dzīves pieņemšana un ticība progresam.
Andrē Moruā darbi mūsu bibliotēkās
Karls Gustavs Jungs (dzimis 1875. gada 26. jūlijā Šveicē, Kessvilā, miris 1961. gada 6. jūnijā Šveicē, Cīrihē.) bija šveiciešu psihiatrs un filozofs, analītiskās psiholoģijas skolas dibinātājs. Viņa darbība atstājusi spēcīgu iespaidu 20. gadsimta filozofijā.
K. G. Jungs dzimis vietējā vikāra Johana Junga ģimenē. 1886. gadā zēns iestājās ģimnāzijā, bet 1895. gadā – Bāzeles universitātē. Sākotnēji viņš izvēlējās dabaszinātnes, bet pēc tam pārgāja uz medicīnas studijām, specializējoties psihiatrijā. 1900. gadā Jungs sāka stažēties Cīrihes psihiatriskajā klīnikā, un jau 1906. gadā iznāca pirmais darbs „Beitrag Zur Psychologie und Pathologie sogenannter occulter Phänomene”. Tieši šo grāmatu vēlāk nosūtīja Zigmundam Freidam un caur to arī sākās Freida un Junga pazīšanās.
Freida lielo ietekmi savā sākotnējā darbībā Jungs apstiprināja pirmajā starptautiskajā kongresā lasot referātu „Freida histērijas teorija”, aizstāvot psihoanalīzes teoriju. Arī 1908. gada kongresā Zalcburgā psihoanalīzes teorija aizstāvēšana turpinājās, tika izdota „Psihoanalītikas un patalogpsiholoģijas pētījumu gadagrāmata”. 1910. gadā Nirnbergā tika izveidota Starptautiskā psihoanalītiskas asociācija, kurā par prezidentu ievēlēja tieši Jungu.
Laika gaitā viņš kļuva par Oksfordas universitātes zinātņu doktoru, Šveices zinātņu akadēmijas goda locekli un saņēma goda zinātņu grādus Hārvardas, Kalkutas, Benaresas un Alahabadas universitātē. Pēc Otrā pasaules kara Jungs kļuva arī ļoti aktīvs ceļotājs, apmeklēja Ziemeļāfriku, Keniju, Jaunmeksiku, Indiju. 1903. gadā viņš apprecēja Emmu Raušenbahu, viņiem bija pieci bērni, un laulība ilga līdz 1955. gadam, kad Emma mira. Turklāt šī ilgā kopdzīve ritēja par spīti baumām, ka Jungam ir neskaitāmi citi romāni, no kuriem slavenākais, iespējams, ir bijis ar Sabīni Špīlerinu.
K. G.Jungs savu darbību ir nosaucis par analītisko psiholoģiju, kas nozīmē psihes dziļumu pētīšanu, kurā kādai parādībai tiek atrasta tās jēga. Lielu uzmanību viņš pievērsa tieši sapņiem un jau 1912. gadā iznākušajās „Metamorfozēs un libido simbolos” apskata mītiskos un folkloras mantojuma simbolus tajos.
K. G. Jungs aizrāvies arī ar austrumu kultūru, uzskatot, ka rietumnieki varētu dažas lietas no austrumniekiem arī mācīties. Rietumnieka gars ir sašķēlies divās daļās – zināšanās un ticībā, tas uzskata, ka vajag dabūt visu, ko viņš grib.
Karla Gustava Junga darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Gailīte A. S. Neredzamo važu gūstā. R.: Zvaigzne ABC, [2012]. - 223 lpp. Latviešu konversācijas vārdnīca. 14. sēj. - R.: Antēra, 2002. - [1040] lpp. . Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=234 http://www.makslinieki.lv/profile/108/ https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Gustavs_Jungs
