Jūnija ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Jūnijā apaļa jubileja aprit Ādolfam Ersam (130), Mārim Čaklajam (75), Fransuāzai Sagānai (80) un Antuānam Marī Žanam Batistam Rožē de Sent-Ekziperī (115).
Ādolfs Erss (līdz 1914. gadam Ādolfs Rūniks; dzimis 1885. gada 12. jūnijā Ežu, tagad Skujenes pagasta Ģībēnos, miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas centrālcietumā) bija rakstnieks.
Audzis zemnieka ģimenē. 1894. gadā mācījies Ežu pagastskolā, no 1897. līdz 1900. gadam – Skujenes draudzes skolā, no 1900. līdz 1902. gadam – Cēsu pilsētas skolā. 1904. gadā beidzis Cēsu viengadīgos skolotāju kursus.
Skolas laikā dzīvojis Cēsu grāfa Zīversa savrupnamā pie mātes māsas, kas vadīja grāfa saimniecību. Te iepazinies ar aristokrātisku vidi, guvis pirmo priekšstatu par stilu un gaumi. Pilī un pils parkā gūtos iespaidus vēlāk izmantojis literārajā darbā.
No 1904. līdz 1905. gadam bijis palīgskolotājs Dzērbenē. 1905. gadā ievēlēts par Dzērbenes pagasta rīcības komitejas sekretāru. Pēc tam bēdzis uz Krieviju, kur ar svešu uzvārdu (Bērziņš) un viltotu pasi dzīvojis trūkumā. Mācījies Pēterpils mūzikas skolā, bijis spēļu nama tehniskais darbinieks, svētceļnieks, restorānu un cirka vijolnieks, mājskolotājs, telefonu mehāniķis.
No 1911. līdz 1914. gadam dzīvojis Latgalē, galvenokārt Rēzeknē. Kopš 1914. gada laikraksta „Līdums” līdzstrādnieks, 1919. un 1920. gadā piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Pēc tam laikrakstu „Latvijas Sargs”, „Latvis”, „Pēdējā Brīdī” līdzstrādnieks.
1900. gadā pirmā publikācija – stāsts „Zaglis” laikrakstā „Balss”. 1906. gadā Pēterburgā iznācis pirmais dzejoļu krājums „Lūzumi”. Iznākušas 37 grāmatas, galvenokārt proza. Rakstījis arī dzeju, ceļojumu aprakstus. Daudz tulkojis.
No 1940. līdz 1941. gadam strādājis laikrakstā „Padomju Latvija”, publicējis rakstus par literatūru un mākslu. Vācu laika presē publicēti daži stāsti. 1944. gada novembrī čeka Ersu apcietināja. 1944. gada 22. martā iesniegtā Latvijas politisko un sabiedrisko darbinieku memoranda parakstītāji tika turēti ieslodzījumā necilvēcīgos apstākļos.
Padomju laikā Ā. Ersa daiļrade tika nievāta par buržuāziski nacionālistisku, viņa grāmatas aizliedza. 20. gs. 90. gados tika izdotas vairākas rakstnieka grāmatas: romāns „Muižnieki”, stāstu izlases „Jautrās rīdzinieces” un „Latgales stāsti”, dzejas izlase „Cel altāri no zemes”.
Ādolfa Ersa darbi mūsu bibliotēkās
Māris Čaklais (dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū, miris 2003. gada 13. decembrī Rīgā) bija dzejnieks, tulkotājs un publicists. Dzimis kalpotāju ģimenē. 1958. gadā beidzis Saldus vidusskolu, 1964. gadā – Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.
Par literāro līdzstrādnieku strādājis laikrakstos „Padomju Jaunatne” un „Literatūra un Māksla”, kā arī izdevniecībā „Liesma”. No 1987. līdz 1991. gadam laikraksta „Literatūra un Māksla” redaktors. Kopš 2000. gada žurnāla „Karogs” galvenais redaktors.
Pirmā publikācija – dzejolis „Marts” laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1960. gada 26. martā. Čaklā dzejā dominē harmoniskas personības jūtīgi tverta pasaule, tai raksturīgs intelektuālisms un vienkāršība, cilvēciska atvērtība, ietilpīga metaforu sistēma. Publicēti dzejoļu krājumi „Pirmdiena”, „Kājāmgājējs un mūžība”, „Sastrēgumstunda’’, „Cilvēksauciena attālumā”, „Labrīt, Heraklīt!”, „Vientuļš riteņbraucējs”, „Mana mājas lapa tavai mājas lapai”, atmiņu grāmatas „Laiks iegravē sejas”. Atdzejojis N. Hikmeta, J. Bobrovska, M.Martinaiša u. c. darbus. Rakstījis arī dzeju bērniem.
Māra Čaklā darbi mūsu bibliotēkās
Fransuāza Sagāna (dzimusi 1935. gada 21. jūnijā Francijas dienvidrietumos, mirusi 2004. gada 24. septembrī Normandijā) bija ievērojama 20. gs. franču dramaturģe, kinoscenāriju autore un romāniste. Viņas īstais vārds bija Fransuāza Kvoreza, un viņas iesauka ir Kikija.
Dzimusi turīgā ģimenē, mācījusies Parīzē. Studiju gados Sagāna vairāk laika pavadījusi kafejnīcās, nevis mācībās. Kad 1953. gada vasarā meiteni padzina no klostera skolas, viņa septiņu nedēļu laikā sarakstījusi savu pirmo darbu „Esiet sveicinātas skumjas”, kas līdz ar grāmatas publicēšanu iekaroja popularitāti un ir tulkots 22 valodās, kā arī pēc tā ir uzņemta filma.
Sagānas radītie varoņi iemieso ne vien pagājušā gadsimta garu, bet arī vispārcilvēciskās īpašības, kas ir nezūdošas arī mūsdienās. Slavenā darba veiksmes pamatā ir pārliecinošs romantiskās mīlestības un seksualitātes tēlojums, kā arī dažādu paaudžu saskarsmes nianses.
Vēlāk sekoja romāni „Pasmaidot… ”, „Pēc mēneša, pēc gada”, „Vai jūs mīlat Brāmsu?”, „Brīnišķie mākoņi”, kā arī vēl daudzi citi romāni un lugas.
Rakstniece bijusi tuvs draugs bijušajam Francijas prezidentam Fransuā Miterānam un rakstniekam un filosofam Žanam Polam Satram.
Viņa bija slavena arī ar savu trauksmaino dzīves veidu, azartspēlēm un narkotiku lietošanu. Sagāna aizrāvusies arī ar sporta automašīnām, un 1957. gadā gandrīz gājusi bojā autoavārijā. Viņa vienmēr ir bijusi gards kumosiņš dzeltenajai presei – pēdējo dzīves gadu laikā viņai bijušas vairākas tiesas prāvas, soda naudas un nosacīta brīvības atņemšana par nenomaksātiem nodokļiem.
Rakstniece jau vairākus gadus slimojusi un dažas dienas pirms nāves steidzami nogādāta Onflēras slimnīcā, kur viņa nomira no sirds un plaušu mazspējas.
Fransuāzas Sagānas darbi mūsu bibliotēkās
Antuāns Marī Žans Batists Rožē de Sent-Ekziperī (dzimis 1900. gada 29. jūnijā Lionā, Francijā, miris 1944. gada 31. jūlijā Marseļā, Francijā) bija franču rakstnieks un aviators. Dzimis dižciltīgā ģimenē. Viņš bijis trešais bērns piecu bērnu ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu.
1908. gadā uzsācis mācības kristīgā skolā Lionā. 1914. gadā kopā ar vecāko brāli mācības turpinājis Mansas Jezuītu koledžā. Vēlāk gājis sagatavošanas kursos, lai iestātos Parīzes Senluija jūras kara akadēmijā. 1919. gadā neizturējis konkursu kara akadēmijā, uzsācis arhitektūras studijas.
12 gadu vecumā Antuāns pirmo reizi ir lidojis ar lidmašīnu, šis lidojums atstājis uz viņu lielu iespaidu. 1921. gadā viņš iestājies Franču armijā un sācis aviatora karjeru. Kaut arī vēlāk strādājis dažādus darbus, tomēr 1926. gadā atgriezies aviācijā un strādājis pasta aviācijā, līnijā Tulūza – Dakāra. Vēlāk pārcēlies strādāt uz Dienvidameriku.
1926. gadā publicējis savu pirmo stāstu „Lidotājs”, bet 1928. gadā – pirmo grāmatu „Dienvidu kurjers”. 1943. gadā pirmpublikāciju piedzīvojis stāsts „Mazais princis”, ko latviešu valodā pirmo reizi izdeva 1960. gadā.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Sent-Ekziperī bija devies uz ASV un tālāk uz Kanādu, tomēr vēlāk pievienojās Brīvās Francijas spēkiem. 1944. gada 31. jūlijā Antuāns de Sent-Ekziperī ar lidmašīnu „P-38 Lightning” devās izlūklidojumā uz Ronas upes ieleju, lai novērotu vācu karaspēka pārvietošanos. No šī lidojuma viņš neatgriezās.
2000. gadā tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, kuras autentiskumu eksperti apstiprināja 2004. gadā. Tā tika izcelta no jūras netālu no Marseļas. 2008. gada martā Vācijas prese ziņoja, ka 85 gadus vecais Luftvafes veterāns Horsts Riperts atzinies, ka 1944. gada 31. jūlijā rajonā, kur tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, notriecis „P-38 Lightning” lidmašīnu ar Francijas atpazīšanas zīmēm. Šī stāsta patiesumam nav pierādījumu.
Pieminot Sent-Ekziperī, viņa vārdā nosaukta Lionas lidosta un 2578. asteroīds, kalnu virsotne Patagonijā, kā arī vairākas skolas dažādās pasaules valstīs. A. de Sent-Ekziperī veltīti trīs muzeji – Japānā, Dienvidkorejā un Krievijā – Uļjanovskā.
Antuāna de Sent-Ekziperī darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=%C4%8Caklais&id=935998&&g=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=Erss %C4%80dolfs&id=970207&&g=1 http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Fransuaza-Sagana http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Antuans-de-Sent-Ekziperi http://lv.wikipedia.org/wiki/Antu%C4%81ns_de_Sent-Ekziper%C4%AB
