Marta ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Martā apaļa jubileja aprit Mikelandželo Buonarroti (540), Harijam Harisonam (90), Aspazijai (150) un Andrim Puriņam (65).
Mikelandželo Buonarroti (dzimis 1475. gada 6. martā Toskānas ciematā Kaprēzē, miris 1564. gada 18. februārī Romā) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.
Trīspadsmit gadu vecumā Mikelandželo kļuva par Florences ievērojamākā fresku gleznotāja Domēniko Girlandaio mācekli. Mācībām bija paredzēti trīs gadi, taču viņš no darbnīcas aizgāja jau pēc divpadsmit mēnešiem. Kā stāstīja Mikelandželo laikabiedri, viņa zīmējumi pārspējuši skolotāja darbus. Un patiesi – jaunā mākslinieka izcilais talants manāms jau viņa pirmajos zīmējumos.
Viņš vispilnīgāk atspoguļoja dižrenesanses humānisma ideālus – monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu. Viņš bija arī jaunā, baroka stila ievadītājs. Baroka tendences, jaunā domāšana un renesansei neparastie izteiksmes paņēmieni raksturo Mikelandželo darbus, kas radīti pēc 1520. gada.
Mākslinieks kļuva slavens jau ar agrīnajiem darbiem. Viens no pazīstamākajiem darbiem mūsdienās ir marmorā veidotā skulpturālā grupa „Pieta” (1499. gads, mirušā Kristus apraudāšana). „Pietā” dzīvā un mirušā cilvēka ķermeņi harmoniski apvienoti un izveidota dižrenesansei raksturīgā miera un iekšējā līdzsvara pilnā konusveida jeb vienādsānu trīsstūra kompozīcija.
Laika posmā no 1501. līdz 1504. gadam Mikelandželo radīja statuju „Dāvids”. Tas ir skaists jūdu jauneklis, kurš divkaujā uzvarēja mītisko milzi Goliātu. Tēlnieks savu varoni attēlojis vispārējā garīgo un fizisko spēku saspringuma brīdī. Skulptūra ir gandrīz piecus metrus augsta, un tās kopija apskatāma Florences rātslaukumā, bet oriģināls atrodas Akadēmijas galerijā. Šodien Mikelandželo skulptūra ir kļuvusi par Florences simbolu.
Viens no grandiozākajiem Mikelandželo darbiem tapa Siksta kapelā Vatikānā no 1508. līdz 1512. gadam. Darbs Siksta kapelā Mikelandželo kļuva par smagu pārbaudījumu. Viņš apgleznoja griestus un sienu augšdaļu ar daudzām kompozīcijām, kurās attēloja Vecās derības sižetus. Fresku izmēri ir grandiozi – 13,41 x 39,01m. Centrā ir attēlots Kristus kā soģis, kura paceltā roka atdala grēciniekus no taisnajiem. Kompozīciju veido cilvēki, kas ierauti nepārvaramā stihiskā kustībā, kurai nav iespējams pretoties. Freska ir satraukuma, nemiera, šausmu un izmisuma pilna.
Siksta kapelā māksliniekam vajadzēja atgriezties 1536. gadā, lai pēc pāvesta Pāvila III aicinājuma gleznotu „Pastaro tiesu” uz kapelas altāra sienas. Šī freska attēlo visu cilvēces traģēdiju – pasaules bojāeju. Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem mākslinieka rokraksts un pasaules redzējums ir krasi mainījies. Darbs atklāj paša Mikelandželo dvēseles krīzi.
Mikelandželo smagie iekšējie pārdzīvojumi atspoguļojas arī viņa darbā pie Mediči kapelas Sv. Laurentija baznīcā Florencē. Arhitektoniski skulpturālajā ansamblī ir hercogu Džiliāno un Lorenco Mediči statujas un alegoriskas, nemiera, šaubu un traģisma pilnas figūras, kas izvietotas uz sarkofāgiem.
Informācija par Mikelandželo mūsu bibliotēkās
Harijs Harisons (dzimis 1925. gada 12. martā Stemfordā, Konektikutā, ASV, miris 2012. gada 15. augustā Braitonā, Anglijā) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas autors. Harisona māte dzimusi Rīgā, taču uzaugusi Sanktpēterburgā. Viņa tēvs pēc tautības bijis īrs un ģimenes uzvārdu Harisons izvēlējies neilgi pēc dēla dzimšanas. Harijs uzauga Kvīnsā. Brīvajā laikā viņš labprāt lasīja komiksus un zinātnisko fantastiku.
1943. gadā astoņpadsmit gadu vecumā Harisons tika iesaukts ASV armijas gaisa spēkos, kur dienēja četrus gadus. Viņš strādāja ar slepeniem militārajiem datoriem, darbojās arī kā šaušanas instruktors. Atgriezies no armijas, Harisons izlēma studēt mākslu Ņujorkas Hantera koledžā, kur mācījās pie amerikāņu gleznotāja Džona Blomšīlda. Studijas pametis, viņš pie mākslinieka turpināja mācīties vēl divus gadus, kā arī apmeklēja Karikatūristu un ilustratoru skolu.
Harisons sāka ilustrēt zinātniskās fantastikas žurnālus un kļuva par „The Hydra Club” locekli. Šajā laikā Deimons Naits viņu nolīga ilustrēt žurnālu „Worlds Beyond”. Harisons saslima ar gripu un kakla infekciju, tāpēc nevarēja zīmēt, taču pievērsās rakstīšanai un radīja īso stāstu „I Walk Through Rocks”. Deimons Naits par to samaksāja 100 dolārus. Stāsts parādījās „Worlds Beyond” 1951. gada februāra numurā ar nosaukumu „Rock Diver”. Apmēram šajā laikā Harisons sastapa Džounu Merkleri, dizaineri un baletdejotāju. 1954. gadā viņi apprecējās.
1957. gada augustā Harisona septītajā publicētajā īsajā stāstā parādījās „Nerūsējošās tērauda žurkas” cikla galvenais varonis. Šajā laikā Harisons strādāja arī pie sava pirmā romāna „Nāves pasaule”. Par romānu viņš saņēma 2100 dolārus. Pirmā romāna daļa parādījās žurnāla „Astounding” 1960. gada janvāra numurā. 1965. gadā tika publicēts romāns „Bils, galaktikas varonis”. 1966. gadā tika publicēts viens no nozīmīgākajiem Harisona darbiem – romāns „Pavirzieties! Pavirzieties!”. Starp nozīmīgākajiem rakstnieka darbiem jāmin arī romānu cikls „Nerūsējošā tērauda žurka”.
Harisons kādu laiku ir dzīvojis Meksikā, Itālijā, Dānijā, Anglijā un ASV, taču visbeidzot pārcēlies uz Īriju, kur dzīvoja līdz mūža galam. Vairāki rakstnieka darbi izdoti arī latviešu valodā. 1973. gadā Z. Ineša tulkojumā izdots prozas krājums „Fantastiskā sāga”, kurā iekļauts arī romāns ar šādu pašu nosaukumu, vēlāk arī romāns „Rietumos no Ēdenes” un divas grāmatas ciklā „Nerūsējošā tērauda žurka”. Harisona stāsts „Nirējs klintīs” 1977. gadā publicēts zinātniskās fantastikas stāstu krājumā „Civilizācijas skatlogs”.
2006. gada maija nogalē Harijs Harisons viesojās Rīgā, kur nolasīja lekciju „Kāpēc šodien mums fantastika vajadzīga vairāk nekā jebkad”.
Harija Harisona darbi mūsu bibliotēkās
Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga, precējusies Pliekšāne, dzimusi 1865. gada 16. martā Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta Daukšās, mirusi 1943. gada 5. novembrī Rīgā) bija dzejniece, spilgta romantisma virziena pārstāve latviešu literatūrā.
Dzimusi saimnieka ģimenē, mācījusies Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā Jelgavā. Savus pirmos dzejoļus uzrakstīja četrpadsmit gadu vecumā vācu valodā. 1886. gadā, izpildot vecāku gribu, apprecējās ar V. Valteru, kurš īsā laikā izputināja saimniecību un aizbēga uz Ameriku.
Aspazija kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jelgavu un strādāja dažādus darbus. 1888. gadā iesniedza Rīgas Latviešu biedrības konkursam drāmu „Atriebējs” un ieguva 1. vietu, bet cenzūra aizliedza lugu izrādīt. No 1891. līdz 1893. gadam Aspazija strādāja par mājskolotāju un sarakstīja lugas „Vaidelote”, „Zaudētās tiesības” un poēmu „Saules meita”.
Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1893. gada novembrī strādāja Rīgas Latviešu teātrī par koristi un sāka nodarboties ar žurnālistiku. 1894. gadā teātris uzveda viņas lugas „Vaidelote” un „Zaudētās tiesības”. Šajā laikā viņa iepazinās ar Jāni Pliekšānu (Raini), kurš tolaik bija avīzes „Dienas Lapa” redaktors, un pievienojās Jaunās strāvas kustībai.
1897. gadā iznāca Aspazijas pirmais dzejoļu krājums „Sarkanās puķes”, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. 1897. gadā, kad Rainis dabūja darbu Panevēžā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija. Drīz sākās jaunstrāvnieku aresti, arestēja arī Raini. Aspazija dzīvoja gan pie Raiņa trimdā Pleskavā un Slobodskā, gan Rīgā, kur strādāja laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā.
1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums „Dvēseles krēsla”, bet 1905. gadā luga „Sidraba šķidrauts”, kurā izteiktie aicinājumi saskanēja ar latviešu sabiedrības revolucionārajiem centieniem.
1905. gada decembrī Aspazija kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno ezera. Trimdā sarakstīti dzejoļu krājumi „Saulainais stūrītis” un „Ziedu klēpis” un aizsākta liriska autobiogrāfiska triloģija.
1920. gada aprīlī abi dzejnieki atgriezās Latvijā. 1920. gadā Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, un runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras lielo nozīmi valsts pastāvēšanā. 1939. gadā Aspazijai piešķirta Tēvzemes balva.
Pēdējais Aspazijas dzejoļu krājums ir „Zem vakara zvaigznes” un izlase – „Mēnesdārzs”. Iznākuši Kopoti raksti 10 sējumos, „Mana dzīve un darbi” 6 sējumos (1931–1940, nepabeigts), Kopoti raksti 6 sējumos. Publicēts autobiogrāfisks romāns „Rudens lakstīgala”. Aspazija ir tulkojusi J. V. Gētes, R. Hamerlinga, H. Senkeviča darbus.
Aspazijas darbi mūsu bibliotēkās
Andris Puriņš (dzimis 1950. gada 25. martā Rīgā) – prozaiķis, scenārists. Dzimis kalpotāju ģimenē, mācījies Rīgas pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā, beidzis Rīgas 3.vidusskolu, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, Maskavas Augstākos režisoru un scenāristu kursus, strādājis dažādus darbus. Rakstīt sācis R. Bredberija ietekmē.
Pirmā publikācija – stāsts „Durvis” žurnālā „Liesma” 1970. gadā. Prozas darbus raksturo groteskas, ironijas un fantastikas elementu apvienojums. Daži romāni pieskaitāmi žanram, kas balansē uz fantastikas un piedzīvojumu romāna robežas. Sabiedrības ievērību guva ar saasināti izvirzītu jaunatnes problēmu tēlojumu. Par romānu „Nevaicājiet man neko” izdevniecība „Molodaja gvardija” piešķīra prēmiju par labāko jaunā autora devumu.
Kopš 1982. gada viņš ir profesionāls literāts. Sarakstījis romānus „Zelta zirneklis smejas”, „Bezrūpīgie ceļotāji”, „Zilā jumprava”, „Ar skatienu augšup”, „Neredzamās nāves pieskāriens”, „Mīla un naids Livonijā”, „Lāčplēša klejojumi”, „Lielā bērza noslēpums”, „Mana dzīve jūsu rokās”, „Brentes pils briljanti”, „Auss no debesīm”, „Divu brāļu divas kaislības”, „Tarzāns Latvijā”, „Brentes pils mistērijas”, kā arī scenāriju latviešu spēlfilmai „Dancis pa trim”. A. Puriņš sarakstījis scenārijus arī vairākām citām mākslas filmām.
A. Puriņš Darbojas Latvijas Rakstnieku savienībā (kopš 1986. gada), Latvijas Zinātnieku savienībā, Kinematogrāfistu savienībā (kopš 2003. gada).
Andra Puriņa darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Grēmlinga A. Mikelandželo Buonarroti: dzīve un darbi. - R.: Jāņa Rozes apgāds, 2006. - 95 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. http://www.biblioteka.lv/Libraries/cesu-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=12179&type=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Aspazija&id=932289&&g=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Aspazija&id=967016&&g=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Puri%C5%86%C5%A1 Andris&id=955145&&g=1 http://lv.wikipedia.org/wiki/Harijs_Harisons http://lv.wikipedia.org/wiki/Mikeland%C5%BEelo
