Septembra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Septembrī jubileja aprit Ansim Lerhim-Puškaitim (155), Marijai Andžānei (105), Jānim Čakstem (155) un Džeimsam Fenimoram Kūperam (225).
Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis 1859. gada 2. septembrī Talsu pagasta „Cīruļos”, miris 1903. gada 30. martā Džūkstē) bija latviešu rakstnieks un folklorists. Dzimis saimnieku ģimenē, mācījies vācu privātskolās Talsos, privātajā apriņķa skolā. Kā eksternis 1897. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru. Strādājis par skolotāju Annenieku, Džūkstes-Pienavas un Džūkstes Lancenieku skolā.
Nozīmīgs Lerha-Puškaiša veikums ir latviešu vēstītājas folkloras vākšana un apkopošana, kam viņš pievērsies 80. gadu sākumā. No 1883. gada vācis tautas pasakas, kā arī organizējis to vākšanu Talsu un Džūkstes apkaimē. Savāktās vairāk nekā 1900 pasakas, 3300 teikas un citi teksti publicēti krājumā „Latviešu tautas teikas un pasakas” 7 sējumos. Rakstījis arī oriģinālpasakas un stāstus. Pazīstamākie darbi ir „Pasakas” un stāsti „Kurbads”, „Ojārs”, „Vodžus”. Džūkstes Lancenieku skolas ēkā, kur 20 gadus strādāja A. Lerhis-Puškaitis, iekārtots „Pasaku muzejs”.
Anša Lerha-Puškaiša darbi mūsu bibliotēkās
Jānis Čakste (dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Sesavas pagasta Čakstēs, miris 1927. gada 14. martā Rīgā) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents. Pirmo izglītību ieguvis mājskolotājas vadībā, mācības turpinājis Jelgavas Sv. Annas elementārskolā, beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1886. gadā beidzis Maskavas universitātes Juridisko nodaļu. Pabeidzis studijas, iestājies darbā Kurzemes guberņas prokuratūrā Jelgavā par sekretāru, vēlāk strādāja par advokātu.
No 1887. gada bijis Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks. No 1888. gada līdz 1914. gadam bijis laikraksta „Tēvija” izdevējs (līdz 1906. gadam arī redaktors). 1905. gadā piedalījies Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā. 1906. gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē. Pēc domes atlaišanas 1906. gadā, protestējot pret cara nelikumīgo rīcību, parakstījis tā saukto Viborgas deklarāciju, par ko uz 3 mēnešiem tika ieslodzīts cietumā.
1. Pasaules kara laikā bijis Bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas priekšsēža vietnieks, vēlāk priekšsēža. Darbojies Latviešu pagaidu Nacionālajā padomē. No 1918. gada novembra bijis Latvijas Tautas padomes, no 1920. gada maija – Satversmes sapulces priekšsēdis. No 1922. gada novembra – Valsts prezidents (otrreiz ievēlēts 1925. gadā).
J. Čakste Latvijas vēsturē ir iegājis kā korekts, diplomātisks, zinošs valstsvīrs, izcils jurists un teicams orators. Dažus no viņa spilgtākajiem izteikumiem var lasīt viņa 150. dzimšanas dienai veltītajā publikācijā.
Džeimss Fenimors Kūpers (dzimis 1789. gada 15. Septembrī Kūperstaunā, miris 1851. gada 14. septembrī) bija produktīvs un populārs ASV rakstnieks 19. gadsimta sākumā. Jaunībā Kūpers kalpoja amerikāņu kara flotē un bija labi pazīstams ar jūrniekiem – atbrīvošanas kara dalībniekiem. No tiem viņš ieguva plašu nostāstu materiālu, ko vēlāk izmantoja vairākos savos literārajos darbos. Atstājis dienestu flotē, Kūpers sāka intensīvi pievērsties literārajam darbam.
Viņš amerikāņu literatūrai pavēra ceļu uz pasaules slavu, jo bija pirmais amerikāņu rakstnieks, kura darbus sāka tulkot visās pasaules valodās. Kūpera populārākā romānu sērija bija par ceļotāju Natenjelu Bumpo. Slavenākais viņa darbs ir romantisma romāns „Pēdējais mohikānis”.
Kūpera darbi latviešu valodā parādījās jau 19. gadsimta beigās un iekaroja milzīgu popularitāti jauniešu vidū. Kopumā rakstnieka spalvai pieder 32 romāni, ceļojumu apraksti par Franciju, Angliju, Vāciju, Zviedriju un dažādi publicistikas darbi.
Jau kopš kino ēras sākuma pēc Kūpera romāniem uzņemtas kopumā 59 spēlfilmas. Pirmais „Ādzeķes stāstu” atveidojums tapis jau 1909. gadā, bet pēdējais ievērojamākais kinodarbs ir Holivudas 1992. gada ekranizējums romānam „Pēdējais Mohikānis” ar izcilo aktieri Danielu Deju-Luisu galvenajā lomā. Kūpera darbi kalpojuši par iedvesmu arī operām, baletiem un daudziem teātra uzvedumiem.
Džeimsa Fenimora Kūpera darbi mūsu bibliotēkās
Par latgaliešu rakstnieci un dzejnieci Mariju Andžāni, kurai šogad aprit 105. gadskārta, vairāk lasiet šeit.
Izmantotie avoti: Kūpers Dž. F. Zvērkāvis. - R.: Liesma, 1976. - 439 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. 100 Latvijas personību. - R.: Nacionālais apgāds; Lauku Avīze, 2006. - 227 lpp http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=1875&type=0 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=%C4%8Cakste J%C4%81nis&id=966536&&g=1 http://lv.wikipedia.org/wiki/Ansis_Lerhis-Pu%C5%A1kaitis
