8. septembrī apritēs 105 gadi, kopš dzimusi mūsu novadniece rakstniece un dzejniece Marija Andžāne.
Ieskats Marijas Andžānes dzīvē un daiļradē
Dzimusi zemnieku ģimenē Šķaunes pag. Mačos, skolas gaitas uzsākusi Landskoronas pagasta skolā, pēc tās beigšanas izglītību turpinājusi Rēzeknes Skolotāju institūtā. Jau studiju gados pievērsusies literārajai darbībai, pirmie viņas darbi publicēti institūta literārajā žurnālā „Daile”.
1931. gadā pēc institūta absolvēšanas tiek uzsāktas skolotājas darba gaitas Bukmuižā, Varakļānos, Rīgā. 1934. gadā M. Andžāne apprecas ar žurnālistu un rakstnieku K. Strodu-Plencnīku. 1944. gada rudenī bēgļu gaitas viņas ģimeni aizved uz Vāciju, bet 1951. gadā – uz Ameriku, kur rakstniece nodzīvo līdz mūža beigām.
M. Andžānes dvēsele jau skolas laikā tiecas pēc skaistā un patiesā, viņa aktīvi iesaistās latgaliešu preses un literatūras darbā. Viņas dzejoļi sarakstīti vienkāršā latgaliešu valodā, visiem labi saprotami, taču tajos vairs nav līdz tam latgaliešu dzejai raksturīgā sentimentālisma.
Pirmais dzejoļu krājums „Reits” iznāk 1933. gadā, un kritiķi atzīst, ka ir uzlēkusi spoža latgaliešu lirikas zvaigzne. 1944. gadā Daugavpilī tiek izdots dzejoļu krājums „Dzīvībai”. Arī trimdā esot, dzejniece turpina rakstīt. Tiek izdoti krājumi „Namīra vōrtūs” un „Caur dvēseles prizmu”.
M. Andžānes dzeju caurvij ticības, dabas un dzimtenes mīlestības motīvi, viņa ir vienkāršības un sirds dzejniece. Trimdas laika dzejā ieskanas ilgas pēc zaudētās Latgales un klusa cerība tur kādreiz atgriezties.
M. Andžāne ir arī vairāku stāstu un romānu autore. Jāmin romāni „Nosta”, „Dzeiveibas arterija”, „Es nabeju bolta” un stāstu krājumi „Aiz trejdevenim kolnim” un „Izejas punkts”.
Dzejnieces mūžs apraujas 1988. gada 26. decembrī, viņa tiek apglabāta Ņujorkas štata Elmīrā.
No 1. līdz 14. septembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā būs apskatāma M. Andžānes dzīves un daiļrades ceļam veltīta izstāde, kurā varēs iepazīties gan ar bibliotēkas novadpētniecības materiāliem, gan ar M. Andžānes grāmatām, kuras ir pieejamas bibliotēkas krājumā.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus