Kopš 1993. gada pēc UNESCO ierosinājuma 22. marts pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules ūdens diena. Tās galvenais mērķis – vērst pasaules valstu valdību, kopienu, institūciju un katra cilvēka uzmanību uz jautājumiem, kas skar planētas ūdens resursu saglabāšanu un attīstību.

     2014. gadā ANO par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījusi pastiprinātas uzmanības veltīšanu ūdens un enerģijas saiknei, kā arī šo divu resursu pieejamības ierobežotībai pasaulē.

     Ūdens nozīmi ir grūti aptvert, tas kontrolē Zemes klimatu un ietekmē svarīgākos ģeoloģiskos procesus uz Zemes. Dzīvnieki un augi lielā mērā sastāv no ūdens, arī cilvēka dzīvība un attīstība atkarīga no tā.

     Senie raksti liecina par Nīlas nozīmi Ēģiptē, par Tigras un Eifratas upju lomu senās Mezopotāmijas dzīvē, par Gangas un Indas lomu Ķīnā. Gan senatnē, gan mūsdienās liela daļa pilsētu atradās jūru, upju vai ezeru krastos. Un tas ir tikai likumsakarīgi, jo dzīve pie ūdeņiem atviegloja ne tikai sadzīvi, bet arī radīja ērtāku ceļu tirdzniecībai un palīdzēja aizsargāties no ienaidnieka uzbrukumiem.

     Ūdeņi klāj ap 71% no Zemes virsmas, taču saldūdens sastāda tikai 2,5% no šī daudzuma. ANO dati liecina, ka pēdējos 100 gados ūdens patēriņš ir pieaudzis 2 reizes straujāk nekā iedzīvotāju skaits. Apmēram sestajai daļai zemeslodes iedzīvotāju šodien diemžēl nav pieejams kvalitatīvs saldūdens, īpaši Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā.

     Līdz 27. martam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma izstāde, kuras materiāli stāsta par ūdens rašanos un resursiem, par ūdeņu piesārņošanu un aizsardzību, par to dziednieciskajām īpašībām, Pasaules okeāna mīklām un vēl daudz ko nezināmu un interesantu.

     Sagaidot Pasaules ūdens dienu, gribas ikvienu aicināt ne tikai tuvāk iepazīt un izbaudīt ūdens pasauli, bet arī padomāt par to, cik racionāli un saprātīgi ikdienā izmantojam šo brīnišķīgo dabas dāvanu, kuras resursi ir milzīgi, taču ne bezgalīgi.