Tuberkuloze ir viena no senākajām infekcijas slimībām, kura arī mūsdienās laupa daudzu cilvēku dzīvības. Vēstures gaitā pasaule daudzkārt ir piedzīvojusi smagas tuberkulozes epidēmijas. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 12. līdz 27. martam apskatāma informatīva izstāde par šo postošu slimību.

No vēstures

     1882. gada 24. martā vācu ārsts Roberts Kohs Berlīnē pasaulei paziņoja par tuberkulozes izsaucēja – mikobaktērijas – atklāšanu. 1905. gadā R. Kohs par šo atklājumu tika apbalvots ar Nobela prēmiju. Par godu R. Koha atklājuma 100 gadu jubilejai 1982. gadā Starptautiskā tuberkulozes un plaušu slimību savienība ieteica 24. martu atzīt par Pasaules tuberkulozes dienu.

Bacilis uzbrūk gaisā

     Tuberkuloze ir infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa. Slimība visbiežāk skar plaušas, taču bacilis ar asinīm var izplatīties visā organismā un bojāt mugurkaulu, nieres, dzimumorgānus, galvas smadzenes vai jebkuru citu orgānu.

     Inficēties ar tuberkulozi var ļoti viegli, ieelpojot gaisa pilienus, kas satur baciļus. Baciļi nonāk gaisā, kad ar tuberkulozi slims cilvēks klepo, šķauda, runā u. tml. Tas var notikt jebkur – uz ielas, sabiedriskajā transportā un citur. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku.

     Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi. Tie tuberkulozes slimnieki, kuriem bacilis skāris citu orgānu, nevis plaušas, pārējiem cilvēkiem nav bīstami, jo apkārtējā vidē baciļus neizdala.

     Tuberkulozes pazīmes slimības sākumā ir gandrīz nemanāmas, bet slimībai attīstoties, tās kļūst arvien izteiktākas. Visbiežāk novērojams ilgs klepus, nespēks un nogurums.

Noderīgas saites