Foto no: www.lea.lv
Sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, interesantus materiālus, kas atspoguļo gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akcijas rezultātus desmit gadu garumā, līdz 28. februārim var apskatīt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavas izstādē „Raisies, mana valodiņa”.
Starptautiskā dzimtās valodas diena
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja ir noteikusi vairākas starptautiskās dienas, kas izceļ dažādus sabiedrības attīstībai nozīmīgus tematus un jomas. UNESCO īpaši atzīmē dienas, kas saistāmas ar izglītības un zinātnes, kultūras un informācijas sabiedrības attīstības jautājumiem.
Izceļamo dienu vidū ir arī 21. februāris – Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai un vairot apziņu, ka valoda ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībai.
Starptautisko dzimtās valodas dienu pasaulē atzīmē pēc 1999. gada UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijā pieņemtās Rezolūcijas par valodu daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību. Ar Starptautiskās dzimtās valodas dienas palīdzību UNESCO iestājas par dzimtās valodas lietojuma veicināšanu.
Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām, ir Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija. Savukārt Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas mērķis ir latviešu valodas attīstība, kas balstīta uz Latvijas lielāko valodnieku (Mīlenbahs un Endzelīns) atziņām un ieguldījumu.
Vārds, nevārds un spārnotais teiciens
„Pirmais, kas nāk prātā, – visi modes vārdi atspoguļo savu laiku.” LU profesore Janīna Kursīte
2003. gadā Latvijā pirmo reizi notika gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akcija, kas ir kļuvusi par tradīciju, un nu jau desmit gadus Latvijas sabiedrībai pastāv iespēja piedalīties ikgadējā aptaujā un rast secinājumus par latviešu valodas tendencēm un pārmaiņām valodas lietotāju attieksmē ilgākā laika periodā.
Gada vārds Latvijā ir spilgtākais un trāpīgākais vārds, kas attiecīgajā gadā izskanējis pirmo reizi, iemantojis vai atguvis popularitāti vai arī lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi. Savukārt nevārds ir nejēdzīgi darināts vai nevajadzīgi aizgūts vārds, bet gada spārnotais teiciens atspoguļo spilgtāko vai dīvaināko no dažādiem teicieniem.
Līdzīgas akcijas, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību valodas saturiskai un formālai tīrībai, ik gadu notiek daudzās valstīs.
Notikumi un īpašie vārdi. 2012–2003
2012. gads
Notikumi: valodas referendums, Valdis Dombrovskis kļūst par visilgāk strādājošo Latvijas premjerministru, fotoradaru sāga u. c.
Spārnotais teiciens
Premjera V. Dombrovska atrunāšanās par Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu, kad pirkums radīja aizdomas par centieniem „optimizēt” nodokļu nomaksu: „Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta.”
Gada vārds
Ziemotne – apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet var noderēt arī attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem.
Gada nevārds
Uzrunāt (problēmu) – draud nostiprināties valodā, jo tiek bieži lietots arī kā metafora un tā lietošana kļūst par modes lietu, jo šo vārdu attiecina ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz lietām.
2011. gads
Notikumi: 10. Saeimas atlaišana, Latvijas Krājbankas krahs, „airBaltic” zaudējumi, šaudīšanās Jēkabpils spēļu zālē un kino „Citadele”.
Spārnotais teiciens
Rīkojums Nr. 2 – atgādina par vispretrunīgāk vērtēto notikumu Latvijas politikā, kad bijušais prezidents V. Zatlers aicināja atlaist Saeimu.
Gada vārds
Staidzināt – atgādina par plašajām latviešu valodas iespējam vārdu darināšanā.
Gada nevārds
Konsolidēt (nostabilizēt, nostiprināt, apvienot) – lieto kā neitrālu aizstājēju negatīviem vārdiem vai izteicieniem, kas sabiedrībai saistās ar nepatīkamiem procesiem. Piemēram, budžeta griešanas vai samazināšanas vietā tiek lietota budžeta konsolidācija.
2010. gads
Notikumi: 10. Saeimas vēlēšanas, Valsts prezidenta vizīte Krievijā, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Spārnotais teiciens
Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā. To vēlēšanu priekšvakara diskusiju raidījumā pateica V. Dombrovskis, atkārtojot A. Šlesera sacīto „Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā”.
Gada vārds
Zibakcija – trāpīgi norāda uz darbību, kas pēkšņi un īslaicīgi notiek kādā ikdienišķā sabiedriskā vidē, lai piesaistītu uzmanību.
Gada nevārds
Pa lielam. Ir strauji izplatījies sarunvalodā, parādās arī presē un pat runās no Saeimas tribīnes.
2009. gads
Notikumi: pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas, stājas spēkā Latvijas jaunais administratīvais iedalījums.
Spārnotais teiciens
Veselības ministres B. Rozentāles atbilde uz žurnālistu jautājumu: „Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?”
Gada vārds
Glābējsilīte – jaukā veidā spilgti norāda uz apzīmējuma būtību: cilvēcība un žēlsirdība.
Gada nevārds
Saīsināt – ienācis no krievu sarunvalodas (būtu aizstājams ar vārdiem sašaurināt, atlasīt) un tiek daudzviet lietots – saīsināt darbiniekus, štatus, laiku u. c.
2008. gads
Notikumi: XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, ielikts pamatakmens un iemūrēta kapsula Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas Gaismas pils būvlaukumā, notiek referendumi par Satversmes grozījumiem un par valsts pensijām.
Spārnotais teiciens
E. Zalāna teiktais „Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” raksturīgi iezīmē dažu politiķu iespējamās domas par tautu.
Gada nagla (jauna nominācija)
A. Slaktera „Nasing spešl”
Gada vārds
Talkot – viegli saprotams un ļoti aktuāls situācijā, kad ar talku daudz ko var panākt.
Gada nevārds
Šis te… šo te… Katrs vārds par sevi ir labs un derīgs savā noteiktā vietā, bet abi kopā ir neveikla liekvārdība. J. Kursīte piebilst, ka gada nevārds izskaužams rakstos, toties runātajā valodā nereti saglabājams.
2007. gads
Notikumi: tiek atcelts obligātais militārais dienests, Valdis Zatlers tiek ievēlēts par 7. Latvijas Valsts prezidentu, Latvija pievienojas Šengenas zonai.
Spārnotais teiciens
Bojāts horizontālais taimkods – sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības.
Gada vārds
Ēnstrādnieks – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss un ērts, tiek plaši lietots žurnālistikā.
Gada nevārds
Siera produkts – dažu veidu siera apzīmējums, kurā izpaužas vairākas nelaimes, kas saistītas ar tā burtisku pārcelšanu no angļu valodas. Latvijas veikalos neveiklais apzīmējums mulsina un kaitina pircējus.
2006. gads
Notikumi: Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīna bronzas medaļu 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, tiek atklāta daudzfunkcionālā halle „Arēna Rīga”, galvaspilsētā notiek Pasaules čempionāts hokejā.
Spārnotais teiciens
Paņēma un uzmeta – spilgts teiciens, kas pēc vasaras notikumiem (citāts no „Jūrmalgeitas” skandālu aizsākušajam telefonsarunām) jau folklorizējies. No krievu valodas burtiski tulkotais izteikums tiek iecelts jaunā, ironiskā kontekstā.
Gada vārds
Draugoties – interneta laikmetā atspoguļo draudzības uzturēšanu ar tīmekļa starpniecību.
Gada nevārds
Hendlings – kaut gan latviešu valodā nav vārda, kas vienkopus izsacītu jēgu „celt, turēt, nest, pieskarties, rīkoties”, šis vārds izraisa pamatotu izbrīnu vecākos un plašsaziņas līdzekļos publicētajos rakstos.
2005. gads
Notikumi: lats tiek piesaistīts eiro (1 EUR = 0,702804 LVL), notiek vietējo pašvaldību vēlēšanas, Latvijā viesojas ASV prezidents Džordžs Bušs.
Spārnotais teiciens
Vanags noknāba cālīti – spilgts spārnotais teiciens, kas radies laikā, kad no arhibīskapa J. Vanaga vadītās luterāņu baznīcas tika izslēgts mācītājs J. Cālītis. Tas aktualizē un jaunā kontekstā ieceļ kādu Latvijā sen pazīstamu parādību.
Gada vārds
Smacenis – trāpīgs, sabiedrībai noderīgs un viegli lietojams vārds, kas labi raksturo arvien biežāk sastopamo gaisa un dabas piesārņotības parādību un labi var aizstāt angliskās cilmes vārdu „smogs”.
Gada nevārds
Vārdkopas daļa „…-centrs”, kas savairojusies ārkārtīgi plaši; piemērs neatbildīgai valodas piesārņošanai ar svešvārdiem un neloģiskām vārdkopām.
2004. gads
Notikumi: Latvija tiek uzņemta NATO, kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) valsti, startē 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Spārnotais teiciens
Valsts deg zilās ugunīs – šos vārdus teica I. Emsis, informējot, ka valdība nespēj pieņemt visus nepieciešamos normatīvos aktus līdz 1. maijam, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti.
Gada vārds
Mēstule – trāpīgs un sabiedrībai ļoti noderīgs vārds, kas veidots pēc latviešu valodas likumībām.
Gada nevārds
Māsterplāns – kļuva par gada nevārdu kā piemērs izteikti neatbildīgai valodas piesārņošanai ar svešvārdiem, par ko bieži vien nepamatoti uzveļ vainu ES.
2003. gads
Notikumi: Eirovīzijas dziesmu konkurss, Rīgā tiek atvērts kinoteātris „Forum Cinemas” ar 14 zālēm un 3200 sēdvietām.
Spārnotais teiciens
Zelta rokas – guva jaunu, negatīvu un negaidīti plašu lietojumu dažādā sakarā (atsaucoties uz veselības ministra Ā. Audera „pateicību” skandālu).
Gada vārds
Zīmols – aizstāj nelatvisko vārdu „brends”.
Gada nevārds
Eiro – bez komentāriem…
Desmit gadu garumā (2003–2013) gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanā ir piedalījies plašs sabiedrības loks. Daudzie rūpīgi apdomātie un rotaļīgi asprātīgie priekšlikumi liecina, ka interese par savas valodas kopšanu aug un saglabājas.
Informācija sagatavota, izmantojot portālus apollo.lv, delfi.lv, kasjauns.lv, leta.lv un nra.lv
