 |
No 13. maija Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Latgales muzejiem veltīta izstāde. Aicinām iepazīties arī ar izstādes apskatu, kurā atradīsiet daudzas interneta saites! |
|
Muzejs – lat. mūsēum, gr. mūseion,
no mūseios, mūzām piederīgs, mūzu templis
Ieskats vēsturē Par pirmo mākslas muzeju tagadējā nozīmē uzskata Atēnu akropoles propilaju spārna pinakotēku, par pirmo zinātnisko muzeju – Ptolemāja II 3. gs. pr. Kr. dibināto Aleksandrijas muzeju. Viduslaikos muzeju loma bija katedrāļu mantas kambariem, kur glabāja miniatūras, tēlus, gleznas, emalijas u. tml. Renesanses laikā dažu valdnieku piļu krājumi kļuva pieejami publikai. Pirmais publiskais muzejs ir Parīzes Luvra. 19. gs. jau gandrīz visās Eiropas zemēs gan no valdnieku, gan privātiem krājumiem radās publiski muzeji. 20. gs., nodibinoties muzeju lietu pētniecībai – muzeogrāfijai, radās arī cits uzskats par muzeju uzdevumu un tos sāka iekārtot tā, lai viss vērtīgais izceļas saskaņotā apkārtnē.
Muzeju pirmsākumi Latvijā rodami 18. gs. 2. pusē, kad 1773. gadā Rīgas rātei tika uzdāvinātas Rīgas ārsta un kolekcionāra N. Himzeļa dabaszinību, mākslas un vēsturisko priekšmetu kolekcijas. 20. gs 20.-30. gados tika izveidota valsts muzeju sistēma, tajā dominēja centralizācijas princips. Pēc 2. pasaules kara muzeju sistēma tika pārveidota atbilstoši PSRS standartiem. 90. gados daudzi muzeji tika reorganizēti, sabiedriskie ieguva privātmuzeju statusu, daudzas pilsētu un pagastu pašvaldības dibināja jaunus.
Latgale – zeme tu krāšņākā, Latgale – zeme tu mīļākā, Latgale, dziesma par tevi lai skan, Dziesma par tevi lai skan. (Janīna Tabūne.) Latvijas muzeji kopumā glabā gandrīz piecus miljonus dažādu vērtīgu lietu, tai skaitā arī Latgales muzeji. Cilvēkiem arvien ir bijis raksturīgi krāt lietas un arī rādīt tās citiem, līdz ar to tieši muzejiem ir liela nozīme Latgales tēla veidošanā, to ekspozīcijas ir izcilas ar garīgajām vērtībām. Turklāt viss ir tapis cilvēku entuziasma rezultātā, īpaši tāpēc, ka muzejnieki ir zinoša, draudzīga tauta, tāda ir viņu darba specifika – tikties ar cilvēkiem, vākt, saglabāt, izzināt un uzzinātajā dāsni dalīties ar muzeja apmeklētājiem, izglītot jauno paaudzi. Ar savu darba stilu muzeju darbinieki vēlas parādīt arī ikdienas kultūru – caur laipnību, viesmīlību, pretimnākšanu. To kultūru, kas izjūtama tikai ar sirdi. Latgales muzeju mērķis ir saglabāt nākamajām paaudzēm sava novada pagātni, darba un sadzīves tradīcijas, izcilu novadnieku un vienkāršu darba darītāju piemiņu. Ielūkosimies dažos no tiem!
Balvu Novada muzejs atrodas bijušās Balvu muižas apbūves teritorijā pie Lāču dārza. Muzejs dibināts 1989. gadā. Krājumā ir ap 22 tūkstoši vienību. Muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas “Balvu novada vēstures lappuses” un gleznotāja Jāņa Ūdra piemiņas istaba. Izstāžu zālē regulāri skatāmas mākslas un dažādas tematiskās izstādes. http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=388 (Rugāju novada muzejs)
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938. gadā. Atrodas vienā no skaistākajām pilsētas ēkām – 1883. gadā jūgendstilā celtajā ēkā, kura ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis.
Naujenes Novadpētniecības muzeja misija ir saglabāt Naujenes novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās nemateriālās un materiālās kultūras liecības no 1259. gada līdz mūsdienām, kurām ir vēstures, arheoloģijas, etnogrāfijas un mākslas nozīme, kā arī radīt iedzīvotāju cieņu pret sava novada kultūras mantojumu un izpratni par to, īpašu uzmanību pievēršot vietējām tradīcijām un sadarbībai ar šo tradīciju kopējiem, novada kolekciju veidošanai un tūrisma attīstīšanai; muzejs ir Naujenes pagasta padomes 1996. gadā dibināta iestāde. http://www.naujene.lv/Default.aspx?t=1157d0e4-4b0b-44f2-b5fc-eabac5c8da7e&m=m6366
Raiņa muzejs. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Birķeneļu pusmuiža, kādreizējais baronu Felkerzāmu īpašums, pazīstama pateicoties Raiņa vecākiem – Krišjānim un Dārtai Pliekšāniem, kuri to nomāja no A. Etingena (1872 – 1881). Tieši šeit, kuplu liepu paēnā, Laucesas upītes krastu pakalnos, pagājusi Raiņa bērnība, kuras iespaidi atspoguļoti “Dagdas skiču burtnīcā” apkopotajos dzejoļos. Kopš 1965. gada Birķeneļu pusmuižas dzīvojamajā mājā funkcionē Raiņa muzejs, šeit ir Rainim veltīta ekspozīcija. http://www.visitdaugavpils.lv/index.php?p=3&id=74
Skrindu dzimtas muzejs tika atklāts 1996. gada 16. jūnijā un ir veidots kā piemiņas vieta pirmajiem Latgales atmodas darbiniekiem, brāļiem Antonam, Kazimiram un Benediktam Skrindām. Muzejs piedāvā apskatīt ekspozīciju par Skrindu dzimtu; stāstījumu par Vaboles un Līksnas pagastu vēsturi un šodienu; ceļojumu pa katoliciskās Latgales simbolu – krucifiksu ceļu; iespēju viesistabā pie kamīna uguns dalīties atmiņās par aizejošo laiku; atpūtu Baltezera krastā; pastaigas pa Vaboles parku – dabas aizsargājamo objektu. http://www.tikc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=30&Itemid=47 Eglaines G. F. Stendera muzejs piedāvā G. F. Stenderam veltītu ekspozīciju; novada amatniecības izstādi; apskatīt mācītajmuižas klēti divos stāvos, kur iekārtota etnogrāfiskā daļa ar pagājušo gadu simteņu sadzīves priekšmetiem, fotouzņēmumiem un dokumentiem; pastaigas pa Eglaines ciematu, apmeklējot Romas katoļu un luterāņu draudzes baznīcu; Lašu Veco luterāņu kapu apskati, kur apbedīta Raiņa dzejas tēla "Mēnessmeitiņas" prototips – Ida Apsēna; Lašu pilskalna un Eglaines dzelzceļa stacijas apskati. http://www.visitdaugavpils.lv/index.php?p=3&id=104
Jēkabpils vēstures muzeja pirmsākumi cieši saistīti ar Jēkabpils valsts vidusskolu. Tur, sākot ar 1920. gada 8. martu, darbojās novadpētniecības pulciņš, saukts arī par “Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu”. Sākotnēji bija iecerēts no savāktajiem materiāliem izveidot tikai vēstures kabinetu skolā, kas kalpotu vienīgi skolas vajadzībām. Tomēr savākto materiālu bija tik daudz, ka blakus vēstures kabinetam veidojās arī neliels muzejs, ko pāris reizes nedēļā atvēra apmeklētājiem. Toreiz tas bija vienīgais muzejs Latgalē. Tuvākie muzeji bez Rīgas muzejiem bija Jelgavā un vēlāk arī Cēsīs. http://www.jekabpilsmuzejs.lv/ http://www.ltg.lv/jekabpils.vestures.muzejs
Krāslavas vēstures un mākslas muzejs vāc, glabā un popularizē Krāslavas rajona materiālās un garīgās kultūras vērtības. Krājumā ir 18500 vienību, to vidū apmēram 800 vienību liela tēlotājas mākslas darbu kolekcija, vērtīgas 18.-19. gs. grāmatas, etnogrāfiskie priekšmeti un citas kolekcijas, kuras regulāri tiek eksponētas muzeja izstāžu zālē. http://www.muzeji.lv/museum/show/79 http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=502&op=8
Ludzas Novadpētniecības muzejs iekārtots 1812. g. karavaroņa J. Kuļņeva mājā. Muzejā apskatāma novada vēsture no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Pieejama brīvdabas nodaļa, gidu pakalpojumi, izstādes un pasākumu laikā arī amatnieku darbi. Muzeja misija ir audzināt patriotiskas jūtas un pietāti pret dzimtā novada skaisto dabu un kultūrvēsturisko mantojumu, vācot, saglabājot un pētot Ludzas rajona kultūras mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, Latgales dabas bagātības un īpatnības, tautas celtniecības pieminekļus. http://www.muzeji.lv/museum/show/111
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs dibināts 1985. gada 1. janvārī un ir Preiļu rajona padomes struktūrvienība. Muzeja krājumā ietilpst 18000 vienības. Tas atspoguļo novada vēsturi, saimniecisko, izglītības un kultūras attīstību, ievērojamu personību lomu dažādos novada un valsts vēstures notikumos. Pamatkolekcijās – Polikarpa Čerņavska keramika un Preiļu keramiķu kopas darbi, vizuālā māksla, tekstīlijas, etnogrāfijas priekšmeti, fotomateriāli, dokumenti, Latgales mākslinieku gleznas un grafikas. http://www.preilirp.lv/muzejs.htm http://www.preili.lv/page.php?id=714
Jasmuiža. Muzejā vēstīts par topošā dzejnieka Raiņa personības veidošanos, viņa attiecībām ar ģimeni, par viņa devumu Latgales novada folkloras krāšanā. Aplūkojamas izstādes par tautas mākslu, latgaliešu literatūru, rakstniekiem, māksliniekiem, kuru saknes ir Latgalē. Bagātīgā keramikas izstāde aptver visus Latgales senos podniecības centrus. Iespējams iegādāties keramikas suvenīrus. Līdzās atrodas senais muižas parks un brīvdabas teātris (300 vietu). http://www.rtmm.lv/?lang=lv&nav%5B0%5D=jasmuiza
Latgales Kultūrvēstures muzejs. Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās centrālais Latgales muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. http://www.rezekne.lv/index.php?id=182 http://www.travelnews.lv/?m_id=18215&i_id=2&pub_id=48984 http://www.lakuga.lv/lv/news/article?id=2850
Bērzgales pagasta muzejs dibināts 1988. gada11. novembrī. Tajā iekārtota rakstnieka Antona Rupaiņa (1906–1976) piemiņas istaba. Pārējie materiāli ekspozīcijā stāsta par pagasta vēsturi, tā ievērojamiem cilvēkiem un kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Krājuma lielāko daļu veido materiāli par novadniekiem literātiem Naaizmērstuli, Arturu Rubeni, Jāni Opincānu, Vladislavu Bojāru, Rozāliju Tabini u. c. http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=511 http://www.rdc.lv/rrp/lv/content/6/143?p_id=312 http://www.muzeji.lv/museum/show/21
Dekšāru pagasta muzejs atvērts 1996. gada 4. maijā. Ekspozīcijā skatāmi materiāli par pagasta, skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi. Atsevišķas ekspozīcijas veltītas rakstniekam Leonardam Latkovskim, Albertam Sprūdžam, dzejniekam Aleksandram Garančam, žurnālistam Donatam Latkovskim, publicistam Francim Zepam, gleznotājam Konstantīnam Brokam, priesteriem Jānim Svilānam un Vaclavam Erelam. Krājumā bagāta latgaliešu literatūras kolekcija. http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=798 http://www.rdc.lv/rrp/lv/content/6/143?p_id=311
Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta". Latgales Atmodas celmlauža, garīdznieka, valstsvīra, rakstnieka un publicista Franča Trasuna (1864–1926) muzejs. Tajā ir apskatāmas ekspozīcijas, kas veltītas F. Trasunam un viņa novadniekiem, piemēram, rakstniekam Jānim Klīdzējam (1914–2002), kā arī tematiskās izstādes. http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=508 http://latgola.lv/meiti/vasals/meits.cgi?read=2879 http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/kolnasata.htm
Viļānu novadpētniecības muzejs dibināts 1954. gadā. Muzeja krājuma pamatā ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas un ģeoloģijas priekšmeti. Skatāma pastāvīgā ekspozīcija par pilsētas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=509
Nobeigumā ar pārfrāzētiem reklāmas vārdiem katram Latvijas iedzīvotājam gribētos atgādināt – ja neesi bijis kaut vienā Latgales muzejā, tad neesi bijis nekur!!!
|
