Kultūras darbiniekam, sociālo reformu rosinātājam, rakstniekam, publicistam, vienam no izcilākajām personībām 19. gadsimta Latgales kultūrvēsturē Kazimiram Buiņickim šogad liela jubileja – 225 gadi.

      Šim notikumam par godu Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) lasītavā no 16. līdz 30. septembrim būs apskatāma izstāde, kurā apkopoti materiāli par izcilā novadnieka dzīves gājumu, kā arī apskatāmi vairāki viņa sarakstītie darbi.

Ieskats Kazimira Buiņicka biogrāfijā

     K. Buiņickis ir dzimis 1788. gada 30. septembrī Šķeltovas muižā, kura atradās netālu no Krāslavas. Izglītību ieguvis, mācoties Krāslavas misionāru skolā un Daugavpilī ģimnāzijas tipa jezuītu skolā. Pašmācības ceļā viņš ir apguvis daudzas svešvalodas – vācu, krievu, franču, angļu, latīņu, protams, arī latgaliešu.

     K. Buiņicka zināšanas par vēsturi un erudīcija atklājas drāmā „Kostjuško Šveicē”, kurā atspoguļojas poļu tautas alkas pēc brīvības un neatkarības no Krievijas impērijas. Polijas, Latgales un visas Latvijas vēsture jo īpaši atklājas viņa enciklopēdiskajā apcerē „Inflanty” un kultūrvēsturiskajā romānā „Priestera Jordāna atmiņas” (romāns ir pieejams RCB krājumā).

     Lielu ieguldījumu vēstures izpētē, saikņu veidošanā starp poļu un latviešu kultūru K. Buiņickis ir devis ar almanaha „Rubon” („Daugava”) finansēšanu un izdošanu. Tas bija pirmais periodiskais izdevums Latgalē. Žurnālam bija trīs patstāvīgas nodaļas: „Svarīgākie raksti” (apceres par Latgales vēsturi un kultūru), „Literatūra” un „Praktiskās lietas”.

     Lai iepazītos ar muižu, draudžu, skolu un zemnieku stāvokli, viņš izbraukāja visu Latgali. Vēlāk viss redzētais guva atspoguļojumu sarakstītajos darbos. Sevišķi jāizceļ divsējumu grāmata „Ceļojumi pa maziem ceļiem” (arī pieejama RCB krājumā).

     K. Buiņickis ir viens no galvenajiem autoriem Latgales zemnieku brīvlaišanas noteikumu projektam. Šie noteikumi paredzēja visu cilvēku vienlīdzību Dieva un likumu priekšā, taču bija jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, lai tos varētu īstenot pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijā 1861. gadā.

     1863. gadā poļu sacelšanās laikā zemnieki nodedzināja K. Buiņicka muižu Dagdā ar visu tās unikālo bibliotēku. Līdz pat savai nāvei 1878. gadā Buiņickis dzīvoja mirušās sievas īpašumā Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzes Luknā. Pēc nāves viņš tika apbedīts Dagdas baznīcas pazemes velvēs.

• Tweet