Foto no: www.catholic.lv
No 23. augusta līdz 9. septembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā varēs iepazīties ar bīskapa Boļeslava Sloskāna 120. dzimšanas dienai veltītu izstādi. B. Sloskāns bija viens no tiem latviešu garīdzniekiem, kurš pilnībā izbaudīja komunisma vajāšanas, pazemojumus, koncentrācijas nometnes un brīnumainā kārtā palika dzīvs.
Ieskats Boļeslava Sloskāna biogrāfijā
Dzimis 1893. gada 31. augustā Stirnienes pagasta Tiltagala sādžā laukstrādnieku ģimenē. Skolas gaitas uzsāka Varakļānu pagasta skolā, vēlāk skolojās Rēzeknē. 1911. gadā tika uzsāktas studijas Pēterburgas Garīgajā seminārā, 1916. gadā kā stipendiāts tika nosūtīts studēt uz Pēterburgas Romas katoļu garīgo akadēmiju. 1917. gadā, vēl būdams students, tika iesvētīts par priesteri, bet 1918. gadā sakarā ar akadēmijas likvidēšanu bija spiests pārtraukt studijas.
Darba gaitas B. Sloskāns uzsāka Pēterburgā. 1924. gadā jauno priesteri pārcēla darbā uz Maskavu, tajā pašā gadā nosūtīja strādāt arī uz Vitebsku. 1925. gadā B. Sloskāns atgriezās Pēterburgā kā Sv. Katrīnas baznīcas prāvesta vietas izpildītājs.
1926. gadā B. Sloskānu konsekrēja par bīskapu, bet jau 1927. gadā viņš tika apsūdzēts spiegošanā un līdz ar to apcietināts. Bīskapam nācās pabūt 17 čekas cietumos, līdz viņš tika nosūtīts uz Solovku darba nometni, kur smagos darbos pavadīja vairāk nekā 3 gadus.
Smagais darbs un trūcīgā pārtika iedragāja bīskapa veselību, taču garīgi nesalauza. 1930. gadā B. Sloskānu atbrīvoja un viņš atgriezās Mogiļevā, taču pēc pāris nedēļām atkal tika apcietināts un ieslodzīts cietumā. Gandrīz 3 gadus viņu pārsūtīja no viena cietuma uz otru dažādās Krievijas pilsētās. Tikai 1933. gadā Latvijas valdībai izdevās panākt B. Sloskāna apmaiņu pret diviem Latvijā aizturētiem Krievijas spiegiem.
1933. gadā pēc vizītes Vatikānā Pāvests Pijs XI B. Sloskānu iecēla par Svētā Tēva troņa asistentu un sava galma prelātu. 1934. gadā viņš kļuva par Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu teoloģijas augstskolas profesoru, bet no 1938. gada bīskaps strādāja arī Latvijas Universitātē.
Otro Pasaules karu B. Sloskāns sagaidīja Latvijā, bet no 1944. gada viņš pārcēlās uz Vāciju, kur patvērumu rada Eihštates kapucīnu mūku klosterī. 1946. gadā pēc kara bīskaps pārbrauca uz dzīvi Beļģijā. Tur viņš sāka vadīt latviešu katoļu studentu studijas, sagatavoja darbam 8 latviešu katoļu priesterus. 1952. gadā B. Sloskānu iecēla par apustulisko vizitoru Rietumeiropas krievu un baltkrievu katoļiem, vienlaicīgi viņš bija arī latviešu katoļu pārstāvis Vatikānā.
Mūžībā B. Sloskāns aizgāja Lielajā sestdienā 1981. gada 18. aprīlī Luvenas benediktīniešu klosterī Beļģijā. 1993. gada 30. septembrī bīskapa šķirsts tika atvests uz Rīgu, kur 10 dienas Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notika aizlūgumi. Pārapbedīšana notika 10. oktobrī Aglonas bazilikas kriptā.
Pamatojoties uz bīskapa dzīves svētumu un tikumu varonību, 2004. gadā Romā tika sākti pirmie soļi ceļā uz bīskapa B. Sloskāna beatifikāciju – pasludināšanu par svētīgu.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
Noderīgas saites
