Šogad 145. dzimšanas diena aprit katoļu garīdzniekam, mariāņu tēvam un publicistam, pazīstamo Latgales kultūras darbinieku priestera Kazimira un ārsta Antona Skrindu vecākajam brālim Benediktam Skrindam, līdz 14. martam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde par viņa dzīvi un darbību.

Ieskats Benedikta Skrindas biogrāfijā

     B. Skrinda dzimis 1868. gada 6. martā Līksnas pagasta Mukānos. Benedikts bija otrais bērns ģimenē. Tā kā vecāku rocība neļāva vecākajiem bērniem iegūt skolas izglītību, Benedikts dzīvoja mājās, bija apguvis mūrnieka amatu un palīdzēja tēvam sagādāt līdzekļus jaunāko brāļu skološanai.

     Kad jaunākie brāļi bija jau paskolojušies, ar lielu aizkavēšanos vietējo Līksnas pagasta skolu 1881. gadā pabeidza arī Benedikts. Pēc tam ilgāku laiku viņš dzīvoja mājās un pašmācības ceļā gatavojās tālākām mācībām.

     1899. gadā B. Skrinda nokārtoja eksāmenus Kronštates Puškina ģimnāzijā, un ar to jau tika sagatavots ceļš studijām. Pēterpils Garīgajā seminārā Benedikts iestājās 31 gada vecumā. Semināra laikā viņš aktīvi iesaistījās Latgales latviešu nacionālajā kustībā.

     Seminārs tika absolvēts 1903. gada pavasarī. 9. martā B. Skrinda saņēma garīdznieka svētību un tika nozīmēts darbā par vikāru Omskas draudzē. 1904. gadā B. Skrindu nozīmēja par Pēterpils sv. Katrīnas baznīcas vikāru, bet no turienes vēlāk viņu pārcēla uz Jezupovas draudzi Latgalē, kur viņš nodevās Latgales latviešu audzināšanas un vienošanas darbam, modināja tautā latvisko apziņu un centās izplatīt latvisko drukāto vārdu, kas Latgalē bija liegts.

     1908. gadā B. Skrindu pārcēla darbā uz Bukmuižu. Līdz ar viņa ierašanos Bukmuižā atplauka saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, 1909. gada rudenī te notika pirmā latviskā teātra izrāde. Bukmuižā B. Skrinda palika līdz 1911. gadam.

     Nākamā B. Skrindas darba vieta bija Andrupenes draudze. Tur valdīja daudz latviskāks gars nekā Bukmuižā, un tas tikai sekmēja priestera nacionālo darbu. Te viņš sāka izplatīt latviešu grāmatas un pirmos Latgales latviešu laikrakstus.

     1914. gadā B. Skrinda uzsāka darbu Balvu draudzē, tur viņš nokalpoja līdz pat 1919. gada sākumam, kad visās draudzēs sāka uzdarboties lielinieki. Uzzinājis, ka viņam kā pazīstamā laikraksta „Dryva” redaktora brālim draud bargs sods, B. Skrinda uz četriem mēnešiem bija spiests doties „trimdā” pie paziņām. Vēlāk viņš atkal atgriezās savā Balvu draudzē un turpināja vadīt dievkalpojumus.

     Darbojoties Balvu draudzē, B. Skrinda piedalījās Latgales skolotāju kursu rīkošanā un vadīšanā. 1919. gada rudenī baznīcas mājā tika nodibināta Balvu sešklasīgā pamatskola.

     1923. gadā B. Skrinda iestājās mariāņu klosterī, un jau no 1924. gada viņš uzņēmās mariāņu ordeņa Viļānu klostera vadību. Viļānos viņš nokalpoja līdz mūža beigām, kad 1948. gadā devās mūžībā. Viņš ir apglabāts Viļānu baznīcas dārzā.

     B. Skrinda ir sarakstījis un izdevis vairākas garīga un vēsturiska satura grāmatas, pirmā („Svātam Stanislavam Kostkai”) tika izdota 1913. gadā, bet kā viens no pēdējiem viņa darbiem jāmin „Atmiņas par bazneickungu Kazimiru Skrindu” (1936).

• Tweet