2012. gada 2. maijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 55 jaunas grāmatas. Turpinājumā plašāks ieskats daļā no jaunieguvumiem.
N. Stīvensones „Modes vēsture” sniedz visaptverošu pārskatu par pēdējo divu gadsimtu modi, kā arī ieskatu 21. gadsimta pirmās dekādes modes mākslā. Grāmatā atrodams plašs tekstuālais materiāls un ilustrācijas par katru tērpa elementu, piemēram, kurpēm ar nagliņpapēdi, korseti, turnīru u. c., spilgtāko modes dizaineru biogrāfijas un hronoloģiska tabula no 18. gs. beigām līdz mūsdienām. Šo izdevumu var lasīt gan kā izsmeļošu uzziņu materiālu, gan kā modes vēstures stāstu, gan iedvesmas avotu.
Grāmatā „Es, Stīvs Džobss” iekļauti datortehnoloģiju kompānijas Apple dibinātāja Stīva Džobsa spilgtākie citāti, kas savākti trīs gadu desmitu laikā, ko Džobss ir pavadījis uz biznesa skatuves. Stīvs izsakās par dzīvi, nāvi, biznesu, konkurentiem un daudz ko citu, atspoguļojot savu daudzšķautņaino personību, humoru un interesanto skatījumu uz dzīvi. Lasītājs gūs gan izklaidi, gan vērtīgas biznesa atziņas, gan bagātīgu vielu pārdomām. Grāmatas beigās iekļauts arī Džobsa dzīvesgājums pa gadiem.
Slavenais orators, starptautiski atzītais laulības un ģimenes dzīves konsultants G. Čepmens grāmatā „Mīlestība kā dzīvesveids” rāda, kā ikvienu dzīves jomu iespējams uzlabot, atklājot septiņus neviltotas mīlestības noslēpumus. Autors runā par laipnības, pacietības, piedošanas, pieklājības, pazemības, dāsnuma un godīguma būtiskākajām īpašībām un to nozīmi mīlestības sastāvā. G. Čepmens grāmatā runā arī par motivāciju mīlēt un gandarījumu, ko var gūt no mīlestības pilnas dzīves, kā arī par mīlestības izpausmēm laulībā, bērnu audzināšanā un darba vietā.
Grāmatā „3096 dienas” Nataša Kampuša, meitene, kuru 10 gadu vecumā nolaupīja, kad viņa bija ceļā uz skolu, stāsta par to, ko pārdzīvojusi laikā līdz brīdim, kad 18 gadu vecumā viņai izdevās izbēgt. Nataša ir izaugusi par garīgi stipru, intelektuālu un sevi cienošu personību ar savu personīgo viedokli un, neskatoties uz ieslodzījumu pagrabā, sišanu, mērdēšanu badā un pazemošanu, spēj saskatīt savā nolaupītājā arī kaut ko gaišu un žēlojamu. Šī grāmata jau ir izdota daudzās pasaules valstīs un guvusi ļoti lielu popularitāti.
Šoreiz jaunumos arī N. Ikstenas garstāsts „Besa”, kuru rakstniece uzrakstījusi, rakstnieku mājā Visbijā strādājot pie grāmatas par Imantu Ziedoni „Nenoteiktā bija”. „Besa” stāsta par vienkāršu sievieti, kuru, kā autore pati saka „piemeklē mīlestība un Dievs”.
A. Skaiļa pēdējais romāns „Melnā atraitne” asprātīgi un ar negaidītiem kontrastiem vēsta par mūsu nacionālajām īpatnībām. Galvenie notikumi savērpti ap melno zirneklieni, kas, ieklīdusi Latvijas laukos, sāk vairoties un ir cilvēkam bīstama. Tiklīdz tā kādam iekož un šis kāds tomēr izdzīvo, viņa skatiens iegūst paranormālu spēku – bagātie izdāļā naudu nabagiem, noīrē helikopteru, no kura tiek bārstīti lati virs Rīgas... Vieni ar zirnekļu palīdzību grib izputināt konkurentus, citi – novākt nevēlamos, vēl citi – iegūt popularitāti.
Slavenā Vītolu fonda dibinātāja V. Vītola daļēji autobiogrāfiskā pārdomu un atziņu grāmata „Savējiem” sākotnēji bijusi paredzēta tikai ģimenes lietošanai, veltīta bērniem, bet nu, 15 gadus pēc sākšanas rakstīt, pārtapusi par publisku izdevumu jauniešiem. Grāmatas vadmotīvs – bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, cilvēks ir tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Vītols raksta par latviešu tautas šodienas situāciju un problēmām un ar cerību uz jauniešiem, jaunas Latvijas cēlājiem, min arī iespējamos problēmu risinājumus.
Dz. Žuravskas romāns „Senču mantojums un lāsts” arī ir veltījums tuviniekiem, dzimtai, kā rakstīts darba pirmajā lappusē, – meitai. Romāns pārstāsta dzimtas likteņa stāstu vairāku paaudžu garumā.
Šoreiz jaunumos arī I. Ziedoņa dzejoļu krājums „Viegli”, pirmo reizi tas izdots jau 1993. gadā. Šajā grāmatā I. Ziedonis turpina latviešu klasiskajā dzejā aktuālu mirkļa poētiskās un filozofiskās vērtības tradīciju. Šobrīd krājums aktuāls sakarā ar to, ka ir iznācis arī disks „Viegli”, ko izdevis Imanta Ziedoņa fonds.
Tāpat jaunumu klāstā lasītāju nepacietīgi gaidītā mākslas vēstures doktores un rakstnieces K. Sabaļauskaites romāna „Silva Rerum” 2. daļa, kas stāsta par mēra laikiem Viļņā. Romāna darbība notiek no 1707. līdz 1710. gadam. Karš, mēris, bads, nesamērīga greznība un nāvīgs izsalkums, zviedru un krievu karavīri, jūdu ārsti, holandiešu kāršu spēlmaņi, turku konkubīnes, franču dāmas, spītīgi žemaiši un ironiski viļņieši, bezvārda mūks, kurš apglabājis vairāk nekā divdesmit tūkstošus mēra upuru, un, protams, vēl viena bajāru Norvaišu dzimtas paaudze… Grāmata ļauj uzzināt, kā tālāk veidojušies iepriekšējās paaudzes likteņi.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. jūnijā.
Līdzīgi raksti