Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2011. gada 1. jūnijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 51 jaunu grāmatu. Turpinājumā vairāk par dažām no tām.
Benediktiešu mūka, Pasaules Kristīgās meditācijas kopienas direktora Lorensa Frīmena un luterāņu mācītāja, teoloģijas doktora Jura Rubeņa kopdarba „Krīzes iespējas” tapšanu pamudinājusi nesenā globālā krīze un tās izraisītais finanšu struktūru sabrukums. Grāmata ir mēģinājums izprast mūsdienu krīzi, kuras izraisītais banku krahs ir tikai viena no izpausmēm, un palīdzēt saskatīt, ka tā iezīmē jaunu izaugsmes posmu cilvēka apziņas attīstībā. Šī atziņa dod iespēju saskatīt krīzes radītās iespējas.
Autori vēlas pievērst uzmanību praktiskajai meditācijai – senai cilvēces gudrības izpausmei – kā ceļam uz personīgās un sociālās harmonijas atjaunošanu. Ir jāļauj sevi paņemt pie rokas un jāmēģina doties garā, klusuma pilnā meditācijas svētceļojumā. Tad ikviens varēs uzdāvināt savai valstij vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku un gudrāku cilvēku.
Grāmata „Graffiti Latvijā” iepazīstina ar graffiti veidiem, spilgtākajiem Latvijas graffiti entuziastiem un viņu darbiem. Teksts izdevumā publicēts paralēli latviešu un angļu valodā.
V. Korņilovas grāmatā „Mācāmies gatavot ziepes” sniegti praktiski padomi, kā no dabiskām pildvielām mājas apstākļos pagatavot dekoratīvās ziepes. Jums vajadzēs tikai bērnu ziepju gabaliņu vai ziepju pamatmasu, instrumentus, kādi atradīsies ikvienā virtuvē, un pusstundu brīva laika. Praktiskā un ar pamācošiem attēliem bagātā grāmata būs noderīga visiem radošiem, ar mākslu saistītiem cilvēkiem, kā arī jebkuram interesentam, kas vēlas radīt kaut ko skaistu un ikdienā neierastu. Izgatavotās ziepes būs lieliska dāvana jebkuros svētkos.
Ikšķiles Sv. Meinarda Romas katoļu draudzes izdotajā brošūrā „Svētais Meinards – pirmais Latvijas bīskaps” atradīsiet informāciju par svēto Meinardu un Ikšķili, vietu, kur šis augustīniešu klostera mūks savulaik uzcēla pirmo zināmo mūra celtni Latvijā, kā arī par pieminekli svētajam Meinardam. Grāmatiņā iekļauta pāvesta Jāņa Pāvila II 1993. gada uzruna Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, Meinarda pieminekļa uzstādīšanas svinību uzrunas, kā arī lūgšana un dziesma Meinarda godam.
Apgaismību nevienam nevar pasniegt uz paplātes. Toties cilvēkā var modināt jautājumus, kas liek pievērsties savas dziļākās būtības meklējumiem. Tieši to dara E. Teilora grāmata „Prāta labirints”. Autors atklāj savu apbrīnojamo pieredzi, kas rosina pētīt ne tikai redzamo un taustāmo pasauli, bet arī to, kas atrodas aiz fiziskās realitātes robežām. Vēstot par paša piedzīvoto un izprasto, viņš iesaista lasītāju sarunā par dzīves jēgu, rakstura veidošanos, ticību vai neticību brīnumiem un citām tēmām, ar kurām mums bieži nākas sastapties.
Grāmatas „Ceļvedis kultūras centra vadībā” autori dalās savās zināšanās un pieredzē kultūras darba organizācijā, finanšu piesaistē, sabiedrisko attiecību veidošanā un citos profesionālam kultūras darba vadītājam nozīmīgos jautājumos. Izdevums ir lielisks materiāls tālākizglītības procesā, kurā aizvien vairāk iesaistās arī kultūras centru darbinieki. Grāmatā iekļauti vairāki ar kultūras nozari saistīti likumi.
K. Vērdiņa pētījums „Bastarda forma” veltīts neparastam literatūras žanram – dzejprozai. Tie ir nelieli, liriski sacerējumi, kas vizuāli atgādina prozu, taču rakstīti dzejas tēlainajā valodā, un latviešu literatūrā sastopami Aleksandra Čaka, Imanta Ziedoņa, Ingas Ābeles, Astrīdes Ivaskas un daudzu citu autoru daiļradē. Grāmata izseko latviešu dzejprozas vēsturei no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, raksturo tās nozīmīgākās formālās īpašības un vēsturiskos rašanās apstākļus. Šis ir pirmais pētījums latviešu literatūrzinātnē, kurā detalizēti analizēti dzejprozas teorētiskie aspekti, meklējot tās savdabību starp citiem literatūras žanriem un veidiem.
Grāmatu papildina plašas antoloģijas sadaļas, kurās iekļauti nozīmīgu ārzemju autoru darbi latviešu atdzejojumos, kā arī dažādu periodu latviešu dzejprozas darbi – gan plaši pazīstami, gan sen aizmirsti.
Daiļliteratūras klāstā šoreiz mūsu novadnieku, žurnālistes A. Zujas un ezotērista I. A. Ozerska romāns „Slepenais spēks”, kura darbība aptver gan pagājušā gadsimta pirmo pusi, gan mūsdienas. Eiropā dzimušās nacisma idejas sasniedz arī Latviju. Kaut Otrā pasaules kara rezultātā fašistiskā Vācija tiek sagrauta, āriešu rases virskundzības ideju īstenotāji izklīst pa pasauli, lai turpinātu iecerēto. Šim nolūkam uz unikāli aprīkotas zemūdenes tiek radīts SS „smadzeņu centrs”, tas darbojas arī pašlaik un droši vien darbotos vēl ilgi – arī Baltijas jūrā, ja vien... Kāds ir prāmja Estonia bojāejas cēlonis? Un kā hitleriešu saausto tīklu pārrauj uzņēmīga meitene Kamilla? Par to vēsta šī aizraujošā, mūsdienu latviešu literatūrai itin neraksturīgā grāmata.
Šobrīd pasaulei aktuālu tematu apskata grāmata „Černobiļa”, kurā tās autore S. Aleksijeviča ir apkopojusi Černobiļas iedzīvotāju piedzīvoto un spilgti atainojusi tā brīža izjūtas, sāpes, apjukumu un izmisumu… Daudzie stāsti veido vienu lielu stāstu, bet autores rakstības stils liek dēvēt šo grāmatu par romānu lūgšanu. Arī latvieši varētu būt grāmatas varoņi, jo nevienam nav noslēpums, ka arī mūsu tauta saistīta ar šo traģēdiju…
H. Millere, nobela prēmijas laureāte literatūrā, romānā „Elpas šūpoles” stāsta par jaunu vīrieti, kas no Septiņkalnes Rumānijā tiek deportēts uz spaidu darbu nometni Krievijā.
Rumānijas vācieši dzīvo pastāvīgās bailēs. „Pulkstenis bija trīs naktī uz 1945. gada 15. janvāri, kad patruļa atnāca man pakaļ. Sals pieņēmās spēkā, bija mīnus piecpadsmit grādu,” – tā galvenais varonis sāk savu stāstu. Viņu gaida pieci gadi, par kuriem viņš vēl neko nezina. Pieci gadi, pēc kuriem viņš atgriezīsies mājās kā cits cilvēks. H. Millere stāsta par pieredzēto, kas ietekmē visu turpmāko jaunekļa dzīvi. Daudzās sarunās ar dzejnieku Oskaru Pastioru un citiem, kuri atgriezušies no spaidu darbu nometnēm, viņa ir savākusi materiālu, kas veido pamatu šim romānam. Autore iepazīstina ar gandrīz nezināmu Eiropas vēstures epizodi, ietvertu dziļi personiskā jauna vīrieša dzīvesstāstā un spilgtās, neaizmirstamās ainās.
Šoreiz lasītājiem piedāvājam arī latviešu autora O. Zebra pirmo grāmatu „Brīvība tīklos”. Vienpadsmit stāstos, kas apvienoti šajā krājumā, atklājas nobrieduša un talantīga literāta spēja radīt stāstu, kura struktūru veido sazarots notikumu un tēlu attiecību tīklojums. Rakstnieks A. Kolmanis par autoru saka: „Osvalds Zebris necenšas šokēt lasītāju, bet vēsta par cilvēciskās realitātes dimensijām, kuras parasti neievērojam vai nevēlamies saskatīt. Ar sāpi un skumju iejūtību rakstīta dzīves proza, spoža valoda, noturīga pēcgarša. Spilgta debija.”
Grāmatas fragmentus iespējams lasīt šeit.
Bibliotēkā pieejamo latviešu dzejas krājumu papildina divu jau sen atzītu autoru darbi – M. Zālītes grāmata „Viss reizē zied”, kurā autores dzeja lasāma paralēli latviešu un franču valodā, un V. Sniķeres krājums „Pieredze”. „Krājuma nosaukums „Pieredze”, šķiet, nozīmē, pirmkārt, spēcīgas, aktīvas personības mūža laikā uzkrāto garīgo pieredzi, kas materializējusies ne tikai dzejoļos, bet arī pašas autores mūža virsotnes gados, kuros nav zaudēts ne nieka no prāta spožuma un asuma, kā arī saglabāta apskaužama fiziskā forma. (..) Krājumā apkopoti dažādu gadu dzejoļi – gan 1970. gadu veikums, kas līdz šim nebija pieejams grāmatās, gan jaunāki darbi. Viens no visjaunākajiem tekstiem šajā krājumā ir maģisks vēlējums, kas sarakstīts, gaidot 2010. gadu – buramvārdi, kuriem jāpagriež pasaules ritējums gaismas un patiesības virzienā. Kurš gan uzdrīkstēsies apgalvot, ka Veltas Sniķeres dzejolim tas nav pa spēkam?” dzejoļu krājuma pēcvārdā raksta grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. jūnijā.
Līdzīgi raksti
