Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2011. gada 16. maijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 50 jaunas grāmatas. Turpinājumā vairāk par dažām no tām.
Cilvēku savstarpējo attiecību eksperts D. Kārnegijs grāmatā „Panākumu māksla” sniedz informāciju par motivācijas vajadzību teoriju un pašmotivācijas nozīmi un piedāvā ieskatīties dažādos reālos gadījumos, kuros atklājas, kā daudziem panākumiem bagātiem cilvēkiem, īstenojot savu potenciālu, izdevies sasniegt virsotnes. Pastāv uzskats, ka dažiem cilvēkiem ir ģenētiski lemts uzņemties atbildību un rādīt ceļu citiem. Autors pārliecina, ka šodienas cilvēks var būt pēdējais rindā, taču ar pareizo attieksmi, zināšanām, prasmēm un pieredzi rīt būs rindas priekšgalā.
P. Strūberga grāmata „Āfrika” lasītājus aicina apmeklēt divas noslēpumu un eksotikas pilnas Āfrikas valstis un iepazīt faraonu un piramīdu zemi Ēģipti un mežonīgo cilšu apdzīvoto Etiopiju. Autors saka: „Pakuģosim pa likteņupi Nīlu, iegriezīsimies noslēpumainās kapenēs un piramīdās, klintīs izcirstos dievnamos un kolorītos tirgos, aplūkosim 1000 gadus senu Bībeli, iepazīsim ļaudis, kas marihuānu uzskata par svētu lietu, uzzināsim, kā notika mumificēšana, kā mūsdienās top papiruss, kāpēc iezemiešiem ir tik daudz rētu un vēl daudz ko citu.”
P. Strubergs līdz šim ir bijis jau 65 pasaules valstīs un regulāri publicē ceļojuma aprakstus žurnālā „Mājas Viesis” u. c.
J. A. Plauža grāmata „Nogrimusī Eiropa” ir par pagātni, kas turpinās šodien un gaidāma rīt, par pilsētām un ciemiem, ko aprijis okeāns, nogremdējušas jūras un pārklājuši ezeri Eiropas kontinentā. Nirēji Vidusjūrā arvien no jauna atklāj dūņās primitīvus mūrus un kolonnas. Kuģojot virs Dogera sēkļa, zvejnieki izvelk pirmatnējo mednieku ieročus. Pasaules okeānu nevar iežēlināt, to iespējams vienīgi apturēt, kā izdarījuši Nīderlandes iedzīvotāji, izglābjot savu zemi. Jūs uzzināsit pierādītus, kā arī mazāk zināmus faktus par Eiropas vēsturi un arheoloģiju, ģeogrāfiju un hidroloģiju, kultūru un mākslu; neklātienē piedalīsities nogrimušu civilizāciju meklējumos; iepazīsities ar Eiropas tautu teikām, nostāstiem, leģendām. Šī ir vienīgā grāmata pasaulē, kas veltīta nogrimušajai Eiropai.
Izdevumā „Dokumentu juridiskā spēka likums. Ministru kabineta noteikumi Nr. 916. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” iekļauti normatīvie akti. Tie regulē, kādas prasības dokumentu sagatavošanā jāievēro fiziskajām un juridiskajām personām, lai to sagatavotajiem dokumentiem būtu juridisks spēks. Izdevums paredzēts ikvienam, kas vēlas zināt, kā pareizi noformēt dokumentus, tas noderēs juristiem gan izstrādājot dokumentus, gan izvērtējot citu dokumentu juridisko spēku. Tāpat izdevums būs noderīgs iestāžu, uzņēmumu u.c. organizāciju pārstāvjiem, darbiniekiem, kuri ikdienā saskaras ar dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, kā arī fiziskajām personām gadījumos, kad tām nepieciešams savā vārdā sagatavot dokumentus.
I. Morasas grāmatā „Burvīgas idejas rotām ar Swarovski kristāla pērlītēm” izklāstīts, kā pagatavot burvīgas kaklarotas, rokassprādzes, auskarus un gredzenus no zaigojošām Swarovski kristāla pērlītēm. Tajā ir fotogrāfijas un krāsains paraugu pielikums, kurā soli pa solim uzzīmēta rotu darināšanas secība.
Grāmatā „Adījumi visai ģimenei” savukārt atradīsiet praktiskus padomus dažādu apģērbu adīšanai visiem gadalaikiem. Modeļiem ir izsmalcināts dizains, aktuāli raksti un modernas krāsas. Izdevums noderēs gan iesācējiem, gan lietpratējiem.
Bet A. Jansones grāmatas „Rucavas rakstaino adījumu mantojums” uzdevums ir parādīt Rucavā adīto cimdu un zeķu darināšanas, rotāšanas un lietošanas vēsturisko attīstību 20. gadsimtā, sniedzot nelielu retrospektīvu ieskatu 19. gadsimta beigu materiālā un ieskicējot adījumu attīstības tendences 21. gadsimta sākumā. Izdevums bagātīgi ilustrēts, viss teksts pieejams latviešu un angļu valodā.
Latviešu daiļliteratūras klāstā šoreiz M. Bērziņa romāns „Titāna skrūves”, kuru literatūrkritiķis G. Berelis raksturo šādi: „Jauks mīlasstāsts ar mūslaikiem neraksturīgi laimīgām beigām. Viss kā pienākas: ir Viņš, ir Viņa – un vajadzīga īsti titāniska piepūle, lai abus sadabūtu kopā. Svarīgākā intonācija – gaišs, sirsnīgs un zināmā mērā pat maigs absurds, kura iespaidā skatījums uz pasauli kļūst krietni priecīgāks.”
M. Jakubovskas (iepriekšējos darbus parakstīja ar pseidonīmu Mairita) romāna „Zvaigznes un hamburgeri” galvenā varone ir pavisam parasta, bet enerģiska sieviete, kurai par spīti visai negaidītiem šķēršļiem pietiek uzņēmības īstenot savu sapni – izveidot mākslas salonu provinces pilsētā. Vai viņai pietiek ar labām idejām un izdarīgumu? Kas notiek ar draugiem, radiem un pat mazpazīstamiem kaimiņiem, kad Iveta maina savu statusu viņu acīs, kļūstot direktore? Vai prieks, gandarījums, atpazīstamība un pašapliecināšanās sajūta ir līdzsvarā ar visu pārējo, kas sagaida – skaudību, nodevību, pazemojumu un vilšanos? Kāda ir cerētā laime? Varavīksne vai tikai krāsains, ātri plīstošs ziepju burbulis? Lasiet un uzzināsiet!
Šoreiz piedāvājam arī jaunāko populārā latviešu dzejnieka I. Auziņa lirikas krājumu „Maiņu mija”, viņš tajā palicis uzticīgs savām tradicionālajām tēmām: dzimtenes mīlestība, jūtu dzīve, filozofiski rimts un dzīvesgudrs pasaules norišu vērojums. Īpašais akcents – Latvijas senatne, dzimtās Sēlijas skaistums un vilinājums. I. Auziņa dzejai kā allaž piemīt izteiksmes vienkāršība un dziļš filozofisks skatījums.
No latgaliešu daiļliteratūras jaunizdevumiem šoreiz divas grāmatas – V. Lukaševiča dzejoļu krājums „Bolti burti” un H. Laurinovičas-Pronevskas dokumetālprozas darbs „Tymsi mōkūni sasavalk”. V. Lukaševiča dzejoļu krājumā ietilpst 103 dzejoļi, formas ziņā tie sarakstīti postmodernā manierē, kad īsti nav redzama robeža starp nopietno un satīrisko, tie ir dzejoļi, kuri tiešā nozīmē un metaforiski vēsta ne tikai par šodien notiekošo Latgalē, bet aplūko arī globālas garīga, eksistenciāla rakstura problēmas. H. Laurinoviča-Pronevska (dzim. 1898. g.) lasītāju savukārt iepazīstina ar to laiku un notikumiem, kurus pati savas dzīves laikā ir piedzīvojusi.
Ārzemju daiļliteratūras jaunumus pārstāv amerikāņu rakstniece M. Makinija ar romānu „Jautrā atraitne”, tajā uzburot 19. gadsimta pasauli, kur drošsirdīgi un mērķtiecīgi vīri paši nosaka savu likteni, savukārt sieviete pārvar mīlestības tumšākos brīžus, lai atklātu jūtas, kas vērtīgākas par visiem pasaules dārgumiem. Kad Reičela Haulenda saprot, ka nemūžam nesagaidīs precību piedāvājumu no izskatīgā un vīrišķīgā Noela Magnusa, viņa izšķiras par galēju soli. Uzzinājusi, ka Noels pazudis bez vēsts ekspedīcijas laikā Arktikā, viņa nolemj ierasties Noela īpašumā Ņujorkā, turklāt – kā viņa sērojošā atraitne. Tomēr ilgi „sērot” viņai nav lemts. Piepeši pēc pusgada, neganti pārskaities, no Ziemeļiem pārrodas pats Noels Magnuss un pieprasa no savas „neprecētās atraitnes” paskaidrojumus...
Amerikāņu autores Dž. Kalogridisas romānā „Bordžijas līgava” savukārt tiek atspoguļota Itālija 1492. gadā, kad Sākas Bordžiju valdīšanas laiks, ko iekrāso šausmas. Neviens nevar justies drošībā. Romā plaukst apsūdzības un sazvērestības. Katru dienu Tibrā iemesti jauni līķi...
Bet angļu rakstnieces S. Montefjores romāns „Tiksimies zem mīlas koka” aizkustinoši vēsta par mīlestību, piedošanu un salauztiem likteņiem. Sofija Solanasa uzplaukst kā skaists un mežonīgs zieds brīnumainā fermā Argentīnas pampu vidū, alkatīgi slāpdama pēc tēva mīlestības un iespējami izvairoties no mātes. Vislabprātāk Sofija kopā ar radu bērniem pavada dienas milzīgā ombu koka platajos, drošajos zaros, kur ir viņu rotaļu vieta, miers un patvērums. Mūžsenais koks kļūst par jauno ļaužu sapņu, cerību un nebeidzamu ilgu mēmu liecinieku. Kādudien meitene iepazīst aizliegtā augļa saldo vilinājumu, taču tad viņa tiek slepenībā aizsūtīta projām uz Eiropu, un nošķirta no vīrieša, kuru viņa mīl vairāk par visu pasaulē. Pēc 20 gadiem ģimenes traģēdija liek Sofijai atgriezties mājās...
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. jūnijā.
Līdzīgi raksti
