Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2013. gada 16. novembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 45 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

  

     Krājumā „Dekoratīvo ziemciešu lietišķā ekoloģija" apkopots A. Orehova mūža darbs par dekoratīvo ziemciešu praktisku izmantošanu apstādījumos, to bioloģiju un ekoloģiju. Autors stāsta par stādījumu plānošanas metodēm, ziemciešu izcelsmi, nozīmi, klasifikāciju, kopšanu, atklāj dekoratīvo ziemciešu dažādību. Grāmatā apkopoti 350 ziemciešu precīzi apraksti un to vizuālais materiāls, kas izloloti tepat Latvijā, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza kolekcijā un ekspozīcijā.

 

     „Eiropas literatūras vēsture" ir ievērojama apjoma hrestomātija, kura ietver esejas par literatūras attīstību, sākot no Senās Grieķijas līdz pat mūsdienām. Hrestomātija ataino daudzpusīgu priekšstatu par literatūras žanru, strāvojumu, un tendenču attīstību cauri gadsimtiem – no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Izdevums paver plašu literatūras panorāmu, neaizmirstot nevienu Eiropas valsti vai zemi un nevienu nozīmīgu literatūras parādību. Eiropā savulaik ir krustojušies visdažādākie idejiskie un mākslinieciskie strāvojumi un kustības. Daži no tiem ir atstājuši vien gaistošas pēdas, savukārt citi ir nostiprinājušies Eiropā uz ilgu laiku. Hrestomātijā atsevišķas apakšnodaļas veltītas arī izciliem filosofiem – Platonam, Augustīnam, Akvīnas Tomam –, kuru idejas atbalsojas cauri gadsimtiem un iedvesmo vēlāku laiku literātus. Nodaļā, kas veltīta viduslaiku un agrīnās renesanses literatūrai, lasītājs iepazīsies ar šī laikmeta tautas dzeju, balādēm un refrēniem, bruņinieku un didaktisko literatūru, galma romāniem, reliģiski izglītojošiem darbiem un sociālo satīru. Grāmatā pieminēti arī izcili latviešu literāti – Rainis, Vizma Belševica, Knuts Skujenieks un Imants Ziedonis. „Eiropas literatūras vēsture" ir līdz šim vērienīgākā Eiropas literatūras hrestomātija, kāda jebkad iznākusi latviešu valodā.

 

     Savukārt K. Slavenska grāmatā „Dž. D. Selindžers. Dzīve" ir Džeroma Deivida Selindžera, viena no populārākajiem un noslēpumainākajiem amerikāņu rakstniekiem, kurš nepiekāpīgi izvairījās no pielūdzējiem un žurnālistiem, strikti sargājot gan savu privāto, gan radošo pasauli, biogrāfija. Autors ir radījis aizgrābjošu stāstu par šo neparasto dzīvi, kas aptvērusi teju visu 20. gadsimtu, izsekojot rakstnieka dzīvei, par kuru radīto priekšstatu ilgstoši aizmiglojušas puspatiesības. Grāmata noiet visu Selindžera ceļu no neatzīta un nesaprasta autora, cauri kara ellei, kas vistiešākā veidā radīja pasaules pielūgto rakstnieku un vajāja viņu visu mūžu, cauri galvu reibinošiem "Uz kraujas rudzu laukā" panākumiem, līdz atkal apstājas pie… nesaprasta.

 

     Farmaceites D. Marcinkevičas grāmatā „Mājas aptieciņa: gripas un saaukstēšanās laikā” uzzināsiet, kā atšķirt gripu no saaukstēšanās, kā pareizi ārstēties gripas un saaukstēšanās laikā, ko var darīt, lai saudzētu savu veselību un kā pareizi lietot medikamentus. Grāmatā sniegtas arī norādes par pareizas pašārstēšanās iespējām, izmantojot tradicionālās medicīnas līdzekļus.

 

     Daiļiteratūras lasītājiem piedāvājam I. Jansones trešo prozas grāmatu, stāstu krājumu „Umurkumurs jeb Ardievas feminismam”, kurā apkopoti deviņi stāsti, kas tapuši laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam. Izdevuma stāstu varoņi maldās savos iekšējos labirintos un pārdzīvo daudziem tik pazīstamās izjūtas, un filozofiskā nots ir tā, kas, autores prasmīgi lietota, rāda izkļūšanas ceļu. Kāds tas ir, uzzināsiet, izlasot šo grāmatu.

 

     Pazīstamā dramaturga G. Priedes kopoto rakstu pirmajā sējumā „Gunāra Priedes dzīve un darbi” attēlots laiks no viņa bērnības līdz 1958. gadam. Izdevumā ir gan biogrāfijas dati, gan dienasgrāmatas un vēstules laikabiedriem, gan arī daiļrades paraugi – tēlojumi, raksti, runas, arī pirmās lugas – „Jaunākā brāļa vasara”, „Lai arī rudens”, „Normunda meitene” un „Pozitīvais tēls”. Tāpat atradīsiet visu, kas ar šīm lugām saistīts, proti, to apspriešanas atreferējumus un recenzijas par izrādēm. Katru dzīves gadu ievada hronika, kas ļauj apjaust laiku, kurā dramaturgs dzīvojis.

 

     Pazīstamā angļu rakstnieka D. Mičela grāmata „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” ir viņa piektais romāns, kurā ir stāstīts par vēsturiskiem notikumiem 18. un 19. gadsimta mijā pie Japānas krastiem. Romāna darbība norisinās Dedžimā – 200 soļu garā mākslīgajā salā pie Nagasaki. Dedžimā saimnieko holandieši, jo vienīgi viņiem un ķīniešiem tolaik ir atļauts tirgoties ar Japānu, kura ir ļoti noslēgta valsts – tajā nedrīkst apmesties neviens ārzemnieks, kā arī neviens japānis nedrīkst valsti pamest. Dedžimā ar mērķi piecu gadu laikā nopelnīt nedaudz naudas, lai varētu atgriezties dzimtenē un apprecēt savu saderēto Annu, ierodas romāna galvenais varonis, jauns holandietis Jākobs de Zūts. Te viņam nākas saskarties ar visām tirdzniecības ēnas pusēm, negodīgumu, biedru nodevību un vēl daudz ko citu.

 

     Rakstnieka Ē. Hānberga izlasi „Mantojuma kumeļš” veido stāstu krājumos „Taka rudzu laukā”, „Plikie un pusplikie”, „Biķu alus” un „Tirgus stāsti” publicētie darbi, kam blakus meistarīgi ievītas nedaudz īsinātas „Kartupeļu stāstu” nodaļas. Vienkopus lasāmie stāsti raisa pavisam savādās sajūtas par grāmatā aprakstīto laiku – kolhozu, padomju lauku dzīvi, cilvēku likteņiem – laiku, kas bija te tik sen atpakaļ – dažiem tāls un svešs, citiem vēl dzīvā atmiņā.

 

     Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 2. decembrī.

 

Līdzīgi raksti