Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

         2013. gada 1. novembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 67 jaunieguvumus. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Krājums „Mans Ziedonis” tapis pēc paša Imanta Ziedoņa vēlēšanās – kā dāvana no draugiem viņa 80. dzimšanas dienā. Arī dzejnieci Liju Brīdaku par krājuma sakārtotāju bija iecerējis Imants Ziedonis. Taču, kamēr grāmata vēl bija tapšanas stadijā, Ziedonis aizgāja mūžībā, nesagaidot paša iecerēto dāvanu dzīves lielajā jubilejā. Tanī laikā rakstu krājums vēl bija tikai pusceļā pie viņa un pie lasītājiem. Autori un izdevniecības darbinieki nolēma: ja notikusi Likteņa griba, lai notiek arī Dzejnieka griba. Tika izlemts saglabāt Imanta piemiņai tieši tos vārdus, kurus draugi vēlējās rakstīt, viņam vēl dzīvam esot.

 

     Gandrīz visi raksti tapuši šī gada janvārī un februāra pirmajā pusē, tāpēc krājuma kopnoskaņa atgādina sarunu ar dzīvu cilvēku, un tas piešķir saturam gaišu noskaņu. Izdevuma autoru vidū ir tik dažādas Latvijas kultūras personības kā dzejnieces Māra Zālīte un Olga Lisovska, mācītājs Juris Rubenis un akadēmiķis Jānis Stradiņš, komponisti Imants Kalniņš un Kārlis Lācis, mūziķi Vestards Šimkus un Renārs Kaupers, mākslinieki Džemma Skulme un Uldis Zemzaris, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un uzņēmēja Binnija Ārberga, un vēl vairāki desmiti citu.

 

     A. Kuzinas grāmatā „Blaumanis tuvplānā” pārskatāmi apkopotas rakstnieka dzīves un darba gaitas no 1863. līdz 1908. gadam. Notikumi, fakti, gadskaitļi rindojas cits pēc cita, intriģējoši atklājot rakstnieka īso, bet ārkārtīgi interesanto dzīvi. Grāmatā līdzās vispārzināmiem faktiem parādās plašākai auditorijai līdz šim maz zināmi vai pat nemaz nezināmi atgadījumi, kas vēlāk ir atspoguļojušies vai būtiski ietekmējuši vienu vai otru Blaumaņa daiļdarbu, tātad tagad palīdz tos labāk atšifrēt un novērtēt. Zināšanas par R. Blaumaņa dzīvi un daiļradi autore ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, strādājot par rakstnieka memoriālā muzeja „Braki” vadītāju. Šāda veida grāmata par R. Blaumani līdz šim vēl nav bijusi – tā ir unikāla lasāmviela gan rakstnieka talanta cienītājiem, gan vēstures pētniekiem.

 

     I. Čaklās rakstu krājums „Kas dzīvo vārdos” nācis klajā sērijā „Kritikas bibliotēka”, kurā paredzēts izdot latviešu literatūras pētniecībai nozīmīgu kritiķu recenzijas un rakstus, kas līdz šim bija laikrakstu un žurnālu lappusēs un ne ikreiz viegli un ātri pieejami. Izdodamo darbu autoru sarakstā iekļauti gan kritiķi, kuru mūžs jau ir noslēdzies, gan tie, kas ir mūsu vidū. Sērijas pirmajā grāmatā ietverti literatūrkritiķes Intas Čaklās raksti par literatūru, aptverot vairāk nekā četrdesmit gadu ilgu laika posmu. Darbu atlasi veikusi pati autore, neatsakoties arī no padomju laikā rakstītā. Literatūra viņu galvenokārt interesē kā mākslas veids, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem, no kurienes rodas dzeja un kas piešķir jēgu salīdzinoši nelielajam tekstam ar nedaudziem vārdiem un rindām.

 

     Daiļliteratūras klāstā pirmoreiz Ādolfa Ersa stāstu krājums „Diogena precības”, kuru rakstnieks paguva sakārtot vēl 1944. gadā neilgi pirms nonākšanas čekistu apcietinājumā un Centrālcietumā, no kura vairs neatgriezās. Ā. Erss bija ievērojams latviešu prozaiķis, dzejnieks, publicists un tulkotājs. 1944. gadā viņš bija iecerējis vienā krājumā apkopot savus pēdējos trijos gados tapušos, kā arī tālaika avīzēs un literāros žurnālos iespiestos darbus. Laimīgas sakritības dēļ manuskripts netika iznīcināts. Rakstnieka tuvinieki to slepus glabāja līdz pat šim brīdim. Tagad šis stāstu krājums beidzot ir sagaidījis izdošanu grāmatā, kurā ietverta arī Ādolfa Ersa autobiogrāfiskā apcere „Man trīsdesmit gadu”.

 

     Austrāliešu rakstnieces E. Haranes jaunā romāna „Sarkanās zemes sala” darbība noris Ķenguru salā, 1845. gadā. Pie Austrālijas krasta lielā vētrā ir nogrimis kuģis. Brīnumainā kārtā katastrofā izdzīvo divas jaunas sievietes: Amēlija Divaina un Sāra Džonsa. Viņas no jūras izglābj Kudeika raga bākas uzraugs. Taču Amēlija ir savainojusi galvu un zaudējusi atmiņu. Viņa nespēj atcerēties pat savu vārdu. Sāra izmanto izdevību, lai mainītu likteņa gaitu un aizbēgtu no bezcerīgās nākotnes. Abu jauno sieviešu dzīve dramatiski mainīsies. Kas notiks, lasiet grāmatā!

 

     Vācu rakstnieces Š. Linkas triloģijas par Austrumprūsijas ģimenes likteni vēstures griežos pirmajā grāmatā „Vētru laiks” darbība aizsākas 1914. gada vasarā. Eiropā viss vārās, taču Degneliju ģimenes muižā Lulinnā Austrumprūsijā, šķiet, vēl ir laiks idillei un romantiskam sapnim par lielo mīlestību. Sapnim, kas romāna galveno varoni, astoņpadsmitgadīgo Feliciju, pavada cauri grūtam un skarbam laikam. Viņa mīl dzīvi, risku un naudu, taču pirmām kārtām – divus ļoti atšķirīgus vīriešus: ideālistisko revolucionāru Maksimu un cinisko reālistu Aleksu. Felicija ir sieviete, kas augstu kāpj un zemu krīt. Tomēr nemainīga ir viņas mīlestība pret dzimto vietu un savu ģimeni. Tas ir vētrains dzīvesstāsts par karu, skumjām, mīlestību, laimi, ciešanām un cerībām – par neparastu sievieti trauksmainā laikā.

 

     Jaunieguvumos šoreiz arī Čīlē dzimušā spāņu rakstnieka R. Bolanjo ievērojamākais romāns „2666”. Santateresa, mazpilsēta tālajā Meksikā pie ASV robežas, ir vieta, kurā kā mežonīgā, vilinošā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules, griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrkritiķi no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā, afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem ilgi pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, un dzīve aumaļām virst pāri malām...

 

     Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. novembrī.

 

Līdzīgi raksti