Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Krēslainā un mazliet spokainā 2019. gada 31. oktobra pēcpusdienā Rēzeknes Bērnu bibliotēka bērnus gaidīja ciemos uz spoku stāstu un Helovīna izdarību vakaru.
Ienākot bibliotēkas telpās, bērnus sagaidīja vilkatis, spoks un svecīšu gaismiņas, radot mazliet baismīgu un mistisku noskaņu. ARPC „Zeimuļs” stila un make-up pulciņa meitenes pulciņa skolotājas Lāsmas Leiņas-Sviridenko vadībā visiem gribētājiem uzbūra Helovīnvakara grimu. Palēnām darbojoties, bērni veidoja katrs savu spocīgo grāmatzīmīti. Un tad ieradās… īsta ragana! (Vai jūs zinājāt: lai ieraudzītu īstu raganu, ir jāapvelk drēbes ar iekšpusi uz āru un jāstaigā atmuguriski?)
Meklējot savai meitai precinieku, ragana nejauši bija apmaldījusies un izlēma, ka var uzkavēties bērnu bibliotēkā un iepazīties ar sanākušajiem bērniem. Raganai līdzi bija koferis, kurā slēpās dažādi pārsteigumi.
Ragana pārbaudīja bērnu attapību un informācijas meklēšanas prasmes, vadot viktorīnu „Helovīns – spoku un mošķu nakts”. Kopā šķetinot Helovīna rašanās stāstu, bērni uzzināja dažādus interesantus faktus par Helovīnu. Kā izrādās, šie svētki ir svinēti jau apmēram 4000 gadu pirms Kristus dzimšanas un nāk no seno ķeltu tradīcijām. Samheins (1. novembris) bija ķeltu jaunā gada pirmā diena un iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu. Līdz šiem svētkiem visai ražai bija jābūt novāktai un nogādātai mājās.
Kad ķeltu zemēs iebruka romieši, viņi līdzi atnesa arī savus svētkus un ķeltu Samheina tradīcijas ar laiku papildinājās ar romiešu Pomana dienu, kuru arī svinēja 1. novembrī. Pomana ir romiešu augļu un dārzu dieviete. Gadsimtiem ritot un rodoties kristietībai, kristīgā baznīca ir centusies šiem svētkiem piešķirt savu vēstījumu un 1. novembri pasludinājusi par Visu Svēto dienu, bet 2. novembri par visu Dvēseļu dienu. Tomēr senās pagānu tradīcijas nekur neizgaisa, un, visām tradīcijām saplūstot kopā, izveidojās mūsdienu Helovīni. Arī latviešiem ir līdzīga tradīcija – maskošanās un ķekatās iešana. Cauri gadsimtiem šīs tradīcijas ir zaudējušas savu mistisko nozīmi un palikušas lielākoties kā jautra laika pavadīšana bērniem.
Helovīni nav iedomājami bez spoku stāstiem. Spoku stāstu konkursā piedalījās trīs drosmīgas meitenes – Kristiāna Jubele, Marta Paula Sējāne un Irbe Bārbala Kārkliņa. Meitenes ar saviem stāstiem klausītājus aizveda uz pasauli, kur ir rēgi, mirušo gari, spoki un čūskas un dažādi mistiski notikumi.
Protams, bez saldumiem šī diena nav iedomājama, un raganas koferī bija noslēpušies gan saldumi, gan dažādas balviņas viktorīnas dalībniekiem un spoku stāstu stāstītājiem, kā arī visiem klātesošajiem.
Bērni meklēja atbildi uz slepeno jautājumu, kurš no izcilajiem latviešiem ir dzimis 1835. gada 31. oktobrī, un kopā ar raganu vienojās, ka nākamgad 31. oktobrī svinēs Barontēva (Krišjāņa Barona) 185. dzimšanas dienu un izzinās latviešu tautas folkloru un tradīcijas.
Aizraujošo Helovīna vakara piedzīvojumu bibliotēkā organizēja bērnu grāmatu autore, novadniece Meldra Gailāne un bibliotekāre Lāsma Leiņa-Sviridenko. Pasākuma fotomirkļus skatieties šeit.
Aicinām uz tikšanos Bērnu bibliotēkā, kur ikvienu gaida interesantas grāmatas lasīšanai tumšos rudens vakaros!
