Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Lasīšana ir iespēja piedzīvot daudzas dzīves. Katra grāmata bagātina un ļauj iegūt pieredzi, ko savādāk nevarētu (vai pat negribētu) iegūt. Bērni lasīs labprātāk, ja redzēs, ka lasa viņu vecāki.

      Vecākiem šogad ir jāizlasa piecas savas grupas grāmatas un divas no jebkuras citas vecumgrupas grāmatām.

     Lindas Nemieras grāmata „Rīgas raganas” aizvedīs neparastā ceļojumā pa jūgenda Rīgas ielām, atklājot vairāku namu noslēpumus. Ieva Mellupe ir apveltīta ar īpašām spējām sazināties ar mirušajiem. Šķetinot senos Rīgas noslēpumus kopā ar kašķīgo spoku Alisi Annu Zvaigznīti, Ieva sastopas gan ar Eiženu Finku, gan ar slaveniem Rīgas namu arhitektiem. Un kas gan ir peldošie nami?

     Pirmā mīlestība ir jūtas, kas neaizmirstas visu dzīvi. Bieži vien pirmā mīlestība ir sāpīgas attiecības. Kā izkļūt no mīlestības, kas iznīcina? Ko darīt ar cerību, ka – tūliņ paliks labāk? Iveta Troalika grāmatā „Tūlīt paliks labāk” izstāsta gadsimtu mijas jauniešu, mūžīgo bērnu paaudzes mīlestības un attiecību stāstu. Laura un Māris 1999. gadā satiekas prestižā vidusskolā, piedzīvo pirmo mīlestību, un tā īsti neviens no abiem nenoķer to brīdi, kad viss sāk iet šķērsām.

     Izglītībai ir nozīme! Izglītība ir svarīga! Tara Vestovera autobiogrāfiskajā grāmatā „Izglītotā” izstāsta skaudru stāstu par izaugšanu mormoņu ģimenē, kurā valda dažādas sazvērestības teorijas, tuvā pasaules gala gaidīšanas noskaņas un vardarbība. Neviens no ģimenes bērniem nesaņem medicīnisko palīdzību, ja tāda ir vajadzīga, un neiegūst izglītību. Kad Taras vecākais brālis kļūst varmācīgs, meitene nolemj izmēģināt citu ceļu un patstāvīgi sagatavojas iestājeksāmeniem koledžā.

     Andra Kalnozola romāna „Kalendārs mani sauc” centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt - ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, - starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais.

     Gluži kā Pola Verlēna dzejolī, no kura aizgūts Natašas Apanā grāmatas „Pār jumtu debess vien” nosaukums, šajā stāstā par ģimeni, ko veido Fēniksa un viņas bērni - Vilks un Paloma, ir daudz melnu lappušu, bet Natašas Apanā rakstības stils vērš visu uz gaismu, kas plūst no zilām un mierīgām debesīm uz maigumu, kas galu galā spēj vienot šo ģimeni.

     Gaidām lasīšanas izaicinājumā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2022”  arī vecākus!