 |
Lai kļūtu par žūrijas ekspertu, Tev jāizlasa visas savas vecumgrupas grāmatas!
Klikšķini uz saites „Pārbaudīt pieejamību” un rezervē grāmatu, kuru vēlies lasīt!
Ja rodas jautājumi, droši jautā bibliotekārei!
Žūrijā kopā ar Tevi var piedalīties arī vecāki!
Vecumgrupa 5+
Veronika Kaplāna, Greguārs Mabīrs
„Kā vilku piemin, tā vilks klāt”
Āžu papus lasa saviem bērniem baisu pasaku, nemitīgi viņiem atgādinot – mūsu mežā vilku nav. Burvīgs un asprātīgs stāsts par to kā grāmata var ievilkt un šķietami biedēt.
Tīa Selli
„Mia ir priecīga”
Mia ir maza, ņipra un priecīga meitenīte, kuru autore ir izveidojusi atceroties savu bērnību un dažādās dēkas. Meitenītei ļoti gribas darboties un tāpēc viņa labprāt palīdz vecākiem mājas darbos. Ja Miu pārņem skumjas, viņa uzzīmē savādu skumju mošķi, ieliek to aplosnē un ar mammu aiznes to uz pastu. Tad atkal meitenīte ir priecīga.
Ulrika Kestere
„Nelūgtie ciemiņi”
Iegādājoties vasarnīcu par trīs burkāniem, trusītis komplektā tai iegūst arī pastāvīgos viesus – Tīģeri, Lauvu, Gepardu un Panteru –, kas mājo tās dārzā. Zvēri plosās pa dārzu.
Ko iesāks Trusītis?
Marianna Dibika
„Pastnieks Pele”
Piegādājot sūtījumus, Pele ikdienā satiek dažādus dzīvniekus un mītiskās radības. Galvenā varoņa rāmums dažādās kontaktsituācijās, ļaus lasītājam mācīties toleranci pret dažādām dzīvības formām un sadzīves normām.
Toms Kalninskis
„Zaķa Garauša laimes zeme”
Asprātīgs stāsts par neparastiem notikumiem, kas izmainījuši meža iedzīvotāju dzīvi. Un iesākums visām pārmaiņām ir Zaķis Garausis un viņa ticība sev – ticība labākai dzīvei, kas sākas ar parmaiņām sevī un te pat.
Inese Zandere
„Zirgā”
Stāsts par nevaldāmo fantāzijas skrējienu, ko bērnā izraisa klavieres.
Vecumgrupa 9+
Ellena Kārlsone, Ēva Lindstrema.
„Aukliņa, putns un es”
Selma pavada vasaru laukos kopā ar vecvecākiem. Šī vasara meitenei izvēršas citāda nekā parasti un lielākoties tas ir pateicoties Aukliņai. Putns, kas mīt Selmā un atgādina meitenei par visu to, ko viņa neprot, ir rimies un viņa jūtas brīvāka savās dienas gaitās.
Hokons Ēvreoss
„Brūne”
Pa dienu Rūne ir Rūne, bet naktī Rūne ir Brūnis – supervaronis, kam ne no kā nav bail. Iestājoties naktij, ar otu un brūno krāsu, viņš lavās ārā no mājas, lai pārmācītu lielo zēnu bandu, kura iepriekšējā dienā bija izvandījusi viņa un drauga Elnes māju. Grāmata par draudzību, drosmi un pretošanos.
Mihaels de Koks, Kristīne Ārstena
„Kā vecmamma vislaik samazinājās”
Autora izvēlētā vieglā un sirsnīgā vēstījuma forma sāpīgas un skumjas lietas, kas saistītas ar cilvēka novecošanu, pasniedz caur bērna – mazmeitas – pasaules redzējumu, kurā viņa raksturo vecmammas Rozes dzīvi.
Katlēna Ferēkena, Eva Mutona
„Mani sauc Jans, un es neesmu nekas īpašs”
Amizanta grāmata par deviņgadīgo Janu, kurš ar neko īpašu neizceļas no citiem sava vecuma bērniem, varbūt vien ar to, ka visiem – gan tēvam, gan vectēvam un vectēva tēvam vārds ir Jans. Ierastā ikdienība apkārt vedina zēnu veikt izmaiņas paša dzīvē.
Inese Paklone
„Okeāns un tuksnesis”
Ar Čīles neparasto dabu un ģeogrāfiju iepazīstina stāsta galvenie varoņi – mazā lama Atakama un pingvīnēns Humbolts Humbolts. Stāsta ideja autorei radās pēc ceļojuma uz šo Dienvidamerikas kalnu zemi.
Salla Simuka
„Sirdsmāsas”
Spelgonis un sniegputenis pieņemas spēkā un neapstāj, draudot pasauli aizputināt sniegā. Vienpadsmitgadīgā Alīsa nokļūst Māsienā – citā pasaulē, izkrītot cauri kupenai. Tur Alīsa satiek meiteni Meri. Abas šķietam apņemas apturēt nebeidzamo ziemu, taču Alīsa nokļūst vēl grūtāka uzdevuma priekšā.
Vecumgrupa 11+
Pēters Brūveris, Indra Brūvere, Zane Brūvere
„Brūveri brūvē”
Apjomīgs dzejas krājums, kurā apkopoti tēva un viņa abu meitu darbi. Daudzus savus pēdējo dzīves gadu dzejoļus Pēteris ir veltījis saviem mazbērniem. Tajos autors pratis uzburt pasauli bērniem kurā pati valoda prot bez pamācīšanas mācīt – rotaļājoties.
Andra Manfelde
„Kurš no mums lidos?”
Dodō, Fēliks un Ķī citu pēc citas apceļo zināmas un nezināmas vietas Karaostā, piedzīvojot arvien jaunas fantastiskas dēkas un meklēdami atbildi uz jautājumu par to, kur pazudusi katedrāle.
Aivars Kļavis
„Melnais akmens”
Romāna „Ceļš uz nezināmo zemi” 1. grāmata par mūsu senču – pirmbaltu – nonākšanu līdz Baltijas jūrai. Balstoties arheoloģijā un citās vēstures palīgzinātnēs autors iztēlojas šo lielo notikumu. Tad, tieši gados jaunajiem, bija milzīga loma notiekošajā, kuri tādējādi uzņēmās atbildību par ģimenes un visas cilts nākotni.
Šeins Hegartijs
„Tumšmute”
Tumšmute ir viens no nelielajiem Drūmajiem ciematiņiem, kuru kartēs atrast ir grūti, jo tas ir iezīmēts mazliet uz citu pusi no vietas, kurā patiesībā atrodas. Šis ciemats ir arī viens no nedaudzajiem, kuru vēl no Apsēstās puses apmeklē briesmoņi – ļeģendas, mīti un teiksmas, kas kādreiz dzīvojušas kopā ar cilvēkiem, bet tagad ir leģendu mednieku medītas. Amats, kas pēdējam leģendu medniekam Finam liekas maz saistošs.
M.G. Leonarda
„Vaboļpuika”
Pēc Londonas Dabas vēstures muzeja zinātnes nodaļas vadītāja Bartolomeja Ketla pazuššanas dēls Dārks ir spiests pārcelties pie ekscentriskā tēvoča – arheologa Makša.
Uzturoties pie tēvoča dzīvoklī Dārks atklāj, ka blakus dzīvoklī mitinās divi kašķīgi vīreļi un milzīgs daudzums vaboļu. Bet kāds sakars vabolēm ar tēva nozušanu un nežēlīgo Lukrēciju Kateri?
Kristīne Hamilla
„Vislabākās zāles”
Autores radītajā romānā bērniem rakstīts par to kā ar dzīves drāmām, traģēdijām, nepatikšanām un ķibelēm tiek galā divpadsmitgadīgais Filips Raits. Tajā drosmīgi skartas smagas tēmas, kas parasti jaunajiem lasītājiem tiek aiztaupītas. Ticami un izjusti attainotais darbs palīdzēs izprast, iepazīt un pieņemt dzīvi.
Vecumgrupa 15+
Pauls Bankovskis
„Kur pazuda saimnieks?”
Rakstniekam Paulam Bankovskim reiz ienāca prātā uzdot jautājumu: „Kur pazuda saimnieks?” Pēc kāda laika tapa trīspadsmit stāsti, kas apkopoti krājumā. Tajos
20. gadsimta dramatiskie Latvijas vēstures notikumi un mūsdienu pasaules izaicinājumi skatīti dzīvnieku acīm.
Somans Čainani
„Labā un Ļaunā skola”
Sižeta centrā ir divas jaunas draudzenes Sofija un Agata, savukārt noslēpumainā Labā un Ļaunā skola ir mācību iestāde, kurā pusaudži apgūst prasmi kļūt vai nu par pasaku varoņiem un princesēm, vai arī par briesmoņiem un ļaundariem. Kāds būs Sofijas un Agatas liktenis?
Keisija Vesta
„P.S. Tu man patīc”
Grāmatas „P.S. Tu man patīc” centrā ir meitene Lilija, nelabojama sapņotāja, kurai nepatīk ķīmijas stundas. Taču tieši ķīmijas kabinetā uz sola viņa sāk saņemt anonīmas ziņas – mīļākās dziesmas rindas, kuru zina tikai nedaudzi. Drīz vien viņa ar anonīmo domubiedru sāk apmainīties vēstulēm.
Kerija Drūrija
„Septītā kamera”
Romāna darbība norisinās netāla nākotnē, kur slepkavībā apsūdzēto likteņus izlemj nevis tiesa, bet publika ar telefonbalsojumu. Sešpadsmitgadīgā Marta atzinusies slavena cilvēka slepkavībā. Bet vai nogalināja viņa? Varbūt tas bija protests pret pastāvošo sistēmu?
Laura Dreiže
„Tā runāja Zosu māte”
Autore savā jaunākajā romāna savij kopā mūsdienu pasauli ar senu ķeltu leģendu atbalsīm – mītiskām būtnēm, dieviem un raganām, burvju priekšmetiem.
Kendija Enslija ir jauna žurnāliste, kura spēj redzēt pārdabisko pasauli. Mazpilsētas kafejnīcā viņa satiekas ar Korbinu O’Braienu, kas ir pa pusei feja, tādējādi aizsākot neizskaidrojamu notikumu virkni.
Juta Rihtere
„Tur aiz stacijas ir jūra”
Devītniekam ir sapnis par jūru, kurā ir silts un kur aug citroni. Lai sapni realizētu ir nepieciešama nauda, taču vienīgais ko viņš var pārdot ir paša sargeņģelis. Kopā ar draugu Kosmosu, zēns mēģina realizēt ceļojumu.
Vecumgrupa „Vecāki”
Daniels Penaks
„Kā romāns”
1984. gadā autors iesāka savu slaveno sāgu par Malosēnu un tieši ar eseju par lasīšanu „Kā romāns”, kas iznāca 1992. gadā, autors guva savus pirmos lielos panākmus. Viņš licejā mācīja literatūru un kādā intervijā ir teicis: „Skola gluži vienkārši ir realitāte. Kad jūs ieejat klasē, jūs ieejat reālajā dzīvē. Man nav nekādu nopelnu, jau divdesmit piecus gadus es to daru ar prieku...”
Andžela Naneti
„Mans vectēvs bija ķiršu koks”
Grāmata par pilsētas zēnu Tonīno un viņa attiecībām ar vecvecākiem. Tonīno laimeszeme ir pie mātes vecākiem laukos, kur var kāpt lielajā ķirsī, jāt uz zoss un brokastīs dabūt gogelmogeli. Taču tuvojošies ceļu darbi var mainīt to visu, tāpēc zēns nolemj to nepieļaut.
Kai Āreleida
„Pilsētu dedzināšana”
20. gs. 50. un 60. gadi, Igaunija. Blakus komunālo māju sadzīviskajai rosībai par zudušajiem neatkarības gadiem atgādina vien studentu korporācijas lepnā ēka un Vunderlihas kundzes kolorītie stāsti. Pieaugušo attiecības un lēmumi mazās Tīnas dzīvē ievieš izmaiņas, kas atstāj pēdas viņas turpmākajā dzīvē.
Inguna Ula Cepīte
„Ulsiks”
Autobiogrāfiska grāmata par 20. gadsimta 60. un 70. gadiem, kurā uz bērnību caur bērnību lauj ielūkoties ķibeļu magnēts, meitene, Ulsiks. Delverībās un pasaules vērojumā viņa dalās priekā par katras dienas pirmreizību. Mūzikas klātbūtne un stāsti par vecāku koncertbraucieniem šķietami bērniem rakstīto pārvērš par laikmeta dokumentu.
