Lai kļūtu par žūrijas ekspertu, Tev jāizlasa visas savas vecumgrupas grāmatas!
Klikšķini uz saites “Pārbaudīt pieejamību” un rezervē grāmatu, kuru vēlies lasīt!
Ja rodas jautājumi, droši jautā bibliotekārei!
Žūrijā kopā ar Tevi var piedalīties arī vecāki!
Vecumgrupa 5+
Lina Žutaute
“Kika Mika un lielā tumsa”
Lietuviešu rakstniece un māksliniece Lina Žutaute savās grāmatiņās par Kiku Miku runā ar lasītāju par grūtībām, kuras pieaugot sastop katrs bērns, un viņai tas izdodas viegli, rotaļīgi, asprātīgi – tā, ka nevienam nav jājūtas norātam un vainīgam.
Tumsa ir – un viss! To nevar nekur nobāzt vai aizraidīt prom… Bet Kikai Mikai šķiet citādi. Viņa nolemj padzīt nejauko Tumsu no mājām – uz Piparu zemi! Turklāt uz visiem laikiem!
Māra Cielēna
“Bērzu ballīte”
Grāmatiņā atrodami gan miega stundai, gan Ziemsvētkiem piemēroti dzejolīši. Tā noderēs gan tiem, kuriem vēl jālasa priekšā, gan tiem, kuri mācās vai jau iemācījušies lasīt paši. Bet galvenais – šis krājums ļaus pieaugušajiem un bērniem izbaudīt jaukus kopā būšanas brīžus tajā teritorijā, kur nav vecuma robežu.
Lūsa Riphāgena
“Vieni paši mājās”
Ko īsti tavi mīluļi dara, kamēr tu neesi mājās? Šajā mājā kaķis zvana pa telefonu, zivtiņa pamet akvāriju, ruksis ēd čipsus un skatās televizoru, suns valkā kedas. Lācis izkāpj no gleznas un aizmieg uz dīvāna. Un kur tad noslēpies trusis un kodes?
Grāmata gandrīz bez vārdiem, ko var pārlapot neskaitāmas reizes un ikreiz pamanīt ko jaunu.
Ieva Samauska
“Muša, kura gribēja būt lidmašīna”
No mazas sānu ieliņas ik dienu izspraucas 22. autobuss. Katram ceļotājam zināms, ka tas aizvedīs uz pilsētas lidostu. Bet tikai daži zina, ka lidostā dzīvo visuzticamākā lidmašīnu sagaidītāja Muša, kura par lidostu zina teju visu. Un tikai Muša zina par savu sapni – nolaisties kā lidmašīnai uz īsta lidlauka. Vai tas piepildīsies?
Inese Zandere.
“Lupatiņu rīts”
“Lupatiņi” ir stāsti par četriem auduma bērniņiem – Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri kopā ar Kaķi dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Ineses Zanderes grāmata “Lupatiņu rīts” stāsta par Lupatiņu grūtajiem rīta darbiem - kā pamosties pašiem un pamodināt gaismu…
Juris Zvirgzdiņš.
“Lauvas rūciens”
Meitenei ir darbā ļoti aizņemta māmiņa – māksliniece un divi draugi: Zvirgzdiņa iecienītais rotaļu lācēns Tobiass un kucēns Zorro. Trijatā viņi rada savu noslēpumaino bērnības pasauli, kurā, kādā lietainā vakarā, ielaužas nejauka nojauta: netālajā zoodārzā nav dzirdams ierastais lauvas Leo rūciens. Leo Rūcamo ir pazaudējis, jo ir jau krietni gados, un nu lauva gaida, kad viņu Zooloģiskā dārza direktors norakstīs. Bet to gan Rasa un viņas draugi nav gatavi pieļaut!
Vecumgrupa 9+
Astrida Lindgrēne
“Emīls un Īda no Lennebergas”
Kathultas sēta Lennebergā ir patīkama vieta – tā domā visi. Patīkams ir pat galdnieka skabūzis, kur Emīlam tik bieži jāsēž un jāpārdomā savi nedarbi. Mazā Īda grib, lai Emīls iemāca arī viņai darīt nedarbus. "Bet tas nav iespējams", saka Emīls, "jo nedarbi gluži vienkārši sanāk!" “Emīls un Īda no Lennebergas” vēsta par labi pazīstamā Emīla pilnīgi nezināmiem nedarbiem.
Rasa Bugavičute-Pēce
“Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss”
Šī grāmata var kļūt tuva gan pavisam maziem bērniem, gan tiem, kuri jau paaugušies. Tajā ir krāšņi tēli – kā dzīvnieki, tā cilvēki: Klimpas sapņu suns Okeāns, lauku kaķis Muzis, piecas meitenes, visas vārdā Beatrise, puisis Viss K.Ārtībs un vēl, un vēl.
Nav viegli būt – vai esi kucēns, vai bērns, vai pusaudzis, vai pieaudzis cilvēks. Taču būt ir tik labi, īpaši ja mēs cits citam palīdzam būt!
Leons Briedis
“Saputrotā putra”
Dzejnieks Leons Briedis ar šo grāmatu atkal atgriežas bērnu literatūrā - un viņam līdzi ir tautasdziesmu un pasaku noskaņas, mīļas sarunas ar māmiņu, vējiņa lidojums un krupīša lēciens, jautri danči ar govi un īsta suņu balle.
Timo Parvela
“Ella un draugi”
Stāstus par Ellu pierakstījis Timo Parvela (1964), kuram tas padodas tik lieliski, ka bez skaļas smiešanās grāmatu izlasīt vienkārši nav iespējams. To apliecina ne vien daudzumdaudzie Somijas un citu zemju bērni, bet arī latviešu izdevuma tulkotāja, redaktore un citi izdevniecības ļaudis, kas palīdzēja grāmatai nokļūt pie lasītāja. Un nav jau arī nekāds brīnums, jo Timo Parvela, pirms kļuva par rakstnieku, bija skolotājs.
Pireta Rauda
“Princese pa pastu”
Šajā grāmatā lasāmi neparasti princešu stāsti. Arī princeses te ir neparastas, citādas un jocīgas. Daža var aprīt niknu pūķi, cita to baro ar maizītēm, bet kāda princese rej uz visiem, pat uz karalieni. Princese Mūmija dzīvo piramīdā un baidās nevis no laupītājiem, bet gan no pelēm. Kāda cita princese savam princim tiek nosūtīta pa pastu. Gadās pat tā, ka princeses kājas neganti sper un kļūst par slavenām izlases futbolistēm! Tomēr te netrūkst arī skaistu kleitu, cepuru un rožu krūmu...
Pjērs Gripari
“Labais velniņš un citas Brokā ielas pasakas”
Klausieties Pjēra kungu: viņš stāstīs tēta Saīda bērniem ļoti īstus un ļoti nopietnus stāstus. Par velniņu, kurš dzina izmisumā savu ģimeni, jo gribēja būt labs. Par sultānu, kas apprecēja kartupeli, par princi un nāriņu, par sivēntiņu, kas aprija polārzvaigzni...
Vecumgrupa 11+
Džeikobs Grejs
“Zvērači: kraukļu vārdotājs”
Blekstouna agrāk bija plaukstoša metropole, bet noziedzības vilnis, kas Tumšajā vasarā pāršalca pilsētu, daudz ko mainīja tās iedzīvotāju likteņos.
Krā, palicis bez vecākiem, jau astoņus gadus mitinās kopā ar kraukļiem. Zēns pats brīnās, kā viņš spēj saprast kraukļu valodu, jo pārējiem cilvēkiem to balsis izklausās pēc parastām putnu klaigām. Ar laiku viņš atklāj, ka pilsētā dzīvo arī citi zvērači – tie, kuri spēj sarunāties ar zvēriem un putniem. Daži no tiem ir labi, bet daži ne. Un reiz pienāk brīdis, kad Krā ir jāstājas pretī draudīgā zirnekļu pavēlnieka Audējvīra varai, lai glābtu sevi, draugus un pilsētu.
Māris Rungulis
“Sāļās pankūkas”
Stāsta darbība notiek pagājušajā gadsimta 60. gados – ne tādēļ, ka mūsdienās vairs nebūtu iespējami piedzīvojumi un dēkas, bet tikai tādēļ, ka aprakstītajā laikmetā cilvēku dzīvē daudz lielāka nozīme bija izlasītajām grāmatām. “Un ne viens vien lasītājs izlasīto un pārdzīvoto vēlējās pēc tam atkārtot arī dzīvē,” uzskata autors.
Pēters Brūveris
“Grāmata Gundegai: dzejoļi ne tikai bērniem”
Pētera Brūvera (1957–2011) pēdējais paša sakārtotais lirikas krājums ar nosaukumu "Grāmata Gundegai" ir dzeja vienlaikus bērniem un pieaugušajiem. Tajā joki saplūst ar nopietnību, izdoma – ar realitāti, dzeja - ar prozu, dziļi nacionālais – ar globālo. Un tas viss - saistošā, asprātīgā, mākslinieciski augstvērtīgā formā, kāda raksturīga Pētera Brūvera darbiem.
Keilebs Krisps
“Tikai ne Aivija Pokita!”
Aivija Pokita ir staigājoša katastrofa. Viss, kam viņa pieduras, tiek ierauts neganti postošos piedzīvojumos – arī neparasti milzīgs zaigojošs briljants, kurš nonāk tieši Aivijas rokās. Tagad viņa pati ir kļuvusi par postošu piedzīvojumu…
Drūmi dīvains un raganiski aizraujošs stāsts par apburošu meiteni, kura nejauši tiek iesaistīta krāpnieciskā shēmā un nonāk spokaina darījuma pašā sirdī.
Henriks Tamms
“Nindzja Timijs un nozagtie smiekli”
Kaķis Timijs un ūdeļpuika Simons ir izgudrotāji un kopā ar draugiem sivēniem Jasperu un Kasperu nes savu jaunāko ierīci uz tirgu, cerot to izdevīgi pārdot. Taču ceļā viņiem uzbrūk negantie mežarukši Gribļi, un mazajiem dzīvnieciņiem jāglābjas bēgot. Izrādās, ka viņi nav vienīgie ļaundaru upuri. Pilsētiņā tiek nolaupīti bērni, kas pēc laiciņa gan atkal atrodas, bet… vairs nespēj smieties. Kas īsti notiek? Un kas ir noslēpumainais Zilais Trusis?
Džila Lūisa.
“Sarkanais ibiss”
— Un mēs vienmēr būsim kopā?
— Vienmēr, — es atbildu. — Tikai tu un es tajā mazajā laiviņā, krēslai biezējot, vērosim sarkanos ibisus, kuri lido atpakaļ uz Karoni purvu.
Skārleta ir pieradusi rūpēties par savu brāli, vārdā Rudais. Viņš ir īpašs — citāds. Katru vakaru Skārleta stāsta zēnam viņa iecienīto stāstu par to dienu, kad abi aizlidos tālu projām uz Karoni purvu Trinidādā, kur debesīs lidinās tūkstošiem sarkano ibisu. Bet, kad Skārleta un Rudais tiek izšķirti un nosūtīti dzīvot dažādās vietās, meitene saprot, ka viņai jādara viss iespējamais, lai atgūtu brāli...
Vecumgrupa 15+
Elizabete Eglīte
“Tikšanās laikā”
Uzsākot mācības desmitajā klasē, sešpadsmitgadīgajai Eleonorai viss ir jauns: jauna skola, jauni draugi, jauna iemīlēšanās... Tikai pastaigu vieta – Krustpils baznīcas sēta – paliek tā pati vecā. Tieši tur viņa pirmoreiz ierauga noslēpumaino svešinieku. Svešinieku, kurš negaisā sēž, lietus neskarts, runā un ģērbjas vecmodīgāk par citiem jauniešiem un nepamet baznīcas teritoriju..
Drīz vien tikšanās ar savādo puisi kļūst par Eleonoras pastaigu neatņemamu sastāvdaļu..
Emīlija Lokhārta
“Mēs bijām meļi”
Mēs esam Sinklēri.
Neviens nav nabadzīgs.
Neviens nekļūdās.
Mēs, vismaz vasarās, dzīvojam uz privātas salas netālu no Masačūsetsas.
Varbūt tas arī ir viss, kas jums jāzina. Izņemot to, ka daži no mums ir Meļi.
Romāns ir ieguvis milzu popularitāti starp lasītājiem visā pasaulē. Aizraujošs stāsts par četriem jauniešiem – par Meļiem, kuru draudzība kļūst postoša. Stāsts par visu cilvēcisko – noslēpumiem, meliem, traģēdiju un patiesu mīlestību.
Reinbova Rouela
“Eleonora un Pārks”
“Reinbovas Rouelas romāns “Eleonora un Pārks” ir neparasts mīlasstāsts par diviem neparastiem jauniešiem. Šīs grāmatas lappusēs nesastapsiet klasiski skaistos un populāros vidusskolēnus, kuriem viss iet no rokas un vienīgās problēmas, ar ko viņi saskaras, ir pašu radītas. Grūtības, kas jāpārvar Eleonorai un Pārkam, ir tik sāpīgi reālas, ka lasot brīžiem šķiet – tās smacē. [..] Tomēr Reinbova Rouela šīs smagās tēmas risina ar pārsteidzošu vieglumu…”
Holija Bleka, Kasandra Klēra
“Dzelzs pārbaudījums”
Uguns grib degt. Ūdens grib tecēt. Gaiss grib celties. Zeme grib saistīt. Haoss grib aprīt. Lielākā daļa bērnu būtu gatavi uz visu, lai izturētu Dzelzs pārbaudījumu. Tikai ne Kolums Hants. Viņš grib izgāzties, jo tēvs allaž lūdzis zēnu izvairīties no burvestībām. Ja Kols nokārtos šo pirmo eksāmenu un tiks uzņemts Maģistrijā, nekas labs puisi negaida. Tāpēc viņš dara visu, lai izkristu, taču tas neizdodas. Maģistrija ir brīnišķīga un baisa vieta, ar kuru Kolu vieno tumša pagātne un nezināma nākotne. Un Dzelzs pārbaudījums ir tikai sākums, jo lielākais eksāmens vēl priekšā...
Patriks Ness
“Septiņas minūtes pēc pusnakts”
Briesmonis ieradās pēc pusnakts – tā jau briesmoņi parasti dara. Tomēr ne jau briesmoni Konors O’Mailijs bija gaidījis. Viņš bija gaidījis vienu no saviem murgiem – to, kas viņam rādījies gandrīz katru nakti, kopš mamma uzsāka ārstniecības terapiju, to, kur ir tumsa, vējš un kliedzieni... Briesmonis tomēr ir citāds. Viņā ir kaut kas sens, kaut kas mežonīgs. Un viņš vēlas no Konora kaut ko briesmīgu. Viņš vēlas patiesību.
Justīne Janpaule
“Tālsaruna”
Justīnes Janpaules pirmais dzejas krājums "Tālsaruna" ir kā saruna starp divām kultūrām, divām valstīm – Latviju un Franciju.
“Justīnes Jaunpaules dzejoļos ir inteliģenti atturīga intonācija, gaišas skumjas, prombūtne un klātesamība. Dzeja, kas dažādās pilsētās, ainavās un sejās ievelk spilgtus pārdzīvojuma vaibstus. Precīzās un smalkās asociācijas palīdz atklāt jaunas sajūtu un zemapziņas salas. Patiesa saruna dzejā, kad tālums kļūst tuvs," par dzejas krājumu raksta dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš.
Vecumgrupa “vecāki”
Haruki Murakami
“Par ko es runāju, runādams par skriešanu”
Izcilā japāņu rakstnieka Haruki Murakami pārdomas par rakstīšanu, skriešanu un to savstarpējo mijiedarbību.
Vairākumam Ņujorkas maratona dalībnieku skriešana šajā prestižajā maratonā vien ir pietiekami liels pārbaudījums, bet Haruki Murakami nolēma arī uzrakstīt par to. Tādējādi esam ieguvuši brīnišķīgu atmiņu vēstījumu par apsēstību ar skriešanu un rakstīšanu, kas piesātināts ar spilgtiem aprakstiem un atklāsmēm, tostarp stāstu par to, kā Murakami izlēma kļūt par rakstnieku.
Pārbaudīt pieejamību
Gabriela Zevina
“Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”
Grāmata ieintriģē ar vairākām lietām uzreiz – pirmkārt, savdabīgais izkārtojums uz pirmā vāka, kas automātiski liek pastiept roku un paskatīties, kas tad ir ielikts aizmugurē.
Eidžejs Fikrijs ir vientuļš grāmatveikala īpašnieks, kas nav sevišķi apmierināts ar dzīvi. Nesen bojā gājusī sieva bija kā prieka stariņš viņa dzīvē, tāpēc viss rādās nedaudz pelēkās krāsās. Arī ar grāmatveikalu vairs neiet viegli un ar socializēšanos vienmēr ir nodarbojusies viņa sieva… Bet brīdī, kad ir visgrūtāk, Eidžeja priekšā tiek nolikts saules stars, kas izgaismos visu viņa turpmāko dzīvi.
Kārlis Vērdiņš
“Pieaugušie”
"Tas koncentrējas uz izjūtām, kas pavada cilvēku, atvadoties no jaunības un tās ilūzijām par neierobežotām nākotnes iespējām, piedzīvojot atskārsmi par dzīves ierobežotību un trauslumu. Šīs izjūtas sasaucas ar dzimšanas, nobriešanas un nāves ciklu, kas krājumā izpaužas gan priekā par jaunas dzīvības rašanos, gan laikabiedru dzīves vērojumos, gan epitāfijās tuviem aizgājējiem. Krājuma dzejoļus ietekmējis to tapšanas laiks, kas sakrīt ar ekonomiskās krīzes gaitu, emigrācijas vilni un lēno valsts atgūšanos no krīzes, tādēļ tajā vietām atbalsojas sabiedriski jautājumi," tā Kārlis Vērdiņš.
Nora Ikstena
Mātes piens
Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.
