Bibliotēkas plauktos esam sameklējuši grāmatas, kurās atrodami skaisti dzejoļi, kuri noderēs apsveikumiem, bērniņam piedzimstot, – vēlējumi jaundzimušajam un vecākiem, apsveikuma pantiņi kristībām, skaisti vārdi par bērniem un bērnību. Iedvesmai – noderīgi citāti.
Pema Brauna
„Piedzimis bērniņš. Sveicam!”
Mums patika šīs rindas:
“Bērns mums atdod to pasauli,ko esam pazaudējuši, –brīnumu pasauli.Zieda spilgtumu. Liesmas plaiksnīšanos. Tauriņu.Lapu. Putnu. No jauna radītu.Brīnumainu.Mēs redzam to visu ar nevainības acīm.Un bērna prieks ir mūsējais.”
Mums patika šīs rindas:
“(..)Dusi, bērniņ, miegā maigā.Vēl tavs solis nedrošs, īss.Vēl tev asaru no vaigamāte noskūpstīs. Bet, kad uzsnigs baltais vecums reiz uz matiem māmiņai – noņems smagumu no pleciem tavas rokas tai.Dusi, mans bērniņ, dusi.Vēl tu mazs, vēl miedziņš salds.Sapnītī pie tevis klusiatnāks Dieviņš balts.”(No A. Krūkļa grām. „Likteņa smīns”)
Mums patika šīs rindas:
“Starp dzīvības zvaigznēm daudzāmNu arī tavējā mirdz!To sargās no pasaules vējiemVecāku mīlošā sirds.”(No grām. „No zieda uz ziedu, no sirds uz sirdi...”)
Mums patika šīs rindas:
“Cik svarīgi guļ bērns! Tā, it kā miegā viņš kā vectēvs rudzus sētu, Tā, it kā ļaunumu viņš guļot izdeldētu.Cik svarīgi guļ bērns! Tā, it kā dzīvību viņš kādam glābtu, Tā, it kā gadusimts pēc viņa miega slāptu. (..)”(No Ā. Elksnes grām. „Mīlēdama”)
Mums patika šīs rindas:
“Pār mājas jumtuBalts stārķis reiz laidās.Cits citam jautāja,Kas ir pie mums gaidās? Nolaidās stārķītis,Pavēra knābīti,Ielika māmiņaiPriekšautā bēbīti.(..)” __________ “Kā eņģelītis baltsMazs bērniņš piedzimisUn laimes krekliņāIr mājās ienācis. (..)Lai balta svecīteKā sargs pie gultas deg,Jo visas nelaimesNo sveces elpas bēg. Caur mīlestību bērnsJums, vecāki, ir dots.Lai izaug gudrs, liels –Tas Jūsu lepnums, gods.” _________ “Māci, māmiņ, savam bērnamlaimes atslēdziņu gūt.Gan caur darbu, gan caur dziesmu, gan ar prātu gudram būt. Neļauj izniekot to laiku,kas spēj laimei durvis vērt.Strādāt sūri, mīlēt darbu,mācoties caur dzīvi iet.(..)”(No V. Kokles-Līviņas grām. „Dzīves baltai un nebaltai dienai”)
Mums patika šīs rindas:
„Bērns kā solījums ienāk pasaulēar auglīgu sirdi un radīt gribu –smagāko vārpu nobriedēt spēj mazā graudā ieliktā bagātība.(..)”(No L. Brīdakas grām. „Gulbju pavadīšana”)
Mums patika šīs rindas:
„(..)Kaut varētu visu dzīvitā viņu uz rokām nest,uz laimi, uz spožumu, slavupa taisnāko taciņu vest!(..)”(No L. Brīdakas grām. „Septembra tembrs”)
Mums patika šīs rindas:
„Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,Pēc pureņu zeltainām galvām.Un tu saproti – citas nebūs,Šī ir visaugstākā balva. Stāvēt un krist par viņiem Ar acīm, rokām un sirdi. Bēg iedomas, izgaist māņi, Tu visu redzi un dzirdi.(..)”(No A. Līces grām. „Un pārvēršas putnos vārdi...”)
Mums patika šīs rindas:
“Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,Es vēlētos tevi laimīgu redzēt! Es gribētu tevi vēl sargāt un sargāt,Man katra tava ziedlapa dārga. Lai nenorauj vējš, lai salna saudzē,Lai saule lēni un viegli plaucē. (..)Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece, –Mana laime ir tevi laimīgu redzēt!”__________ “Mans pirmais, aizlauztais kliedziens – Sīks putniņš laikā un telpā,Un otru punktu reiz pieliks Mana pēdējā dziestošā elpa,Tad starp šiem diviem punktiem Varēs novilkt svītriņu smalku,Šī svītriņa būs mana dzīve, Mans smaids, mana balss, manas alkas…”(No Ā. Elksnes grām. „Es visu mūžu mīlējusi esmu”)
Mums patika šīs rindas:
“(..)Kā man nosargāt tevi,Kad vēl pumpuros raisies?Lai tos nenokož salna,Vējš lai neizpūš gaisā.(..)Mana meitiņa mīļā!Mana laimīte mazā!Saudzē dvēseli tīru,Kura šodien vēl basa.”(No R. Urtānes grām. „Kastaņu sniegs”)
Mums patika šīs rindas:
“Es vieglu mūžubērniem nenovēlu. Es ceru: viņi mani sapratīs.(..)Es tukšu mūžubērniem nenovēlu.” “Cik gan ilgi bērnam savamizstāvēsi klāt?Ļauj, lai iet, lai bērns tavs aiziet,neaizturi, māt! Jo viņš drīzāk ceļā dosies, jo var drīzāk pārnākt, māt. Tikai pārnācis, ja pārnāks, būs viņš tev pa īstam klāt.”(No J. Baltvilka grām. „Tu esi glābts”)
Mums patika šīs rindas:
„Par dēliem, kad tos nēsājam zem sirds,Ikkatra tēva acīs lepnums lielāks mirdz...Bet dzīve citādāku patiesību rāda:Pie meitām tēvi pieķerasKā dārznieki pie reta stāda.Un lutina un saudzē, kopj un laista,Lai stādiņš saudzējamais saņem visu to,Ko varbūt nesaņēma: gaidīšana vilties lika...Bet, turot rokās savas mazās meitas,Kāds pavediens, kaut neredzams, bet stiprs,Pie mazām princesītēm tieši tēvus saista.(..)”(No N. Liepiņas grām. „Laimes putna paspārnē”)
Mums patika šīs rindas:
„Vislielākais brīnums – tā taču dzīvība,Grauda nemiers rūgstošā zemē,Maijā plaukstošs bērzs,Klēpī smaidošs bērns. Vislielākais brīnums ir mātes mīlestība, Tās priekšā atveras zeme un noliecas debesu jums. Mātes mīlestība ir dzīvības spēks, Arī pienākums...(..)”(No J. Osmaņa grām. „Labu garu!”)
Mums patika šīs rindas:
„Kad bērni apkārt, tad ir kaut kā drošāk.Cik otrādi! Pat tad, ja nevar tiemūs aizstāvēt, tu jūties tomēr možāk,tu jūties stiprāk, kad tev vajag iet. Pat kliegt ir drošāk. Tumsā katrā pusētev bērni iet, un tu tiem ceļu šķir.Es jūtu to, kā bailes manī klusē.Es tāpēc esmu drošs, kad viņi ir. (..)” (I. Ziedonis.)(No G. Vieru un I. Ziedoņa grām. „Māte”)
Mums patika šīs rindas:
Stārķis sirdij prieku gādā„(..)Uzgavilē svētelis,Kuram melnbalts mētelis,Lielā somā bērnu nes,Saka: – Laimīgs esmu es! – Ilgi bijis bezdarbnieks, Nu par darbu milzīgs prieks.”(No I. Bērzas grām. „Gadalaiku gaisma”)
