Reizi mienesī žurnalā „Ir” teik publicāta latgalīšu sleja. Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds: Anna Rancāne, Valentins Lukaševičs, Laura Melne i cyti. Pyrmū ituo goda sleju „Koč i klāvā vuška deļ gales” ir pīrakstejs Škilbanu nūvoda Upeitis Tautys noma vadeituojs Andris Slišāns.

     Slejis autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim. Februara slejā Andris Slišāns stuosta par sovu pīredzi – par tū, kaida ruodīs dzeive ar vysim juos švakumim i lobumim piec puorsavuokšonys atpakaļ iz Latgolu.

     „Izjamūt tū, ka duorzā izaudzeju buļbus i kuopustus, klāvā vušku deļ gales i elpoju svaiguoku gaisu, dzeivoju tyvuok dobai, vuss ir palics duorguoks. Koč voi pošas elementaruos lītas, par kū Reigā pat naaizadūmovu: telefona sakari nakvalitativuoki, internets lānuoks i duorguoks, aptekas tuoli i vokarūs nav pīejamas.

     Pats golvonais – muni bārni latgaliskumu vaira izjuta, dzeivojūt Reigā, navus dzimtinē. Latgolā latgaliskums ir iznycynuots da pādejuo.

     Reigas školā lepovuos, ka bārni muok i grib runuot latgaliski, atsaroda pat školuotuoji, kas ar jim tai sasarunova. Latgolā – kuo školuotuojs puori školas slīkšņam, tuo volūda aizamierst.

     Niu bārnus audzynoj paaudze, kam bierneibā kolhozu laikūs vacuoki īstuosteja, ka latgaliskums ir kauna līta. Nivīns školas i nūvoda pasuokums nanūteik latgaliski, izjamūt entuziastus Upītes i Mednevas Tautas nomā. Cikom juosalīlej, vusi latgalīši. Kuo vajag dareit, latgalīšu nav.

     Andra Slišāna sleju skaiti ituos nedelis (14.02.-20.02.2013.) žurnalā „Ir” voi ari škārsteiklā ite: ir.lv/2013/2/13/koc-i-klava-vuska-del-gales.

     Sova sleja vīnā nu vodūšajim Latvejis medejim ir seņ dūmuots, tok reizē nagaideits pīduovuojums. Seņ gaideits – modernai sabīdreibai pīstuov atvierteiba i latgaliskais ir byutiska Latvejis daļa, partū nav nikuo naparosta raksteit latgaliski publiski. Nagaideits – ir pīrosts pi „geto” kulturys: latgaliskais tikai latgalīšim, kam interesej latgaliskais i kas juo speciali meklej i kultivej sovā pošu kūptā informacejis telpā.

     Tys reizē ir izaicynuojums žurnala „Ir” skaiteituojim – īīt drupeit cytā zeimu sistemā, cytā volūdā, cytā saprasšonā, bet vēļ leluoks izaicynuojums pošim autorim – saprast, kai raksteit pasauļam, saglobojūt sovejū.

     Dūmuot i raksteit plašuok – na palikt rameņā pi seve izsmālušom i reizē tik saprūtamom i īrostom pošdestruktivom žālobom par myrušū volūdu, švakū vaļsti i ksenofobiskū sabīdreibu. Saglobuot sovejū – raksteit par Latgolai rakstureigū, viņ Latgolys ļaudim saprūtamū i svareigū, tok raugūt jū īlikt centrā na tikai latgaliskajam pasauļam.

     Raksteit sleju latgaliski nav vīgli. 2000 zeimu reizē ruodīs daudz, reizē nadūd īspieju runuot līku – svareigais juopasoka konkretai i tai, kab dūma napagaistu lakonismā. Slejis formats ir izaicynuojums raksteituoju spiejai vaļdeit sovu volūdu – prasmei izasaceit eisai, konkretai i ar dūmu.