Foto nu S. Svikšys personeiguo arhiva

     10. novembra dīnys ūtruo puse Rībeņu nūvoda Gaļānūs paguoja atmiņu gaisūtnī i piec tam ari Maltys Trūpūs ar pīminis breidi, gūdynojūt izcylu Latgolys personeibu – literaturys kritiki i tulkuotuoju Stanislavu Belkovski.

 

     Pyrmais vaicuojums, kas nūteikti interesēs daudzus, kū tod S. Belkovskis ir devs Latgolai? Atbiļde ir eisa, bet reizī ari tik izvadynojūša tim, kas patīsi interesejās par Latgolu. S. Belkovskis ir pyrmais, kurs Aļberta Prandis gruomotā „Latvju rakstniecība portrejās” pīrakstejs plašu apceri par latgalīšu literaturu. Kai nūruoda Marta Binduka, jis nav publiciejs plašus teoretiskus voi kritiskus apceriejumus, bet jam rakstureigi, ka, runojūt par kaidu konkretu gruomotu voi autoru, jis iz tū verās kai iz kūpejuo literaruo procesa sastuovdaļu i verās, iz kuru pusi – progresu voi regresu – itys rakstnīks spiej virzeit skaiteituoja dūmys.

 

     S. Belkovskis ir apgivs vairuokys volūdys: krīvu, pūļu, čehu, slovaku, vuocu, horvatu, franču. Sovuos recenzejuos, tulkuojumūs lītuojs pseidonimus: E. E., E. Ego, Edgars Po, St. Baltais, Dr. Pikčulis, D. Pikčulis, D. Pikčs. (Par S. Belkovska dzeivi daudz var puorskaiteit „Vītejuos” 2012. goda 2. novembra numurā.)

 

                                                                                                                                                      

     Jis dzims Rēzeknis apriņča Vydsmuižys pogosta Maltys Trūpūs, i tīši ite 1997. goda 23. majā tyka īsvieteits pīminis akmiņs. Bet šūreiz jubilejis pīminis pasuokums piec Roberta Mūka muzeja vadeituojis M. Bindukys īrūsmis tyka reikuots Gaļānūs, iz kurīni tuolū ceļu beja nūbraukuse S. Belkovska meita Adele Borka (dzymuse 1929. godā) kūpā ar meitu Lāsmu Čulkstēnu (dz. Borka).

 

     Siermuo kundze na vīn saistūši, bet ari teirā latgaliskā volūdā stuosteja par tū, cik ļaunatmineigi ļauds nūsacejuši tāva liktini, kai jī slēpe sovu eistū uzvuordu, kai durovys aizavēre i „izdeveigus kažukus apvylka” tāva kaidreizejī „draugi”, kai ar čudnu satraukumu pavadejuse tāvu leidz vuortim, vēļ nazynūt, ka pādejūreiz… Bet itys ryugtums beja radzams meitys acīs ari tagad – piec nu jau vairuok nakai 70 godim…

 

     Pyrms pasuokuma vysi varēja apsavērt muzejā izveiduotū S. Belkovskim veļteitū izstuodi, bet tuo īvoddaļā M. Bindukys stuostejumā atsakluoja tik radūšais i nūzeimeigais, bet reizē ari tragiskais izcyluo Latgolys dāla dzeivisstuosts. Fiziskais punkts nataisneigi, naciļvieceigi i nažieleigi agri – vīn 39 godu vacumā – dalykts ar lūdi 1941. goda Leigū naktī pi Boltazara… Ādažu kopu memorialā paglobuoti ari cyti 112 tūnakt nūšautī mūcekli.

 

 

     Adelis kundze, pīmynūt vysu nūtykušū, retoriski vaicuoja: „Pret kuru varu muns tāvs eisti beja „nūsagrākuojs”? Breivū Latveju voi padūmju Latveju? Jo tyka apcītynuots 2. augustā…?” Bet Adelis kundzis muotis, taipat kai daudzu cytu gūdeigu cylvāku, ceļš nūvede iz Sibireju… Kaidu „puorkuopumu” deļ? Tī ir vīn divi nu symtim viesturiski myglainim vaicuojumim.

 

     Bet gaišu cylvāku pīmiņa ir svāta, deļtuo pateiceiba tim, kas atsasauce Bindukys kundzis aicynuojumam pīminēt izcylū Latgolys dālu. Dīmžāl iz pasuokumu nabeja īsarads nivīns nu Preiļu i Rībeņu nūvodā dzeivojūšajim, Maltys Trūpūs dzymušajim Belkovsku uzvuorda nesiejim. Tūmār pasuokumu kuplynuoja Gaļānu folklorys kūpa „Vydsmuiža” (vad. Anna Kupre), dzejneica Līvija Liepdruviete (veļtejūt dzejūli S. Belkovska pīmiņai), gaļānīte Margarita Krole (ar pošsacarātom dzejis rindom), kai ari Belkovsku dzymtys leluo kūka mozuo atvaseite – septeņgadeiguo Laura Svikša (Maltys Trūpūs dzymušuos, bet tagad Rēzeknis nūvodā dzeivojūšuos Valejis Belkovskys mozmeita) ar skaneigū dzīduojumu par babu.

 

 

     Puorcylojūt dūmu i atmiņu luodis, izadreikstu ar prīcu secynuot, ka S. Belkovska aizdadzynuotuo goreiguo bāka, latgaliskais strāvuojums turpynojās nu paaudzis paaudzī. Pyrms pasuokuma mieginuoju izpieteit Belkovsku dzymtys kūku, kuru taisejušys Olga Poča, Valentina Širina i Adele Broka. Tys atkluoja, ka kotrā nu zorim ir kaids pumpurs, kas turpynoj papyldynuot Stanislava radūšū davumu. I vīdi skanēja pasuokuma nūbeigumā Adelis kundzis saceitais – „Cylvāks dzeivoj tik ilgi, cik ilgi jū atcerās”. Lai itei apziņa styprynoj Latgolys tagadni, bet ari kotram līk apjaust sovys saknis i turēt cīnā goreiguos piramidys.

 

     Pasuokumā kluotyn beja, īspaidūs dalejuos i lapnumā par tū, ka ir moza slavonuos Belkovsku dzymtys daļa, – Skaidreite Svikša („Vītejuo Latgolys Avīze”).