Nu 3. leidz 18. augustam Rēzeknis Centraluos bibliotekys abonementā apsaverama izstuode „Muna Latgola”. Viesture, volūda, religeja, literatura, vyrtuve, muoksla, muzyka, simboli… Aicynojam īsavērt Latgolys paguotnī i šudiņdīnā, atcerētīs aizmierstū i papyldynuot zynuošonys! Vysys izstuodī izlyktuos gruomotys i diskus ar elektroniskajim materialim i filmom var pajimt leidza skaiteišonai i apsavieršonai sātā.

Latgola dažūs skaitļūs i faktūs

     Latgalīša apzeimiejums cielīs nu baltu ciļts – latgalim. Vuordus „Latgola” i „latgalīši” 20. gs. suokumā avīzī „Baltijas Vēstnesis” lītoj sabīdriskais darbinīks Fraņcs Kemps.

     Myusdīnu Latgolys geografiskuos rūbežys apstyprynuotys Latvejis Satversmī 1922. godā. Latgola aizjam 22% nu Latvejis teritorejis, kūpejuo regiona plateiba ir 14547 km².

     Latgolys teritorejā ītylpst 19 nūvodi i 2 republikys nūzeimis piļsātys. Vacuokuo i leluokuo Latgolys piļsāta ir Daugovpiļs, Rēzekne geografiskuo nūvītuojuma dieļ teik saukta par Latgolys sirdi, a Ludza ir pyrmuo rakstiskajūs olūtūs mynātuo apdzeivuotuo vīta Latvejā.

     Tai kai Latgolā ir daudz iudiņu (972 azari i iudiņa kruotuvis), tei teik saukta ari par „zylūs azaru zemi”. Latgolys azari ir eipaši ari sovu raksturlelumu ziņā, pīmāram, Lubāns ir leluokais Latvejis azars plateibys zinī (80,7 km²), Rāznys azars ir leluokais piec iudiņa tylpuma (0,4km³), a Dreidzs ir dziļuokais Baltejā (63,1 m).

     Dominejūšuo religiskuo konfeseja Latgolā ir katuoli. Zeimeiga katuoļticeibys līceiba Latgolā ir ceļmolu krysti, kuru veiduošonys izplaukuma laiks beja nu 1861. leidz 1904. godam, 20. gs. 80. godūs piec okupacejis suokuos aktiva vacūs krystu atjaunuošona i izstuodeišona.

     2011. goda tautys skaiteišonys dati līcynoj, ka latgalīšu volūdu Latgolā ikdīnā lītoj 97,6 tyukstūšys cylvāku aba 35,5 % nu vysim regiona īdzeivuotuojim.

Zeimeigi godskaitli saisteibā ar volūdu

1865–1904 Drukys aizlīgums

1903 Pyrmuo latgalīšu pareizraksteibys apsprīde Pīterburgā

1908 Izdūta Ontona Skryndys gramatika

20. gs. 30. g. Pītera Stroda vadeibā teik suokta latgalīšu raksteibys reforma

1922 Izdūta P. Stroda sastuodeituo gramatika

20. gs. 90. g. Diskusejis par raksteibu, izstruoduoti golvonī latgalīšu raksteibys principi

2007 Apstyprynuoti jaunī latgalīšu raksteibys nūteikumi

2010 Latgalīšu volūdai pīškierts storptautiskais ISO kods LTG

• Latgalieša CV. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2011
• http://www.csb.gov.lv/notikumi/latviesu-valodas-paveida-latgaliesu-valodas-lietosana-35066.html