26. janvarī 100. godskuorta apritēs gruomotizdeviejam i rakstnīkam Vladislavam Luočam. Nu 17. leidz 31. janvaram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā byus apskotama nūvodnīkam veļteita izstuode, bet 26. janvarī plkst. 14:00 nūtiks īvārojamajam latgalīšam veļteits pasuokums, kuru reikoj Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba i Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba.
Īskots Vladislava Luoča biografejā
Dzims 1912. goda 26. janvarī Drycānu pogosta Luoču cīmā zemnīka i kalieja Ontona i Veronikas giminī.
Vuiceibys suocs Piļcinis 1. pakuopis pamatškolā, piec tam turpynuojs Drycānu sešklaseigajā pamatškolā i Aglyunys gimnazejā.
Aglyunys gimnazejā īpasaziņs ar J. Cybuļski, kurs vāluok kliva juo kompanjons izdevnīceibys dybynuošonā. Vysleluokū īspaidu iz juo personeibys veiduošonūs i dorba izvēli atstuojs gimnazejis direktors N. Rancāns.
Pyrmuos literata īmanis givs jau Aglyunys gimnazejā, kur dorbuojīs školys žurnalā i literarajā puļceņā, bet nu 1931. goda latgalīšu presis izadvumūs suocs publicēt rokstus, tāluojumus i stuostus. Pyrmuo publikaceja – „Guoju putni – latgalīši”, tymā viersīs pret latgalīšu vieliešonūs pamest sovu sātu, lai dūtūs peļņā svešumā.
Vuicejīs žurnalistiku i tautsaimnīceibu Latgolys Tautys universitatī. Dīniejs Latvejis armejā Ludzys 3. lūžmetieju rūtā, kas ītylpa Rēzeknis 9. kuojinīku pulkā. Struoduojs par dzelzceļa īriedni Rēzeknī i Daugavpilī.
Nu 1939. goda, kod piec ilgys ceineišonuos ar Sabīdriskūs lītu ministreju dabuota izdeviejdarbeibys atļuove, piļneibā nūsadevs latgalīšu literaturys izdūšonai. Leidz 1944. goda rudiņam J. Cybuļska (vāluok – V. Luoča) izdevnīceiba Daugavpilī laiduse klajā 30 gruomotys, 6 „Tāvu zemes kalandara” i 6 literaruo rokstu kruojuma „Olūts” numurus i avīzi „Latgolas Bolss”.
1944. godā devīs biegļu gaituos iz Vuoceju, kur turpynuojs izdeviejdarbeibu i laids klajā 125 gruomotys, kruojumu „Olūts” 1947. godā, avīzi „Latgola”, nu 1955. goda, kod Luoča izdevnīceiba puortopuse par p. s. „Latgaļu izdevnīceiba”, atsuocs izdūt laikrokstu „Latgolas Bolss”. Vuocejā izdevs ari žurnalu „Dzeive”, „Tāvu zemes kalendaru” i zynuotniskūs rokstu kruojumu „Acta Latgalica”.
Itys raženais i atbiļdeigais V. Luoča trymdā veiktais dorbs ir devs nanūviertejamu īguļdiejumu latgalīšu raksteituo vuorda saglobuošonā, jo Latvejā aizlīguma dieļ tuo turpmuoka pastuviešona beja cīš apdraudāta.
Trymdā V. Luocs vadiejs na tikai izdevnīceibu, bet ari A. Jūrdža fondu i veiduojs cytys latgalīšu sabīdriskuos organizacejis, ceiniejīs par lagalīšu volūdys leidztīseibu gon trymdā, gon dzimtinī, pat par Latgolys augstškolys izveidi i radio raidiejumim latgalīšu volūdā.
Mirs 1984. goda 30. decembrī Minhenī, apglobuots Vesterfrīdhofys kopūs, bet 1992. goda 23. novembrī puorapbedeits Drycānu pogosta Piļcinis kopsātā.
Rēzeknī, Kruoslovys īlā 4, dorbojās V. Luoča Latgalīšu rokstu volūdys muzejs, kuru uztur juo bruoļadāls P. Luocs.
Informaceja sagataveita, izmontojūt bibliotekys novodpietnīceibys materialus