22. janvarī viesturnīkam, rakstnīkam i sabīdriskajam darbinīkam Tadeušam Puisānam apritātu 90 godu jubileja. Nu 14. leidz 30. janvaram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā byus apskotama nūvodnīkam veļteita izstuode.

Īskots Tadeuša Puisāna biografejā

     T. Puisāns dzimis 1922. goda 4. februarī Ludzys apriņķa Zviergzdinis pogosta gleznainajūs Cyrmys azara krostūs. Piec vītejuos pogosta školys beigšonys vuiceibys turpynuojs Ludzys gimnazejā, tuoļuok izagleituojs Latvejis Universitatī, kur studiejs farmaceju.

     Suocūtīs karam, jū īsauc latvīšu legionā. Piec īvainuojuma T. Puisāns nūkliust Vuocejā, bet piec izaveseļuošonys jū nūsyuta iz viersnīku kursim Prāgā. Pošuos kara beiguos, pasadevs amerikaņu giustā, T. Puisāns nūkliust giustekņu nūmetnī Beļģejā. Vāluok liktiņa gaitys jū aizvad puori okeanam iz Kanādu, kur jis suoc dorbu kai raktuvu struodnīks.

     Piec puors godim jaunais veirīts suoc viesturis studejis Hamiltonys universitatī, kuru pabeidz 1954. godā, piec tam suoc studēt viesturis filozofeju Toronto universitatī. Itom studejom sekoj dorbam Kanādys federaluos vaļdeibys meteorologiskajā dīnastā napīcīšamūs zynuošonu apgiušona, itymā dīnastā T. Puisāns nūstruodoj 25 godus.

     Ar dūmu par dzimtini T. Puisāns suoc raksteit gruomotys, kūpumā jis ir ostoņu gruomotu autors. Pyrmuo nu tom saucās „Nūgrymušuos jaunovys montuojums – Ludza” i satur gon viesturisku apskotu par Ludzu, gon etnografiska rakstura zinis par apriņki i īvārojamim tuo ļaudim.

     T. Puisāns ir sarakstiejs ari puosoku kruojumu  „Senču pāduos”, bet vāluok plašu apceri „Latvīšu katuoli Kanādā 1948.–1983.”. Saistūšys ir ari viesturiskuos skicis „Latgale” i gruomota „Akmiņs iz sirds”, kuruos loppusēs atminis par dzimtini cīš skaudri jiutamys.

     Par pietiejumim viesturī i sociologejā T. Puisāns ir sajiems Pasauļa breivūs latvīšu apvīneibys Kulturys fonda Krišjuoņa Barona premeju, Latvejis Treju Zvaigžņu ordeni i Daugovys Vonogu organizacejis zalta nūzeimi. Juo dorbi ir bejuši publicāti gon Latvejis viesturis instituta žurnalā i Zynuotņu Akademejis viestīs, gon „Katuoļu kalendarā” i „Tāvu zemes kalendarā”, ari izdavumūs „Gaisma”, „Katōļu Dzeive”, „Jaunō Gaita”, „Laiks” i c.

     Myužeibā T. Puisāns aizguoja 2006. goda 13. augustā i atsadus Toronto Jorkys kopūs.