Foto: Arkādijs Gluhihs, www.intelligent.lv

     Ituo goda 10. decembrī muokslinīkam Aleksandram Stankevičam aprit 80 godu. 1932. godā juo dzeivis ceļš ir īsasuocs Rēzeknī. Nu 4. leidz 28. decembram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā apsaverama muokslinīka dzeivei i daiļradei veļteita izstuode.

 

Īskots Aleksandra Stankeviča biografejā

 

     Piec Ūtruo pasauļa kara saime nu Rēzeknis puorsacāluse dzeivuot iz Reigu, kur Aleksandrs pabeidzs 32. pamatškolu. Bruoļs Ontons, vāluok pazeistamais prozaikis, aizveds tūpūšū muokslinīku iz Rozentala muokslys školu, tī jis 14 godu vacumā tics uzjimts kai vysjaunuokais audzieknis i suocs vuiceitīs tieļnīceibu, a pyrms školys beigšonys vīna goda laikā apgivs ari sirdei tyvū gleznīceibys kursu.

 

     1950. godā piec J. Rozentala Reigys Muokslys školys beigšonys suocs studejis Latvejis Muokslys akademejis Gleznīceibys nūdalī. A. Stankevičam laimiejīs vuiceitīs pi izcilim meistarim – Ģ. Eliasa, K. Miesnieka, K. Brencēna, O. Skulmes. 1956. godā pabeidzs akademeju ar izcileibu, diplomdorbs – „Ar guni i zūbynu”.

 

     Leidz 1962. godam struoduojs kombinatā „Muoksla”, 1962. godā suocs pasnīdzieja dorbu Latvejis Muokslys akademejis Gleznīceibys, grafikys i interjera katedrā, 1972. godā klivs par docentu, a 1980. – par profesoru. Nu 1975. leidz 1999. godam A. Stankevičs beja Grafikys nūdalis vadeituojs, nu 1964. goda – Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrs.

 

     Izstuodēs muokslinīks pīsadola nu 1956. goda. Jis ir ilustriejs vairuokus dasmytus gruomotu, tūs skaitā ari sova bruoļa Ontona, nūvodnīku A. Viejāna. O. Kūkuoja, P. Zeiles i cytu autoru gruomotys, tūs muoksla ir eksponāta gon Latvejā, gon uorpus vaļsts rūbežom. Suocūt nu 1957. goda, daudzus godus ir zeimiejs karikaturys popularajam žurnalam „Dadzis”, darynuojs gruomotzeimis i plakatus, pādejā laikā sasadorbuojs ar „Latvejis Avīzi”. Lai ilustracejis byutu konkretam tekstam pīmāruotys, ryupeigi pietejs gruomotu kontekstu i īsadzilinuojs literarajūs dorbūs.

 

     Veiduojs monumentalus gleznuojumus Reigā i Salaspilī, kūpā ar dizaineri A. Punku 1974. i 1978. godā projektiejs interjerus i īkuortys lidūstai „Reiga”. Dorbuojīs kai izstuožu īkuortuotuojs Latvejā i uorvaļstīs, gleznuojs portretus, tūs vydā ir ari F. Trasuna portrets, kuru muokslinīks izduovynuoja muzejam „Kolnasāta”.

    

     A. Stankeviča daudzūs dorbu vydā nūteikti pīmynams ir monumentalais gleznuojums par Latgolys seņviesturi „Nuok”, kura kompoziceja bolstuos etnografiskūs i arheologiskūs motivūs. Kai soka pats muokslinīks, „Nuok” ir zynoms poruods dzimtinei, nu kurīnis jis nuocs i kurā gryb atsagrīzt ar sovu dorbu. Itū izcylū gleznu var apsavērt Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknī.

    

     Par sovim dorbim A. Stankevičs ir sajiems naskaitomus diplomus, 1993. godā par A. Beināres gruomotys „Reigys Dīvmuotis klūsters” muokslinīciskū nūformiejumu muokslinīkam tyka pasnīgta pāvesta Juoņa Puovula II medaļa.

 

 

Izmontuotuo literatura
  • Latgales kultūras darbinieki. 2. grām. - Rīga: Jumava, 2008. - 448 lpp.
  • Zeile P.  Latgales gleznicība. - Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009. - 343 lpp.