Jūnija ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Jūnijā jubileja aprit Dagnijai Zigmontei (85), Henrijam Raideram Hegardam (160) un Ričardam Baham (80).
Dagnija Zigmonte (dzimusi 1931. gada 7. jūnijā Rīgā, mirusi 1997. gada 24. februārī Rīgā) bija latviešu rakstniece. Dzimusi kalpotāju ģimenē. Mācījusies Rīgas 45. pamatskolā, beigusi Rīgas 3. vidusskolu, 1954. gadā absolvējusi Rīgas pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti. Strādājusi vairākos žurnālos: “Liesma”, “Zvaigzne”, “Dadzis”, “Padomju Latvijas Sieviete”. Bijusi Drāmas teātra literārās daļas vadītāja. 1956. gadā sākusi publicēt savus darbus. Rakstījusi romānus, stāstu krājumus, bērnu grāmatas, atmiņu grāmatas, humoristiskus darbus. Pirmā publikācija – stāsts “Mežos” žurnālā “Karogs” 1956. gada 8. nr. Līdz 1957. gadam publicējās ar Dagnijas Cielavas vārdu. 1957. gadā kļuvusi par Latvijas Rakstnieku savienības biedri.
Pirmā romāna “Saltais laiks” darbība norisinās vācu okupācijas laikā Kurzemē. Zigmontes 1960. gadā lasītāju ievērību guvušais romāns “Jūras vārti” 1974. gadā ticis ekranizēts un pēc vairākiem darbiem ir tikušas iestudētas teātra izrādes. Ievērību guvusi arī rakstnieces triloģija “Adieņi” ar autobiogrāfijas motīviem, kas ataino latviešu tautas likteņus 20. gs. otrajā pusē. Izdoti stāstu krājumi “Ezera elpa”, “Mārsils”, “Strazdu vakars” un “Savādi ka snieg”.
Darbojusies bērnu literatūrā, sarakstījusi stāstu krājumus vidējā skolas vecuma bērniem “Lidotājs”, “Svešinieks”, “Māja ar zaķa ausīm”, “Barkarola”, “Stāsti Jūlijai”, “Teobalds, kurš visu zina labāk” un “Kāpura kāzas”, kurā tēlota dzīvnieku pasaule, akcentēta tās harmonija, kādas trūkst cilvēku, arī bērnu un pieaugušo attiecībās. Zigmonte bijusi ilggadēja žurnāla “Dadzis” autore. Izdoti humoristisku stāstu krājumi “Hammurapi likumi” un “Grāfienes Izabellas ērkšķainais ceļš”.
Sarakstījusi scenāriju filmām “Lietus blūzs”, “Viktorija” un “Valsis mūža garumā”. Dažus gadus pēc rakstnieces nāves tika izdota viņas dienasgrāmata “Dagnija”.
Dagnijas Zigmontes darbi mūsu bibliotēkās
Henrijs Raiders Hegards (dzimis 1856. gada 22. jūnijā Bredenhemā, Kentā, Apvienotajā Karalistē, miris 1925. gada 14. maijā Londonā, Apvienotajā Karalistē) bija angļu piedzīvojumu romānu autors. Dzimis jurista ģimenē. Māte bijusi rakstniece un dzejniece. Pabeidzis advokatūru no 1875. līdz 1881. gadam viņš, tēva sūtīts, dzīvo Dienvidāfrikā, sākumā ir Natalas provinces gubernatora Henrija Bulvera sekretārs, pēc tam, 1878. gadā Transvālas Augstākās tiesas pārvaldītājs un reģistrators. Vēlāk atgriežas Anglijā un sāk nodarboties ar lauksaimniecību un literāta amatu. Izbraukājis visu Angliju, sastādot ziņojumus par lauksaimniecības un lauku iedzīvotāju stāvokli.
Pasaules slavu Hegards iegūst ar saviem piedzīvojumu romāniem par Dienvidāfriku, kuros būtisku lomu spēlē fantastiskais elements: autoru apbur zudušās pasaules, seno, noslēpumaino civilizāciju drupas, arhaiski nemirstības kulti un dvēseļu pārceļošana, tas viss padara viņu daudzu kritiķu acīs par vienu no būtiskiem fantāzijas žanra priekštečiem. Populārākais Hegarda varonis ir baltais mednieks un piedzīvojumu meklētājs Alans Kvotermeins, kas ir daudzu rakstnieku grāmatu centrālā figūra.
Pavisam autors ir sarakstījis 18 romānus par Alana Kvotermeina piedzīvojumiem. Pirmais romāns „Karaļa Zālamana raktuves” 1885. gadā ir iznācis arī latviešu valodā, paši pēdējie romāni iznāk jau pēc autora nāves. Vēl viens populārs Hegarda romāns ir „Montesumas meita”. Rakstniekam ir arī darbi, kuros fantastikas nav, taču piedzīvojumi ir tikpat saistoši, īpaši pusaudžu vecuma lasītājam. Piemēram, romāns „Daiļā Margareta” par XV gadsimta Angliju un Spāniju un kāda jaunekļa pūlēm atgūt nolaupīto iemīļoto.
Henrija Raidera Hegarda darbi mūsu bibliotēkās
Ričards Bahs (dzimis 1936. gada 23. jūnijā Oak Park, Illinois, ASV) ir rakstnieks, filozofs un publicists. Viņš ir studējis Longbīčas universitātē (Losandželosas apgabalā, Kalifornijā, ASV). Bahs dienējis ASV Gaisa spēkos kā F-84F pilots, vēlāk nodarbojies ar gaisa triku izpildīšanu. Gandrīz visi viņa darbi ir kaut kā saistīti ar lidojumu tēmu.
Pasaules slavu rakstnieks ieguva ar stāstu „Kaija vārdā Džonatans Livingstons”. Pirmo reizi stāsts ticis publicēts 1970. gadā. Taču tikai pēc otrā izdevuma 1972. gadā tas kļuva par bestselleru. Tas ir romantisks stāsts par kaiju, kas vēlējās iemācīties lidot ātrāk, augstāk un tālāk nekā citi. Protams, grāmata jau nav par putniem, bet par mums. Tā atklāj tos slēptos, īpašos sapņus, ko dziļi sirds dziļumā glabā katrs no mums – par iespēju sasniegt iekšējo brīvību, sajūtu par dzīves jēgas esību, iegūt plašu skatījumu un izpratni par pasauli, nepārtrauktu kustību ceļā uz pilnību. Grāmata esot veltīta autora dienesta biedram, kas gājis bojā, izglābdams bērnus – lidmašīna būtu ietriekusies bērnudārzā. Daži citāti no izdevuma:
* “Mēs izvēlamies savu nākamo pasauli, balstoties uz to, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam iemācījušies neko, jaunā pasaule ir tāda pati kā iepriekšējā, ar tiem pašiem šķēršļiem un svina smagumu, kas jāpārvar.”
* “Salauziet savu iedomu uzliktās važas, un jūs salauzīsiet arī važas, ko uzliek ķermenis...”
* “Mēs drīkstam doties turp, kur vēlamies, un būt tie, kas mēs esam.”
Romāns „Tilts pāri mūžībai” ir skaists pilota Ričarda un aktrises Leslijas mīlas stāsts, kurā dzīve savdabīgi savijas ar fantāziju, atklājot, cik gan patiesībā trausla ir robeža starp eksistenci un šīs zemes un citām realitātes dimensijām, starp patieso un iedomāto, starp dzīvību un nāvi. Latviešu valodā ir izdotas arī šādas R. Baha grāmatas: “Viens”, “Ilūzijas”, “Mesijas rokasgrāmata”, “Debesu aicinājums”, “Lidošana” un “Hipnoze Marijai”.
Ričarda Baha darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti
XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture. - R.: Liesma, 1965. - 796 lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 739 lpp.
http://gramataselektroniski.blog.com/2011/05/18/tilts-pari-muzibai-ricards-bahs/
http://home.lu.lv/~julita/kaija.htm
https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Raiders_Hegards
