Latvijas bibliotekāru 19. konference aizvadīta

Konferences dalībnieces no Rēzeknes
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2018. gada 17. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika gadskārtējā Latvijas bibliotekāru konference, šī gada vadmotīvs tai bija „Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”. No Rēzeknes konferencē piedalījās 7 dalībnieki, pārstāvot Rēzeknes Centrālo bibliotēku, Rēzeknes 2. bibliotēku un Rēzeknes Bērnu bibliotēku.

 

     Konferenci atklāja Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne un Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone.

 

     Uzrunājot Latvijas bibliotekāru saimi, Kultūras ministre D. Melbārde uzsvēra, ka „viena no būtiskākajām laikmeta iezīmēm – kardināli mainījusies pati vide un dzīves telpa, kurā dzīvojam, ar pārmaiņām saskaras bibliotēkas un lasītāji gan visā pasaulē, gan vismazākajā pagasta bibliotēkā. Mēs, 21. gadsimta cilvēki, dzīvojam 2 pasaulēs – ne vien šajā – fiziskajā, bet arī virtuālajā.”

 

     Tāpat kā visa sabiedrība, arī bibliotēkas aktīvi darbojas virtuālajā telpā. 21. gadsimta bibliotekāra uzdevums ir darboties fiziskajā vidē un virtuālajā vidē un sniegt jaunus pakalpojumus tradicionālā veidā, kā arī domāt par jauniem pakalpojumiem virtuālajā vidē. Tā ir gan iespēja, gan izaicinājums bibliotekāriem.

 

     Bibliotēka ir informācijas resursu turētājs, un bibliotekārs ir šo resursu pārzinātājs un var būt labs ceļvedis informācijas laikmetā cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts saziņā ar valsts iestādēm virtuālajā telpā. D. Melbārde uzsvēra, ka „bibliotekārs ir viena no vislaikmetīgākajām un radošākajām profesijām, kurai ir ik dienu jāsaskaras ar jauniem laikmeta izaicinājumiem, jāspēj radoši reaģēt dažādās situācijās”. Cilvēki no bibliotekāriem sagaida atbalstu.

 

     Konferencē par bibliotēkas un bibliotēku interešu aizstāvību Norvēģijā stāstīja Norvēģijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Marianna Šeijde (Mariann Scheijde). Viņa atzīmēja, ka veiksmīgs un produktīvs bibliotēkas darbs ir atkarīgs no bibliotekāra personības, un uzsvēra – bibliotekāram jākļūst drošākam, pārliecinātākam un skaļāk jārunā par savas nozares jautājumiem. Norvēģijā bibliotēkas ir populāras diskusiju vietas visdažādākajām tēmām – arī politiskajām diskusijām un tādām sabiedriski sensitīvām tēmām kā, piemēram, nacisms.

 

     Helsinku pilsētas bibliotēkas informācijas pakalpojumu konsultants Antti Sauli (Somija) savā ziņojumā uzsvēra, ka bibliotēkas ir visvairāk izmantotais kultūras pakalpojums Somijā. Somijā cilvēki daudz lasa, iesaistās plānošanas procesos, pakalpojumu pilnveidošanā.

 

     Viļņas pilsētas Centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Jūlija Glosaite stāstīja par to, ka bibliotēkām svarīgi pielāgoties tehnoloģijām. Viņa uzsvēra to, ka tehnoloģiju attīstībā mēs varam aiziet par tālu, un tas var būt zināms apdraudējums visai planētai.

 

     Pērnavas Centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Krista Visas (Igaunija) pastāstīja, ka Igaunijas bibliotēkās lietotāji personas identifikācijas karti izmanto bibliotēkas pakalpojumu saņemšanai. ID karte praktiski kalpo kā lasītāja kartes aizstājējs.

 

     Savukārt Ļvovas pilsētas bibliotēkas pārstāves Ļubova Cjapalo un Anastacija Nčiporenko stāstīja par Ļvovas pilsētas bibliotēku – Ukrainas Gada bibliotēku 2017.

 

     Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotekāre Dace Balode dalījās pārdomās, kā mainīgajā ikdienā nepazaudēt profesionālo harmoniju, neļauties vispārējai histērijai, saprast bibliotēkas prioritātes un stingri lietot nozares terminoloģiju.

 

     Paldies Latvijas Bibliotekāru biedrībai par saturiski vērtīgo konferenci, pēc kuras tās dalībnieki jutās iedrošināti, iedvesmoti un motivēti jaunu ideju īstenošanai savās gaismas pilīs!

 

     Paldies Rēzeknes pilsētas domei par atbalstu transporta nodrošinājumā konferences dalībniekiem!

 

Rēzeknes bibliotekāru atziņas pēc konferences

 

Inta Anspoka:  „Dalība sniedza lielisku iespēju iepazīties ar jaunāko informāciju bibliotēku nozarē, satikties ar kolēģiem no citām bibliotēkām un pārrunāt darba aktualitātes, apmainīties idejām un arī mācīties vienam no otra. Tas palīdz veidot kopīgu un mūsdienīgu redzējumu par publiskajām bibliotēkām 21. gadsimtā.”

 

Inta Sondore: “Bibliotēkas mainās līdzi ar sabiedrību, bibliotekāram jāseko visam jaunajam un tas jāievieš savā darbā. Liela vērtība ir pieredzes stāsti no Latvijas un ārvalstu  bibliotēkām.”

 

Zita Gorsvāne: “Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka bibliotekāru darbs ir dubultojies, jo jādarbojas gan tradicionālajā, gan virtuālajā vidē. Noklausoties ārzemju viesu prezentācijas, uzzināju daudz ko jaunu par konkrētās valsts bibliotekāro darbu. Visi lektori teica, ka bibliotēkās jābūt vietai ne tikai grāmatām, bet arī vietai diskusijām. Sabiedrība ir lielu pārmaiņu priekšā tehnoloģiju jomā. Tās mūs ļoti ietekmē, arī apdraud.”

 

Svetlana Belova: „Īpaši interesanti bija dzirdēt ārzemju bibliotēku – Somijas, Norvēģijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas  darba pieredzi. Pasaulē viss mainās, arī bibliotēku darbs.”

 

Marina Dembovska: „Man patika Igaunijas un Lietuvas delegācijas uzstāšanās. Bibliotēkā jābūt vietai gan grāmatām, gan cilvēkiem, jārada patīkama atmosfēra laika pavadīšanai. Pērnavas bibliotēkā ir ieviests mājas serviss. Var aizņemties uz mājām gan galda spēles, gan mūzikas instrumentus, grafiskās planšetes, sporta inventāru. Bibliotēkā var izmantot pat šujmašīnu! Tas viss ir labi, bet – grāmatām vienmēr jābūt pirmajā vietā! Līdzi laikam jāmainās arī bibliotekāriem.”

 

Santa Laizāne: „21. gadsimta bibliotekārs ir viena no laikmetīgākajām un radošākajām profesijām gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē. Bibliotekārs ir kā tilts starp bibliotēku un sabiedrību. Viņam ir jābūt stipram, drošam, atvērtam un redzamam.

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s