Decembra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Decembrī jubileja aprit Pāvilam Rozītim (125), Nikolajam Zadornovam (105), Kārlim Zariņam (125) un Leonam Briedim (65).
Pāvils Rozītis (dzimis 1889. gada 1. decembrī Cēsu apriņķa Liepas pagasta Purapilpos, miris 1937. gada 20. februārī Rīgā, apbedīts 1. Meža kapos) bija rakstnieks. Dzimis saimnieka ģimenē, 1894. gadā zaudējis tēvu un tēva mājas. Ar māti un jaunākajām māsām bērnību pavadījis Liepas pagasta Auduļos.
Mācījies Liepas pagastskolā, Valmieras pilsētas skolā, privātā proģimnāzijā, skolotāju kursos Pēterpilī, studējis Alfonsa Šaņavska tautas universitātē Maskavā Vēstures un filolozofijas fakultātē. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas” un „Līdums”.
No 1915. līdz 1918. gadam bijis ierēdnis Baku naftas rūpnīcā. 1918. gadā atgriezies Latvijā, strādājis laikraksta „Līdums” redakcijā Valkā. Bijis apgāda „Latvju kultūra” literārais redaktors un žurnāla „Ritums” redaktors. No 1921. līdz 1927. gadam studējis tieslietas Latvijas Universitātē. 1923. gadā kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, apsūdzot pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā „Portrejas”. Attaisnots.
Vēlāk bijis laikrakstu „Pēdējā Brīdī” un „Pieci Santīmi” redaktors, Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs, laikraksta „Dienas Lapa” redaktors, Rīgas 3. bibliotēkas pārzinis, Latvijas un PSRS Tautu kultūras tuvināšanas biedrības priekšsēdētājs.
1909. gadā ienācis rakstniecībā ar tulkojumiem, 1910. gadā – ar dzejoļiem un īsiem stāstiem. Sarakstījis 4 romānus, no kuriem ievērojamākie ir „Ceplis” un „Valmieras puikas”. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi u. c., teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru. Filmas „Aizsprosts” scenārija līdzautors. Izdoti Kopoti raksti un Raksti.
Pāvila Rozīša darbi mūsu bibliotēkās
Nikolajs Zadornovs (dzimis 1909. gada 5. decembrī Penzā (Krievija), miris 1992. gada 18. septembrī Rīgā) bija krievu rakstnieks. Dzimis kalpotāja Pāvela Zadornova ģimenē. Staļina terora laikos rakstnieka tēvs ticis arestēts, izvirzot netaisnīgu apvainojumu par lopu tīšu iznīcināšanu, viņš nomiris ieslodzījumā.
Agrā bērnībā Nikolajs nonācis Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 1925. gadā pabeidzis pamatskolu Čitā un 10 gadus strādājis par aktieri, vēlāk – režisoru laborantu Čitas, Ulanudes, Irkutskas un Ufas teātrī.
1935. gadā pārkvalificējies uz žurnālistiku. 1935. gadā publicēts Zadornova pirmais mākslinieciskais apraksts. 1944. gadā rakstnieks publicējis savu pirmo romānu „Амур-батюшка”.
1946. gadā pārbraucis dzīvot uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētā N. Zadornovs ir nodzīvojis daudzus gadu desmitus, uzrakstījis vairāk nekā desmit romānus (daži no tiem ir daudzsējumu). Rakstnieka vēsturiskajos romānos tiek vēstīts par jaunu zemju apgūšanu, par jūrniekiem, jūrasbraucējiem un ģeogrāfiskajiem atklājumiem.
N. Zadornovs pazīstams arī kā latviešu daiļliteratūras tulkotājs. Viņš ir pārtulkojis uz krievu valodu slavenā latviešu rakstnieka Andreja Upīša romānus. Rakstnieka romāni tulkoti franču, vācu, čehu un poļu valodā. Patlaban par N. Zadornova dēla Mihaila Zadornova finanšu līdzekļiem Rīgā atvērta Nikolaja Zadornova vārdā nosauktā bibliotēka.
Nikolaja Zadornova darbi mūsu bibliotēkās
Kārlis Zariņš (līdz 1894. gadam Žagars, dzimis 1889. gada 9. decembrī Liepājā, miris 1978. gada 30. decembrī Sabilē) bija rakstnieks. Dzimis zirgu puiša un mājkalpotājas ģimenē. Mācījies dažādās skolās Liepājā. 1898. gada rudenī kopā ar vecākiem pārcēlies uz Pēterburgu.
No 1899. gada pavasara dzīvojis Rīgā, mācījies P. Rodes elementārskolā, vēlāk Blūma mākslas skolā u. c. Strādājis par kuģa puiku, Jaunajā Rīgas teātrī par kārtībnieku, garnizona štābā Odesā, bankā, vēlāk Rīgā par ierēdni.
No 1920. gada strādājis laikrakstā „Latvijas Kareivis”. Bijis Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta nodokļu kontrolieris, Izglītības ministrijas referents literatūras un teātra jautājumos, vadījis laikraksta „Tēvija” literatūras nodaļu. No 1944. gada dzīvojis Talsos, bijis strādnieks un kantora darbinieks Talsu 18. ceļu remonta un būves iecirknī.
Pirmā publikācija – trīs dzejoļi „Latvijas zemgaliešu kalendārā 1907. gadam”. 1919. gadā Zariņš piedalījās Latvijas atbrīvošanās cīņās, tāpēc nav nejaušība, ka daudzi stāsti veltīti ne īpaši svarīgām, bet toties efektīgām šīs cīņas epizodēm. Nozīmīgākie stāsti sacerēti 20. gadsimta 20. gados.
Publicējis 9 romānus un 14 stāstu krājumus. Sarakstījis arī vairākas lugas. Romānos „Pelnu viesulis” un „Spīganas purvā” ieskanas tā laika sabiedrības kritika. Rakstnieks ir sarakstījis vēsturisku romānu par Vidzemes zemnieku sacelšanos 1802. gadā – „Kaugurieši”.
Viņa stāsti un noveles apkopoti krājumos „Skumju paradīze”, „Savādi cilvēki”, „Gluži veltīga varonība”, „Starp divām mūžībām”. Viņa romāni: „Dārza māja”, „Dzīvība un trīs nāves”, „Kāvu gadi” u. c. Izdotas īsprozas izlases „Izvēlēti stāsti un noveles” un „Cirka mākslinieks”.
Rakstnieka daiļradē apvienojas reālpsiholoģisks tēlojums ar simbolisma un fantastikas elementiem. Viņa darbos ir liela personāžu dažādība. Tostarp netrūkst cildenāku, gaišāku raksturu, kuriem var līdzjust. Var sastapt traģiskus varonīgu cīnītāju un apgarotu cilvēcību likteņa stāstus. Šādu vielu K. Zariņš lielākoties atradis tuvākajā un senākajā tautas vēsturē. Pēc 1945. gada literatūrā vairs nav darbojies.
Kārļa Zariņa darbi mūsu bibliotēkās
Leons Briedis (dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajonā) ir dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks un izdevējs. Dzimis skolotāju ģimenē, mācījies Inčukalna astoņgadīgajā skolā, beidzis Siguldas 1.vidusskolu.
1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez jebkādām tiesībām apgūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Neraugoties uz to, 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet dēļ saviem sakariem ar moldāvu un rumāņu demokrātiski noskaņoto inteliģenci.
Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. Pirmā publikācija – dzejolis „Māmiņai” laikrakstā „Pionieris” 1965. gada 9. martā. Sarakstījis dzejoļu krājumus „Liepas koks, zalkša asins”, „Laiks mest ēnu”, „Pēcjāņi”, „Bezdibeņa eņģelis”, „Ziemas vakaros raudos”, „Dzedzieda”, „Skrandu bruņas”, „Neienācis aizeju no katras paradīzes”, „Mijkrēšļa rokraksts”, „Agrais pavasaris: 385 variācijas par tēmu”, „Mariagrammas” u. c. Latviešu valodā publicētas 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkotas un atdzejotas grāmatas.
Sarakstījis kinoromānu par dzejnieci Austru Skujiņu „Asinīs krāsotās ilgas”. Tulkojis un atdzejojis no itāļu, rumāņu, portugāļu, latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām.
Atdzejojis B. Plīnija „Slavas dziesmu Rīgai”, F. Pesoa dzejas izlasi „Zudušais dārzs”, M. Eliades grāmatu „Mīta aspekti”. Sastādījis un atdzejojis portugāļu mūsdienu dzejas antoloģiju, spāņu dzejas antoloģiju. Strādājis laikrakstā „Literatūra un Māksla”, izdevumā „Jaunās Grāmatas”, žurnālā „Grāmata” u. c. Žurnāla „Kentaurs XXI” dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs.
Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem.
Dzejnieks ir saņēmis gan dažādas Latvijas, gan starptautiskās literārās balvas un prēmijas. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu „Mijkrēšļa rokraksts” saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.
Leona Brieža darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Bērsons I. Latviešu padomju rakstnieki. - R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963. - 530 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. Zariņš K. Spīganas purvā. – R.: Liesma, 1981. – 174 lpp. http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Leons Briedis&id=934869&&g=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=P%C4%81vils Roz%C4%ABtis&id=969240&&g=1 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=K%C4%81rlis Zari%C5%86%C5%A1&id=964503&&g=1 http://www.russkije.lv/lv/lib/read/nikolay-zadornov.html
