2019. gada  12. februārī aprit 110 gadi, kopš dzimis literāts, preses darbinieks un nenogurstošs Latgales gara kultūras dārgumu krājējs Stepons Seiļs.

Visa pamats – laba izglītība

     Vecāki vēlējās, lai vienīgais dēls iegūtu labu izglītību, tādēļ pēc vietējās Kļovu skolas beigšanas viņš mācījās Rēzeknes sešklasīgajā pamatskolā, kuru beidza 1924. gadā, un tūlīt iestājās Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā. Gan pamatskolā, gan institūtā Steponam labi padevās domraksti. Jau pamatskolā viņš sāka dzejot un turpināja to darīt Skolotāju institūtā.

     Vēloties vairāk palīdzēt savas dzimtās puses labklājībai, Stepons uzsāka tautsaimniecības studijas Latvijas Universitātē, iestājās Latgales studentu biedrībā „Montanija”, paralēli studijām aktīvi darbojās žurnālistikā, līdz kamēr žurnālista un publicista darbs tā aizrāva, ka studijas tika pārtrauktas.

Žurnālists un skolotājs, krājējs un pētnieks

     1930. gadā, atstājis universitāti, S. Seiļs sāka aktīvi darboties latgaliešu progresīvajā presē. Jau no 1929. gada decembra viņš bija avīzes „Jaunō Straume” redaktora Jezupa Trasuna sekretārs, avīzes līdzīpašnieks, kopā ar draugu Jāni Somu izdeva literāru žurnālu „Straume”. Aizejot karadienestā, „Straumi” Stepons nodeva rakstniekam Albertam Sprūdžam, taču pēc politiskā apvērsuma 1934. gadā viņam nācās atgriezties dzimtajā pusē un kļūt par tautskolotāju.

     No 1934. gada 31. oktobra S. Seiļs uzsāka skolotāja gaitas Rēzeknes apriņķa Taudejāņu sešklasīgajā pamatskolā. Šajā laikā viņš aktīvi iesaistījās sabiedriskajā un kultūras dzīvē, no savām publikācijām presē izveidoja apceru grāmatu 2 daļās „Jaunī deigli”, kas ir bija pirmais literatūrkritisku rakstu krājums latgaliešu literatūrā.

     Mūža pēdējā desmitgadē viņš intensīvi sadarbojās ar žurnālu „Karogs”, publicēja virkni rakstu par Latgales kultūrvēstures jautājumiem, piedalījās radioraidījumu veidošanā un konsultēja Latviešu dzejas antoloģijas sastādītājus.

     Visu mūžu S. Seiļs ir krājis un pētījis latgaliešu literatūru. Savās mājās Kļovos ir savācis plašu un vērtīgu latgaliešu rakstniecības un avīžniecības materiālu krājumu. Daļa no šiem krājumiem nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, rokraksti ir nonākuši bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, daļa – Latgales novadpētniecības muzejā.

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 4. līdz 18. februārim ir apskatāma novadnieka jubilejai veltīta izstāde.