2017. gada 18. janvārī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā kārtējo reizi tikās lasītāju klubiņa “Lasis” dalībnieki, lai runātu par maskām un maskošanās tradīcijām.

     No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši tradicionāli gājuši masku gājienos. To nosaukumi un paražas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad un kādās maskās iets. Pieminot šo ļoti seno tradīciju Rēzeknes Centrālās bibliotēkas konferenču zālē tika rīkots informējošs pasākums.

     Pasākuma vadītāji sniedza nelielu ieskatu par masku tradīcijām Latgalē, Latvijā un pasaulē, pastāstot par to, kā tās veidojušās, pārveidojušās – laikam ejot un kādās formās tās pastāv vēl šodien. Klātesošie varēja iepazīties ar videoprezentāciju par masku gājieniem ziemā un pavasarī (ar to domājot masku gājienus līdz Meteņiem un Meteņu laikā).

     Visās masku izdarībās svarīgs elements ir dzīvības rīkste, ar kuru tiek dota svētība jaunajam gada cēlienam. Sekojot šai tradīcijai sanākušie tika simboliski svētīti ar šādu “dzīvības rīksti”.

     Pasākuma apmeklētāji labprāt iejutās kādas maskas tēlā un aktīvi iesaistījās mīklu minēšanā, kā arī neformālās sarunās pie tējas, dalījās savās atmiņās par reiz masku gājienos piedzīvoto.

     Latviešu masku izcelsme, tā pat kā to rituālās un citas izdarības, saistās ar ļoti seniem laikiem un norāda uz dažādiem cilvēka un dabas pārejas posmiem. Maskošanās pastāvējusi kā ziemas izneššanas un vasaras ieneššanas paraža. Šī paraža daudzina gaismas uzvaru pār tumsu, dzīvības ikgadējo atdzimšanu.

     Maskas kalpojušas un kalpo arī kā izpriecas, iebiedēšanas un pedagoģiskais elements. Tās prasa paklausību, savdabu estētiku, izpratni un aktīvu līdzdarbošanos! Vairāk par maskām varat lasīt Aīdas Rancānes “Maskas un maskošanās Latvijā” un Jāņa Alberta Jansona grāmatā “Latviešu masku gājieni: eksperimentāls pētījums ar pamatojumu salīdzinošajā etnogrāfijā un etnoloģijā”, kā arī daudzās citās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas grāmatās, laikrakstos un datubāzēs.

     Fotogrāfijas no pasākuma var aplūkot šeit!