Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Septembra nogalē Rēzeknes Centrālās bibliotēkas konferenču zālē notika UNESCO LNK tīkla ”Stāstu bibliotēkas” pasākums “Rēzeknes stāsts fotogrāfijā”, kurā rēzeknieši tika aicināti dalīties savās atmiņās un fotogrāfijās par Rēzeknes pilsētu pagājušā gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijas laikā.
Ievaddaļā tika sniegts neliels ieskats “Stāstu bibliotēku” tīkla izveides vēsturē un uzsvērta stāstu nozīme, kā arī tas, ka svarīga stāstīšanas prasme ir klausīšanās. Pasākuma vadītājs uzsvēra arī to, ka stāsti var būt dažādi. Atklājot pasākumu, jaunie mūziķi Elizabete Gaile un Kristiāns Justs izpildīja dziesmu “Pilsēta ar rozi matos”.
Klātesošie tika iepazīstināti ar iedvesmojošu stāstu par to, ka viss dzīvē plūst, mainās un pat kara posts ir pārejošs (stāstā minēta Rēzeknes bombardēšana 1944. gadā).
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Savukārt bibliotekāre Ruta dalījās atmiņās par dzīvi Rēzeknē: par studentu laikiem deviņdesmitajos gados un par dzīvi 2000. gadu sākumā, ieskicējot savos stāstos tā laika pilsētas ainas, kas daudziem no mums ir zināmas vēl pavisam no nesenas pagātnes, taču bērniem varētu likties kā interesantas pagājuša laikmeta detaļas. Kā viena no tām varētu būt atsauce uz Ļeņina pieminekli Ziemeļu mikrorajonā, kur pašlaik stāv neliels skvērs, par ko stāstīja bibliotekāre Anita. Šo stāstu iedvesmoti pasākuma dalībnieki iesaistījās diskusijās un dalījās savos stāstos par dzīvi Rēzeknē.
Pasākumā bija aplūkojama rēzeknietes Sarmītes Gaidules un novadnieka Antona Mūrnieka tematiskā izstāde “Rēzekne un novads fotogrāfijā”, kas bija atceļojusi no Rēzeknes 2. bibliotēkas. S. Gaidule ir rēzekniete, pašlaik studē Latvijas Universitātē. Par savu brīvā laika nodarbošanos viņa saka šādus vārdus: “Plašums, ko paver foto, ir trausla un nenovērtējama bagātība, ko spēj sniegt vienīgi cilvēks, jo plašums pieder garam, nevis acīm, un nav plašuma bez valodas.” Savukārt Antons Mūrnieks, kurš ar fotografēšanu nodarbojas daudzu gadu garumā, par savu nodarbošanos saka: “Vienalga, vai fotogrāfs izmanto filmu fotoaparātu vai digitālo kameru, viņam ir labi jāzina sava fotoaparāta darbības principi, jo tikai tad viņš vislabākajā veidā spēs tvert fotografējamā objekta būtību.. .”
Pasākumā bija aplūkojama arī novadpētniecības materiālu izstāde “Rēzeknes mirkļi”. Bibliotekāre Dzidra sniedza dziļāku ieskatu izstādē, ļaujot ielūkoties Rēzeknes vēsturē caur fotogrāfiju. Prezentācijas “Rēzeknes stāsts fotogrāfijās” pamatā tika izmantota Rēzeknes vēstures pētnieka Vladimira Nikonova grāmata “Rēzekne senajās fotogrāfijās”. Šajā grāmatā apkopotas vairāk kā 200 Rēzeknes atklātnes un senās fotogrāfijas. Senākā, Režicas atklātne, datējama ar 1902. gadu.
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Bibliotēkas krājumā aplūkojamas arī daudzas citas fotogrāfijas un izdevumi par Rēzekni.
Pasākums tika noslēgts ar tautas dziesmu apdari “Nekur nav tik labi kā mājās”. Paldies, ka dalījāties stāstos un ļāvāt piedzīvot šos mirkļus, kas ietverti fotogrāfijās un atmiņās par mūsu pilsētu. Paldies muzikantiem Elizabetei Gailei un Kristiānam Justam par aizkustinošo mūziku, Rēzeknes 2. bibliotēkai, UNESCO “Stāstu bibliotēku” tīklam.
Gaidām ciemos Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā!
Pasākuma fotogrāfijas var aplūkot šeit.
