Lasītāju klubiņā – Viktors Līvzemnieks, „Cilvēka bērns” un citi

Detaļas: Publicēts 24 maijs 2016

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

Maija trešajā trešdienā, 2016. gada 18. maijā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā pulcējās lasītāju klubiņa „LASIS” dalībnieki, lai kopīgi runātu par interesantām personībām, novadniekiem, literatūru un literāru darbu ekranizējumiem.

Šogad jubilejas gads aprit dzejniekam Viktoram Līvzemniekam (1936-2015). Literāts (īstajā vārdā Viktors Liuzenieks) dzimis 1936. gadā Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījies Jelgavas pedagoģiskajā skolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras, kā arī žurnālistikas nodaļā. Ar plašāku dzejnieka biogrāfiju var iepazīties šeit.

Dzejnieka dzimtas saknes meklējamas Nautrēnu pusē, un radnieciskas saites V. Līvzemnieku vieno ar Pīteru Miglinīku un Nikodemu Rancānu. 1997. gadā Latgales Kultūras Centra izdevniecības izdotā V. Līvzemnieka dzejas krājuma „Tāds laiks” priekšvārdā laikabiedrs un dzejnieks Andris Vējāns raksta: „Un šī mūsdienās tik populārā Rogovka ir arī Viktoram spēka devēja. „Dzejolī „Asins noņemšana” pasvītrota un īpaši izcelta šī saikne: „Jo manas asinis dārgas un svētas, manas mātes un tēva, manu diženo letgaļu nepakļāvīgā asins””.

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

V. Līvzemnieka dzejai un prozai iedvesmu devusi senču zeme Latgale, viņš pētījis arī Latgales kultūras norises. Dzejnieka atmiņas atsauc dzejolis „Zeme pēckara Latgalē”:

„Cik daudzās mājās vēl no kara gaida vīrus,

Cik tukšu māju vēl!.. Jau kļavas ziedēt sāk.

Rūs lemess pajumtē. To spodrinātu tīru

Uz lauka velēna, bet arājs… nepārnāk…”

Diemžēl dzejolis skaudri iezīmē mūsdienu Latvijas realitāti ar tukšajām sētām un aizbraukušajiem ļaudīm, neskatoties uz to, ka ir miera laiks.

Lasītāju klubiņā sarunas raisījās vēl ap vienu novadnieku, šī gada jubilāru, latgaliešu filmas „Cilvēka bērns” veidotāju, Rēzeknes Goda pilsoni Jāni Streiču un, protams, ap filmu „Cilvēka bērns”.

Režisors J. Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Mācījies Gailīšu pamatskolā. Viņš ir pabeidzis Rēzeknes Pedagoģisko skolu, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas kursu. Darba gaitas sācis Rīgas kinostudijā kā kinorežisora Aleksandra Leimaņa asistents. J. Streičs ir uzņēmis 22 filmas. Ar plašāku J. Streiča biogrāfiju var iepazīties šeit.

Neskatoties uz to, ka visu mūžu strādājis Rīgā, saikni ar Latgali nav zaudējis. Tieši otrādi, viņa filmu varoņi ir sirsnīgie un strādīgie Latgales ļaudis. J. Streičs ir uzņēmis pirmo mākslas filmu latgaliešu valodā „Cilvēka bērns” pēc rakstnieka Jāņa Klīdzēja tāda paša nosaukuma romāna (Bibliotēkā pieejami šādi izdevumi.). Ar plašāku J. Klīdzēja biogrāfiju var iepazīties šeit.

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir savāktas daudzas publikācijas no preses materiāliem par filmas „Cilvēka bērns” tapšanu. Lasītāju klubiņa dalībnieku tikšanās reizē tika rādīti un pētīti šie materiāli, kas gadu garumā nav zaudējuši aktualitāti, bet vēl jo vairāk, rosinājuši apmeklētāju interesi.

Aicinām arī jūs ieskatīties novadpētniecības materiālu kopā „Filma „Cilvēka bērns””. Te var izlasīt rakstus par filmas tapšanu, sarunas ar režisoru, Boņuka lomas atveidotāju Andreju Rudzinski agrāk un tagad, par filmēšanas aizkulisēm un vēl daudz ko citu