2026. gada 30. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika lekcija „Digitālā pratība MI laikmetā: kā izvērtēt un izmantot MI radītu saturu”, kuru vadīja Inta Kotāne – Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas docente (Ph. D.) un mākslīgā intelekta entuziaste. Lekcija norisinājās UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas ietvaros, pievēršoties vienai no aktuālākajām mūdienu digitālās vides tēmām – mākslīgā intelekta iespējām, riskiem un atbildīgai izmantošanai.
Lekcijas iesākās ar skaidrojumu par to, ko nozīmē digitālā pratība mākslīgā intelekta laikmetā – tā nav tikai prasme izmantot digitālos rīkus, bet arī spēja izprast mākslīgā intelekta darbības principus, kritiski izvērtēt tā sniegtās atbildes un atbildīgi izmantot iegūto informāciju. Kā uzsvēra lektore, MI var palīdzēt meklēt, pārbaudīt un radīt informāciju, taču gala lēmumus vienmēr pieņem cilvēks. Lekcijā iepazināmies ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta darbības principiem. Tika skaidrots, ka ģeneratīvais MI atbildes veido, soli pa solim prognozējot nākamo teksta vienību, balstoties uz ievadīto informāciju un kontekstu. Tāpēc MI nav uzskatāms par nekļūdīgu faktu datubāzi – tas var sniegt neprecīzas atbildes, izmantot novecojušu informāciju vai pat izdomāt faktus, citātus un atsauces.
Lektore iepazīstināja ar vairākiem praktiskiem MI rīkiem un to pielietojumu. Piemēram, ChatGPT un Gemini var palīdzēt ģenerēt idejas, sagatavot tekstus, veidot pasākumu programmas un kopsavilkumus. Perplexity noder informācijas meklēšanai, piedāvājot atbildes ar norādītiem avotiem, savukārt Gemini Notebook ļauj analizēt paša augšupielādētus materiālus un uzdot jautājumus par to saturu. Vizuālā satura veidošanai tika aplūkotas Canva un Napkin AI iespējas, kas var palīdzēt ar pasākumu afišām, sociālo mediju attēliem informācijas shēmām, infografikām uc. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā šos rīkus izmantot bibliotekāra ikdienas darba atvieglošanai, piemēram, plānojot pasākumus, sagatavojot informatīvos materiālus un veidojot saistošu saturu dažādām auditorijām.
Viena no nozīmīgākajām lekcijas tēmām bija promptu jeb uzvedņu veidošana. Dalībnieki uzzināja, ka MI sniegtās atbildes kvalitāti lielā mērā nosaka tas, cik precīzi un saprotami formulēts uzdevums. Lai saņemtu noderīgāku rezultātu, uzvednē ieteicams norādīt uzdevumu un tā kontekstu, vēlamo rezultātu, auditoriju, teksta formātu, toni un citus būtiskus ierobežojumus. Jo konkrētāka un pārdomātāka uzvedne, jo lielāka iespēja saņemt vajadzībām atbilstošu atbildi. Lai labāk izprastu šo principu, tika salīdzināti dažādi uzvedņu formulējumi, piemēram, vispārīgs lūgums uzrakstīt par grāmatām un precīzs uzdevums sagatavot Facebook ierakstu par bibliotēkas jauno grāmatu izstādi, norādot mērķauditoriju, teksta garumu, draudzīgu toni un nepieciešamās mirkļbirkas. Tika uzsvērts arī praktisks darba princips “10-80-10”: cilvēks nosaka mērķi un sagatavo uzdevumu, MI palīdz radīt sākotnējo saturu, bet cilvēks pārbauda, rediģē un pielāgo rezultātu. Šī pieeja atgādina, ka mākslīgais intelekts ir sadarbības partneris, nevis cilvēka spriestspējas aizstājējs.
Būtiska lekcijas daļa bija veltīta mākslīgā intelekta radītu viltojumu un manipulāciju atpazīšanai. Mūsdienās MI spēj radīt ļoti pārliecinošus attēlus, video un tekstus, tādēļ ne vienmēr ir viegli atšķirt īstu informāciju no mākslīgi radīta satura. Lektore pievērsās tādiem riskiem kā neeksistējoši fakti un atsauces, novecojusi informācija, nepareizi pieņēmumi un pārliecinoši formulētas, bet nepatiesas atbildes. Tika uzsvērts, ka pārliecinošs formulējums vēl nenozīmē, ka sniegtā informācija ir patiesa. Dalībnieki iepazinās ar vairākām praktiskām metodēm, kā izvērtēt informācijas ticamību, piemēram: pārbaudīt faktus citās uzticamās vietnēs, pievērst uzmanību attēla un video detaļām, izvērtēt informācijas izcelsmi un salīdzināt dažādus informācijas avotus. Pieminēti arī noderīgi tiešsaistes rīki, piemēram, Hive Detect, AI or Not un Which Face Is Real, kas palīdz izpētīt un izvērtēt MI radītu vizuālo saturu.
Lekcijā tika aplūkoti arī mākslīgā intelekta tiesiskie un ētiskie aspekti. Runājām par personas datu aizsardzību, autortiesībām, MI radīta satura publicēšanu un marķēšanu, kā arī prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta. Tika uzsvērts, ka pirms informācijas ievadīšanas MI rīkos ir jāizvērtē, vai tajā nav sensitīvu personas datu vai konfidenciālas informācijas. Tāpat, publicējot MI radītu vai būtiski pārveidotu saturu, ir svarīgi ievērot pārredzamības un marķēšanas prasības. Atbildīga MI izmantošana nozīmē arī apzināties iespējamos riskus un cienīt citu cilvēku tiesības.
Lai iegūtās zināšanas nostiprinātu, lekcijas dalībnieki iesaistījās interaktīvos uzdevumos un praktiskos eksperimentos. Viens no tiem bija mēģinājums atšķirt mākslīgā intelekta radītus attēlus no īstām fotogrāfijām. Tika analizēti arī konkrēti piemēri, kas rosināja kritiski izvērtēt informācijas ticamību un pievērst uzmanību detaļām. Uzdevumi parādīja, cik svarīga MI laikmetā ir arī kritiskā domāšana, uzmanība un spēja neuzticēties visam, kas pirmajā brīdī šķiet pārliecinošs.
Pēc lekcija nostiprinājās galvenā atziņa: mākslīgais intelekts var būt vērtīgs palīgs darbā un ikdienā, taču tā radītais saturs vienmēr ir jāizvērtē. Labākā pieeja – formulē uzdevumu, izmanto MI un rūpīgi pārbaudi rezultātu.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka saka lielu paldies lektorei Intai Kotānei par aizraujošo, izzinošo lekciju, kā arī visiem dalībniekiem par aktīvu iesaisti, jautājumiem un ieinteresētību! Iegūtās zināšanas noteikti noderēs darbā un ikdienā!
Pasākumu organizēja Rēzeknes Centrālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centru un ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas ietvaros.
