2018. gada martā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ar pasākumu “Kurzemīte, Dievzemīte” iesākās pasākumu cikls “Četri novadi”. Šis cikls tiek rīkots programmas “Latvijai 100” ietvaros, kas šajā gadā norit bibliotēkā.

     Pasākumu un izstāžu cikls “Četri novadi” izveidots ar mērķi, lai iepazīstinātu bibliotēkas apmeklētājus un citus interesentus ar Latvijas kultūras un vēsturisko mantojumu, ko glabā novadi, kā arī lai rosinātu iepazīt bibliotēkā pieejamos materiālus (grāmatas, novadpētniecības mapes, audiovizuālos un elektroniskos resursus) par tiem.

     Pirmajā cikla pasākumā, kas bija veltīts Kurzemei, bibliotēkas darbinieki sanākušos iepazīstināja ar Kurzemes vēsturi, sniedzot nelielu ieskatu aizvēstures un rakstītās vēstures periodā līdz Kursas valsts sadalīšanai, un politisko ģeogrāfiju, iekļaujot informāciju par novada lielāko pilsētu ekonomiskajām niansēm.

     Noslēgumā sanākušie varēja dalīties arīdzan pārdomās par Imanta Ziedoņa grāmatu “Kurzemīte”, kā arī atmiņās un iespaidos vēlreiz atgriezties Kurzemes pilsētās un laukos, pavadījumā klausoties dziesmas par šo Latvijas rietumu novadu.

Būtiskākie aspekti, kam tika pievērsta uzmanība, runājot par Kurzemes novada vēsturi:

* atšķirīgā vēstures izpratne un vēstures periodizācija;

* rakstītās vēstures problēmjautājumi;

* mūsdienu plānošanas reģionu un novadu robežu neatbilstība vēsturiskajiem novadiem – senajiem novadiem – un neatbilstība izlokšņu un dialektu izplatības areāliem;

* Baltijas reģiona ģeoloģiskā vēsture, pirmo cilvēku ienākšana un pirmās arheoloģiskās kultūras;

* diferenciācija senajā sabiedrībā un šodien pazīstamo cilšu izveidošanās;

* ziņas par kuršiem hronikās un sāgās;

* Kursas valsts un kuršu sadalīšana starp vairākām topošajām valstīm un mūsdienu Kurzemes robežu izveidošanās.

     Ieskats Kurzemes vēsturē tika noslēgts ar jautājumiem par to, kas ir šie četri novadi un trīs kultūrvēsturiskie apgabali. Tie ir jautājumi, kas būtiski ne tikai tagad, kad runājam par valsts 100 gadiem, bet arī jebkurā citā laikā. Vai ir svarīgi veidot novadus un plānošanas reģionus, vadoties vien pēc ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem, pieturoties pie robežām, kas veidojušās iekarojumu rezultātā, vai tomēr tie būtu jāatjauno to dabiskajās robežās – tas paliek kā viens no atvērtajiem jautājumiem.

     Nākamais cikla pasākums notiks jau 16. maijā, kad uzmanības centrā būs Latgale. Gaidīsim ciemos!