Piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciēto pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” un izceļot šī gada tēmu - bibliotēkas un lasīšana, kas šogad zīmīgi iet roku rokā ar Rēzeknes Centrālās bibliotēkas 80 gadu jubileju, aicinām ielūkoties Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vēsturē un šodienā. Savukārt klātienē no 1. oktobra skatāma jubilejai veltīta izstāde Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā. Laipni gaidīti!

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas aizsākumi

Rēzeknē apriņķa bibliotēka uzsāka darbu 1944. gada novembrī Kuldīgas ielā 6. Bibliotēkā uzsāka strādāt vien divas bibliotekāres. Fonds sastāvēja no dažiem desmitiem pašu bibliotekāru savāktu grāmatu un frontes brošūru. Pirmajos darba gados bibliotēku apmeklēja pārdesmit aktīvi lasītāji. Pirmā bibliotēkas vadītāja bija Agafija Parfenova, pirmā bibliotekāre – Darja Pilinska (Sedova). Kopš 1945. gada 5. janvāra bibliotēka sāka saņemt periodisko literatūru un iespieddarbus, kurus piegādāja Rēzeknes un Rīgas grāmatu veikali.

Pirmā bibliotekāre Darja Pilinska (Sedova)

1946. gadā bibliotēka no Kuldīgas ielas pārcēlās uz Padomju ielu 3 (tagad – Brāļu Skrindu 3), kur Tautas nama otrajā stāvā tā darbojās turpmākos 17 gadus. 1947. gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Klaudija Krilova. 1949. gadā bibliotēka tika pārdēvēta par Rēzeknes rajona bibliotēku, bet 1957. gadā – par Rēzeknes pilsētas bibliotēku. Tikai 1960. gadā bibliotēkā tika ieviesta jauna lasītāju apkalpošanas forma – atklāta pieeja grāmatu fondam. Līdz šim bibliotēka savus lasītājus ar grāmatu fondu iepazīstināja tikai ar katalogu, bibliogrāfisko apskatu un grāmatu izstāžu palīdzību. Notika literārie vakari, kultūras pasākumi. Sevišķu lasītāju interesi radīja pirmais mutvārdu žurnāls, kurš vēstīja par jaunākajām grāmatām, par latviešu prozaiķu un dzejnieku daiļradi, par deju vēsturi u.c. Tā kā šajā laika posmā 60. gados ēkā atradās arī kinoteātris, tad rēzekniešus, kas bija atnākuši noskatīties jaunu filmu, aicināja līdz seansa sākumam uzkavēties lasītavā, kur varēja saņemt žurnālus, laikrakstus, brošūras, bija arī abonements. 1963. gadā bibliotēka saņēma jaunas telpas Padomju ielā 17 (tagad
– Brāļu Skrindu 17).

Kādreizējā bibliotēkas vadītāja Klaudija Krilova

Bibliotēkas lasītava (1952)

1963. gada 9. marts. Padomju dzejas vakars

1964. gadā bibliotēka pārcēlās uz Grāmatu namu tagadējā Skrindu ielā 17, kur pirmajā stāvā bija izvietots grāmatu veikals, bet otrajā – pilsētas bibliotēka. Pirmajā stāvā 20. gadsimta 60. gados atradās grāmatnīca “Liesma”. Bibliotēka Brāļu Skrindu ielas 17 ēkas telpās atradās līdz 2000. gada aprīlim. Šajā laikā bibliotēkā notiek lasītāju konferences, pārrunas, skaļās lasīšanas pasākumi, grāmatu izstādes, poēzijas cienītāju pasākumi. 1966. gadā bibliotēku nodēvē par Rēzeknes pilsētas 1. bibliotēku.

Bibliotēka atrodas ēkā Brāļu Skrindu ielā 17, otrajā stāvā (1999)

No 1967. līdz 1973. gadam par pilsētas bibliotēkas vadītāju strādāja Lidija Dementjeva, bet no 1973. līdz 1986. gadam Marija Šeikina. 1977. gadā republikā notiekošās tautas bibliotēku centralizācijas ietvaros trīs Rēzeknes pilsētas tautas bibliotēkas apvienojās, izveidojot vienotu Rēzeknes pilsētas centralizēto bibliotēku sistēmu. Rēzeknes pilsētas 1. bibliotēka kļuva par Rēzeknes pilsētas Centrālo bibliotēku. 1980. gadā lasītavā tika iedibināta tradīcija – ievērojamu cilvēku jubilejām veltīt nelielas izstādes, kura var teikt ir saglabājusies līdz pat šodienai.

1986. gadā par bibliotēkas direktori kļuva Marija Nipere (tagad Sproģe). Bibliotēka turpināja attīstīties, notika dažādi pasākumi, parādījās arī dažādi grāmatu jaunumi. 1993. gadā pilsētā tika slēgta zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka un Rēzekne palika bez tehniskās literatūras. Šajā laikā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava kļuva par populārāko vietu – tika pasūtīti visi valsts centrālie un arī vairāki Neatkarīgo Valstu Sadraudzības izdevumi. Lasītavā brīžiem nepietika vietas  – pie katra galda sēdēja pa trim lasītājiem. 1994. gadā bibliotēka nosvinēja 50 gadu jubileju. Piecdesmit gadu laikā tās fonds izauga līdz 73 288 dažādu iespieddarbu eksemplāriem, to skaitā ir 2 870 skaņuplates. Arī darbinieku kolektīvs bija paplašinājies - bibliotēkā strādāja jau 12 bibliotekāres. Ik dienas bibliotēkā iegriezās ap 200 apmeklētāju, bet lasītāju skaits sasniedza gandrīz 5000. 90. gados bibliotēkā tika ieviesti jauni papildus pakalpojumi: kopēšana un nakts abonements. Radio „Ef-Ei” informatīvajā raidījumā „Tas ir interesanti” vienu reizi nedēļā skanēja bibliotēkas sagatavota informācija.

Deviņdesmito gadu beigās, atrodoties grāmatnīcas „Liesma” ēkas otrajā stāvā, bibliotēkā kļuva bīstami strādāt un uzturēties. 68,5 tūkstošu grāmatu un periodikas svara spiediens uz grīdu septiņas reizes pārsniedza pieļaujamo normu. Lasītavā, kurā bija 24 vietas, dienā vidēji uzturējās 100 cilvēku. Tika nolemts bibliotēku pārcelt uz Latvijas pasta Rēzeknes nodaļas ēkas 2. un 3. stāvu.

Rēzeknes Centrālā bibliotēka Atbrīvošanas alejā 81/5 (2000)

 

Pēc vairāk nekā četru mēnešu lasītāju apkalpošanas darba pārtraukuma, 2000. gada 9. jūnijā svinīgi tika atklātas pilsētas Centrālās bibliotēkas jaunās telpas Atbrīvošanas alejā 81/5, kur tā atrodas arī šodien. Atskaites dati pēc pirmajām 100 darba dienām jaunajās telpās parādīja, ka to laikā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā reģistrējušies teju 1 500 jauni lasītāji, savukārt bibliotēkas lasītavu un abonementu apmeklējuši tuvu 15 000 cilvēku.

Ar laiku bibliotēkas informācijas resursi kļuva pieejami internetā –  tapa bibliotēkas mājaslapa, pašā bibliotēkā bija pieejami datori, internets. 2001. gadā tika uzsākti automatizācijas procesi – darbs ar bibliotēkas informāciju sistēmu ALISE, kura tiek izmantota arī šodien. Arī turamākajos gados pārējais darbs tika automatizēts, izveidots reģiona elektroniskais kopkatalogs, automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana, aktīvi norisinājās bibliotekāru profesionāla pilnveide.

2001. gada marts. Pirmie sistēmas ALISE kursi

„Tāvu zemes kalendara” 70. jubilejas izdevuma prezentācija (2008)

2008. gada rudenī tiek likvidēts RCB grāmatu izsniegšanas punkts Vipingā. Attēlā – grāmatu gatavošana pārvešanai uz RCB

2009. gadā bibliotēka veiksmīgi piedalījās un vēljoprojām turpina darboties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Stāstu bibliotēku tīklā. 2010. gadā tika atklāts Ārējās apkalpošanas punkts jeb Medicīnas bibliotēka 18. Novembra iela 41. Kopš 2011. gada jūlija bibliotēkā bija iespējams pieteikties virtuālajam elektroniskajam parakstam.

2009. gada 31. martā abonementā svinīgi tiek atklāts Bērnu stūrītis

Skats uz bibliotēku 2011. gada martā

2013. gada 16. janvārī tika veiktas izmaiņas lietotāju apkalpošanas tehnoloģiskajā procesā, pārtraucot izmantot papīra formāta formulārus. Kopš tā laika bibliotēkas materiālu izsniegšana un saņemšana tiek reģistrēta tikai bibliotēkas informācijas sistēmas datu bāzē, savukārt lasītājiem vairs nav jāparakstās par lietošanai paņemtajiem materiāliem. 2013. gadā bibliotēkas telpām mainījās īpašnieks un ēkā notika arī vērienīgs remonts. Bibliotēkas telpas kļuva vizuāli pievilcīgas, bet apstākļi tajā – darbam atbilstoši.

RCB pēdējā desmitgadē

2014. gadā bibliotēka turpināja aktīvi piedalīties dažādās interesantās kultūras norisēs: 18. janvārī bibliotēkas pārstāvji piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas un nodibinājuma „Rīga 2014” rīkotajā grāmatu pārvietošanas akcijā „Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” Rīgā, savukārt oktobrī Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas abonementā apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja piedalīties Franča Trasuna 150. jubilejas sagaidīšanas akcijā – šalles adīšanā. 2014. gadā telpās tika izbūvēts lifts, ko var izmantot arī bibliotēkas apmeklētāji un darbinieki, labiekārtota jumta terase, ko saviem pasākumiem varēja izmantot arī bibliotēka, pilnībā pārbūvēts bibliotēkas ieejas mezgls.

Franča Trasuna 150. jubilejas sagaidīšanas akcija – šalles adīšana

2015. gadā bibliotēka turpināja būt aktīvs sadarbības partneris un iniciatīvu dalībnieks: Rēzeknes Centrālā bibliotēka atbalstījusi Latvijas Bibliotekāru biedrības projektu “Libday 2015”, Latgales Kultūrvēstures muzeja projektu “Nofotgrafējies ar Kūkoju”, valsts svētkos 2015. gadā bibliotēkas darbinieku komanda piedalījās tradicionālajā skrējienā „Ieelpo Rēzekni”. Bibliotēkā norisinājās vērienīgs starptautiskais pasākums “Dzīvā bibliotēka” (sadarbībā ar jauniešu centru “JACis”), kurā “dzīvo grāmatu” lomās piedalījās 20 jaunieši no daudzām Eiropas valstīm, stāstot pasākuma apmeklētājiem par savas valsts un tautas tradīcijām, kopīgo un atšķirīgo katrā kultūrā. Kopš 2015. gada Centrālās bibliotēkas abonementā darbojas bibliopasts, kurā bibliotēkas apmeklētāji var ieteikt izlasīt sev iepatikušās grāmatas citiem bibliotēkas lasītājiem, kā arī atstāt dažādas idejas un ieteikumus bibliotēkai.

Starptautiskais pasākums “Dzīvā bibliotēka”

Bibliopasts bibliotēkas abonementā

2016. gadā sekmīgi apgūts un praksē ieviests informācijas sistēmas ALISE modulis “Starpbibliotēku abonements”, veicinot Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un reģiona bibliotēku krājumu izmantošanu un apgrozību. Starpbibliotēku abonementa galvenā funkcija ir nodrošināt lasītājam viņa pieprasīto grāmatu vai cita veida informāciju gadījumos, kad dokuments nav Rēzeknes Centrālās bibliotēkas krājumā. Viens no interesantākajiem pasākumiem 2016. gadā – angļu rakstnieka L. Kerola grāmatas latgaliski tulkotā izdevuma “Alise Breinumu zemē” prezentācija, kas notika sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Bibliotēkā viesojās latgaliskās “Alises” radošā komanda – grāmatas redaktore Ilga Šuplinska, tulkotāja Evika Muizniece un korektore Sandra Ūdre. Savukārt 2016. gada 22. aprīlī bija vēsturisks brīdis, jo Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā tika dibināts lasītāju klubiņš „LASIs” (saīsinājums vārdam “lasītājs”), kurš dažādos pasākumos pulcē lasītājus vēl tagad.

Lasītāju klubiņa „LASIs” atklāšana

2017. gadā aktīvi turpinājās informācijas aprites nodrošināšana bibliotēkas internetā vietnē, kā arī lasītāju izglītošana darbā ar datoru. 2017. gadā interneta pakalpojumi Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā izmantoti 9590 reizes (dienā vidēji 32 reizes), tajā skaitā bibliotēkas telpās 676 reizes izmantots Wi-Fi personīgajās mobilajās ierīcēs. Gada laikā lasītavā tika sniegta 661 individuāla konsultācija darbā ar datoru. Vadītas vairākas ekskursijas un tematiskas nodarbība skolēniem informācijpratības un medijpratības veicināšanai. 2017. gadā īpaša uzmanība veltīta datu bāzes “Letonika” kā uzticama informācijas avota popularizēšanai. 2017. gada 21. aprīlī bibliotēkā notika vēl nebijis pasākums – Pirmais Pasaules avīžu salidojums jeb tika atklāta izstāde, kurā apkopotas avīzes no vairāk nekā 50 valstīm. Pasākumā kolekcijas autore, novadniece, filoloģijas maģistre, žurnāliste, daudzu grāmatu redaktore un korektore Skaidrīte Svikša pastāstīja par kolekciju un prezentācijā klātesošos iepazīstināja ar avīžu tapšanas īpatnībām.

Pirmais Pasaules avīžu salidojums

2018. gada janvārī Rēzeknes Centrālajai bibliotēkai tika izveidota lapa vietnē Facebook.com, kurā notiek aktīva informācijas aprite arī šodien. Tāpat kopš 2018. gada janvāra Rēzeknes Centrālā bibliotēka darbojas “Europe Direct informācijas centra Austrumlatgalē” (EDIC) projektā.  Dalība šajā projektā bibliotēkai sniegusi iespējas pasākumus padarīt daudzveidīgākus un saistošākus gan lietotājiem, gan bibliotēkas darbiniekiem. Ir notikuši un nākotnē noteikti plānoti daudzi tematiski pasākumi, semināri, lekcijas, diskusijas par Eiropas Savienības vērtībām, izaicinājumiem, problēmām un nākotni. Ievērības vērts ir 2018. gadā tapušais atmiņu apkopojums “100 no mums”. Par godu Latvijas simtgadei Rēzeknes puses bibliotekāri apkopoja savas atmiņas diskā, kurā lasāmi 40 stāsti par bibliotekāru darba pieredzi laikmetu griežos. Apkopota informācija par 100 bibliotekāriem (vārdi un uzvārdi), kuri strādājuši Rēzeknes publiskajās/tautas bibliotēkās no 1944. gada. Diskā lasāma folklora ar profesionālo (bibliotekāro) ievirzi jeb viss kā dzīvē. 2018. gadā pirmo reizi tika rīkots pasākums “LASIs 2017” – bibliotēkas gada balva, kur dažādās nominācijās tika godināti bibliotēkas aktīvākie un čaklākie lasītāji. Gada balva “LASIs” ir brīnišķīgs veids kā bibliotēkai pateikties saviem lasītājiem. Šo tradīciju turpinām piekopt arī tagad.

Pirmais gada balvas “LASIs 2017” pasniegšanas pasākums

2019. gadu raksturo liela bibliotekāro darbinieku maiņa bibliotēkas struktūrvienībās. Jūnijā nomainījās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas administrācija – direktores amatā tika iecelta un joprojām par bibliotēkas attīstību rūpējas Ruta Suseja. Mainījās Metodiskā un bibliogrāfiskā darba nodaļas vadītājs-direktores vietnieks, Komplektēšanas un apstrādes nodaļā nomainījās visi trīs darbinieki – nodaļas vadītāja, bibliogrāfs un vecākais bibliotekārs.

Ruta Suseja jaunajā direktores amatā (2019)

2019. gadā vērojami arī citi jauninājumi. Novadpētniecības darbā –  pārgājiens, veloekspedīcija (velobrauciens "Mazā novadpētniecības ekspedīcija", pārgājiens "Manas pilsētas takas"), kas lieliski veicināja pilsētvides izzināšanu. Ikmēneša digitālā izstāde bibliotēkas ekrānā, ka turpinās vēl šodien, arī aizsākās 2019. gadā. Šajā gadā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un tās filiāļu lietotājiem paradījās iespēja lasīt e-grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā, izmantojot "3td E- GRĀMATU bibliotēku". Augustā Grieķijā notika ikgadējais IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongress, uz kuru ieradās vairāk nekā 3500 bibliotekāru no visas pasaules. Kongresā piedalījās arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Suseja. Lasītavas vadītāja Anita Gaidule uzņēmīgo sieviešu kluba "SENTIO" rīkotajā konkursā "Gada sieviete Rēzeknē 2018" saņēma atzinības rakstu par mūsdienīga bibliotekāra misijas popularizēšanu un ieguldījumu lasītveicināšanā Rēzeknē. Novembrī Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka svinēja 75 gadu jubileju. Par godu šim notikumam abonementā bija skatāma Rēzeknes zonālā valsts arhīva veidota izstāde.

Velobrauciens "Mazā novadpētniecības ekspedīcija"

2020. gads pārbaudīja bibliotēkas izturību ārkārtas situācijā, kad pasauli pāršalca Covid-19 pandēmija. Galvenais mērķis joprojām bija bibliotekāro pakalpojumu sniegšana, sabiedrības izglītošana medijpratībā (sevišķi Covid 19 situācijā) un prasmīgā bibliotēkas informācijas resursu (grāmatu, periodikas, datubāžu u.c.) izmantošanā ilgtermiņā. Pandēmijas laiks iezīmēja, cik svarīgi iedzīvotājiem saņemt informāciju par garīgās un fiziskās veselības saglabāšanu. Tā kā bibliotēkas bija slēgtas klātienes apmeklējumam, Rēzeknes Centrālā bibliotēka aktīvi strādāja ar krājumu: tika norakstītas liekās dubletes, mazpieprasītie un nolietotie iespieddarbi, kas uzlaboja krājuma pārskatāmību, kvalitāti un uzlaboja krājuma apgrozību. Covid-19 ierobežojumu laikā visi bibliotēkas darba pamatrādītāji (lietotāji, apmeklējums, izsniegums, uzziņas) samazinājās, bet virtuālo apmeklējumu skaits pieauga par 44%. Pandēmijas laiks bijis labvēlīgs laiks e-grāmatu bibliotēkas pakalpojuma izmantošanai. Par 75% pieauga “3TD e-grāmatu” lietotāju skaits, par 286% – izsniegumu skaits, par 258% pieauga bibliotēku informācijas sistēmas ALISE autorizēto lietotāju skaits. Par spīti ārkārtas situācijai, iespēju robežās (attālināti vai ievērojot ierobežojumus) bibliotēkas aktivitātes turpināja norisināties. Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību septembrī abonementā bija skatāma foto izstāde „Pieejamība. Cieņpilna dzīve”, kurā varēja apskatīt četrpadsmit Zviedrijas un četrpadsmit Latvijas cilvēku ar invaliditāti portretus un iepazīt personīgos stāstus par līdzvērtīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, par sapņiem, cerībām, bēdām, prieku, darbu, ģimenēm un mīļajiem. Jau daudzus gadus bibliotēkā tiek pievērsta liela uzmanība sociāli mazaizsargāto un riska grupu bibliotekārajai apkalpošanai un iekļaušanai sabiedrībā. Personām ar īpašām vajadzībām Centrālajā bibliotēkā ir iespējams izmantot specializēto datortehniku vājredzīgajiem un tekstu palielinošās lupas, ir izbūvēts invalīdu lifts-pacēlājs, kas nodrošina bibliotēkas pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Bibliotēkas komanda gatava klātienē uzņemt lasītājus (2020)

2021. gadā lasītavas un konferenču zāles telpas piedzīvoja sen gaidītas pārvērtības – novembrī ēkas saimnieks veica kosmētisko remontu. Tā rezultātā tika atjaunota parketa grīda, nokrāsotas sienas. Bibliotēkas darbinieki veica lasītavas telpas pārplānošanu. Tika izveidots novadpētniecības sektors, kurā brīvpieejā izvietoti novadpētniecības materiāli. Atsevišķi izdalīta datorzona, kur lasītājiem ir pieejami četri datori, skatu priecē zaļi un pelēki pufi, uz kuriem sēžot, var lasīt žurnālus un laikrakstus.

Lasītava (2021)

2021. gadā Rēzeknes pilsētas domes Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu un pašaizliedzīgu, ilggadēju darbu pašvaldībā (un 20 gadu darba jubilejā) saņēma direktore Ruta Suseja. Kopš 2021. gada septembra bibliotēka piedāvā nodarbības “RCB e-pakalpojumi un abonētās datu bāzes iedzīvotājiem” gan klātienē, gan attālināti par to, kā veikt darbības bibliotēkas elektroniskajā katalogā un novadpētniecības datu bāzē – meklēt informāciju, veikt atlasi u.c. Visas nodarbības ir bezmaksas. Pieaugot Covid-19 izplatībai, rudenī visā Latvijā tika ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā bibliotēka klātienes apmeklējumiem tika slēgta, tāpēc notika aktīva digitālo resursu un publikāciju veidošana un popularizēšana.

2022. gads iesākās ar jauniem izaicinājumiem un pielāgotām nepieciešamībām saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā. Bibliotēkas pakalpojumu un kompetenču robežas tika paplašinātas, un bibliotēka savu nozīmi sabiedrībā spēja parādīt, piedaloties Ukrainas atbalsta iniciatīvās, īstenojot atbalsta pasākumus, piedaloties kampaņās un sociālās integrācijas vecināšanas aktivitātēs. Lasītavā tika izveidots plaukts ar žurnāliem un grāmatām “No sirds uz sirdi”, kurā izvietotā literatūra tika paredzēta Ukrainas kara patvēruma meklētājiem. Notika Rēzeknes ukraiņu vokālā ansambļa “Vodograj” koncerts Ukrainas tautas atbalstam. Pilsētas bibliotēkas piedalījās labdarības kampaņās un akcijās, piemēram “Pasniedz roku”, “Saulespuķes vienotai Eiropai kopā ar Ukrainu”. Bibliotēkās Ukrainas patvēruma meklētājiem tika sniegtas visdažādākās uzziņas.

Ukraiņu vokālā ansambļa “Vodograj” koncerts

Akcija “Saulespuķes vienotai Eiropai kopā ar Ukrainu”

2022. gadā turpinājām nodrošināt gan attālinātos pakalpojumus Covid-19 pandēmijas ierobežojuma laikā, gan klātienes pakalpojumus pēc ierobežojumu atcelšanas. Šajā laikā parādījās ievērojama inovācija bibliotēkas darbā – bibliomāts jeb grāmatu pakomāts pie RCB ieejas. Tas lasītājiem piedāvā jaunu pakalpojumu – bezkontakta grāmatu un citu izdevumu saņemšanu un nodošanu. Lasītavas telpas turpināja piedzīvot patīkamas pārvērtības. Atpūtas zona tika aprīkota ar papildus sēžammaisiem. Abonementā tika uzstādītas jaunas grāmatplauktu norādes. 2022. gadā aizsākās lasītāju iemīļotā Valentīndienas akcija –  „randiņš” ar noslēpumaino grāmatu. Valsts svētku priekšvakarā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pateicības rakstiem par nozīmīgu ieguldījumu un pašaizliedzīgu darbu pašvaldībā, un 20, 25 un 30 gadu darbu jubilejās tika sveikti vairāki ilggadējie darbinieki. 2022. gadā tika īstenoti vērienīgi Valsts Kultūrkapitāla fonda projekti: “Vārds. Autors. Lasītājs” un VII Latgales stāstnieku festivāls.

Grāmatu pakomāta jeb bibliomāta atklāšana

Pasākums festivālā “Omotu stuosti”

Kopš 2023. gada  1. jūlija kā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas filiāle darbojas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēka, turpinot pastāvēt ar nosaukumu “Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēka-informācijas centrs” (RPLB-IC). UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” projektā 2023. gadā notika pieci pasākumi, tostarp sociāli nozīmīgie Ukraiņu stāsti “Ar Ukrainu sirdī. Dzīve turpinās...”, kas ne tikai veicināja stāstīt prasmi un prasmi klausīties citu stāstus , bet arī uzrunāja sabiedrību atbalstīt patvēruma meklētājus no Ukrainas, kuri pagaidu mājvietu raduši Rēzeknes pilsētā un novadā. “Bibliotekāru stāsti”  Bibliotēku nedēļas laikā tika organizēti, lai rosinātu interesi par bibliotekāro profesiju un caur stāstiem iepazītu šīs profesija vietu un lomu dažādos mūsu valsts vēstures laika posmos.

Bibliotekāru stāstu pasākums

Notika vairāki interesanti pasākumi sadarbībā ar vietējām (un ne tikai) organizācijām un biedrībām, piemēram, radošo plakātu rakstīšanas darbnīca sadarbībā ar Latgaliešu kultūras kustību “Volūda” un starptautisko kustību “Loesje”, lekcija “Bioloģiskā daudzveidība manā pilsētā” un izzinoša ekskursija pilsētvidē sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centru, atklāta ceļojošā fotoizstāde “Ar skatu nākotnē”, kuru organizēja Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība ar mērķi informēt sabiedrību par šo iedzimto ģenētisko slimību. Rēzeknes Centrālā bibliotēka un filiāles iesaistījās ASV vēstniecības atbalstītā Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra projektā “Nāciet baudīt grāmatas un mākslu”.

Radošo plakātu darbnīca sadarbībā ar Latgaliešu kultūras kustību “Volūda” un starptautisko kustību “Loesje”

Tika īstenotas norises ciklā “Latviešu grāmatai 500” – izzinoši pasākumi par Latgales grāmatniecības veicinātājiem un literāra pastaiga “Rēzeknes lasāmvietas”.  2023. gadā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Suseja kļuva par konkursa “Gada sieviete Rēzeknē 2022” nominanti. Par nozīmīgu ieguldījumu bibliotēkas attīstībā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pateicības rakstu saņēma RCB vecākā bibliogrāfe, savukārt par ieguldījumu un pašaizliedzīgu, ilggadēju darbu pašvaldībā un 20 gadu darba jubilejā pateicības rakstu saņēma RCB informācijas sistēmu administrators.

2024. gadā bibliotēkas darbības un sadarbības spektrs turpina būt plašs – sākot no vietējām radošām personībām, līdz pat ārvalstu partneriem un organizācijām, un dalību dažādos projektos un iniciatīvās. Bibliotēka turpina veikt pamatfunkcijas – sniegt bibliotekāros pakalpojumus un spēlēt kultūras un kopienas centra lomu. Aktīvi turpinās informācijas aprites nodrošināšana bibliotēkas internetā vietnē un sociālajos tīklos, digitālo resursu veidošana mājaslapā, medijpratības un informācijpratības aktualizēšana dažādos tematiskos pasākumos. Sadarbībā ar filiālbibliotēkām jau daudzus gadus iesaistāmies un popularizējam lasītveicināšanas aktivitātes (Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, Skaļās lasīšanas sacensība, Latvijas izdevniecību lasīšanas veicināšanas akcijas utt.). Turpinās interesanti tikšanās pasākumi ar autoriem VKKF projektos.

Dzejas pietura “Rēzekne” (VKKF projekts) bibliotēkas lasītavā (2024)

“Bibliotēka vienmēr ir bijusi neatņemama kopienas sastāvdaļa un viena no svarīgākajām vietējām institūcijām, kas vāc, saglabā un popularizē vietējās kultūras mantojumu”, vēsta Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) publisko bibliotēku pakalpojumu vadlīnijas. Mūsdienās svarīga ir arī spēja mainīties un pielāgoties, un uzskatām, ka bibliotēkas ar šo uzdevumu veiksmīgi tiek galā, kalpojot kā tilts starp dažādām paaudzēm, kultūrām un idejām. Bibliotēka vienmēr ir bijusi un būs atvērta ikvienam, kas meklē zināšanas, iedvesmu vai vienkārši mierpilnu vietu, kur ļauties literatūras pasaulei. Skatoties nākotnē ar cerību, mēs esam pārliecināti, ka bibliotēka turpinās dzīvot un attīstīties vēl daudzus gadus.