Mūsu senči Andreja dienu ir svinējuši, nesot dāvanas veļiem un pareģojot nākotni, savukārt baznīca šajā dienā piemin svēto apustuli Andreju. No 23. novembra līdz 2. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Andrejdienai veltīta izstāde.
Latviešu mitoloģijā Andrejdienas saules un mēness savstarpējā novietojuma raisītā enerģētika pielīdzināta saulgriežu dienām, kad esot īpaši labvēlīgs laiks zīlēšanai. Daudzi zīlēšanas veidi Andreja dienas vakarā ir tieši tādi paši kā Vecgada vakarā, galvenokārt tie saistās ar nākamā līgavaiņa vai līgavas noteikšanu, taču populāri ir arī laika vērojumi.
- Andreja dienā vajagot gavēt, tad rādīšoties nozīmīgākie sapņi.
- Andreja vakarā klusējot jāapēd vesela siļķe un tad jāiet gulēt. Kas sapnī nesīs dzeramo, tas būs nākamais dzīvesdraugs.
- Andreja vakarā jānomazgā mute tīrā strauta ūdenī un tas dvielis, ar ko slaukās, jāpaliek zem spilvena, skaitot vārdus: „Mīļais Andrej, atminies,/ Ko es šonakt vēlējos;/ Dod man redzēt mīļāko,/ Paša Dieva vēlēto.”
- Lai uzzinātu, kurš kaimiņš lielākais naida turētājs un nelabvēlis, Andreja dienas vakariņas ēdot, maizes druskas jāsaber azotē un, gultā iekāpjot, tās jāiesien kabatlakatiņā un jāpaliek pagalvī. Kas sapnī nāks tās atņemt, tas tur ļaunu prātu un no tā jāsargās.
- Andreja dienā jāliek plaucēt ķiršu zarus. Ja tie līdz Ziemassvētkiem uzplaukst, tad līgavas pušķis gatavs un kāzas varēs svinēt jau šī gada nogalē.
- Kāda Andrejdiena, tāda būs visa ziema. Ja šajā dienā ir auksti, ziemā sagaidāms stiprs sals, ja līst – ziema būs maiga un atkušņiem bagāta.
Katoļu baznīca 30. novembrī atzīmē svētā apustuļa Andreja svētkus. Apustulis Andrejs bija zvejnieks un pirms sekošanas Jēzum – arī svētā Jāņa Kristītāja māceklis. Andrejs bija pirmais no nākamajiem Kristus apustuļiem, kas satika Jēzu Jordānas krastā un sāka viņam sekot, viņš pie Jēzus atveda arī savu vecāko brāli Pēteri. Svēto Andreju godina kā slāvu tautu apustuli, viņš mira krusta nāvē Patrā.