Septembra slavenības. Ieskaties, atceries, uzzini

Detaļas
Septembra ievērojamie jubilāri

     Rakstnieki, politiķi, mākslinieki… Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Septembrī apaļa jubileja aprit Lijai Brīdakai (80), Kārlim Ulmanim (135), Herlufam Bidstrupam (100), O. Henrijam (150), Stīvenam Kingam (65), Viljamam Folkneram (115) un Ivanam Lažečnikovam (220).

 

     Latviešu dzejniece Lija Brīdaka dzimusi 1932. gada 3. septembrī. Nozīmīgākie dzejoļu krājumi: „Domu dienas”, „Gulbju pavadīšana”, „Magoņu mākoņi”, stāstu krājums „Portrets profilā”, romāns „Aizvējš pie jūras”. Sastādījusi grāmatu „Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā”. Pirmais dzejoļu krājums „Man dzīve dāvina smaidu”, pasakas bērniem „Egļu zvaniņš”, dzeja bērniem „Spicie prātiņi”, dzejas izlases „Septembra tembrs”, „Mežraga sauciens” u. c.

 

     Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī) bija Latvijas politiķis, pirmais Latvijas Ministru prezidents, leģendārs Latvijas Valsts prezidents. 1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā Kārļa Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam.

 

     Herlufs Bidstrups (dzimis 1912. gada 10. septembrī, miris 1988. gada 26. decembrī) bija dāņu karikatūrists un sabiedriskais darbinieks. Uzzīmējis vairāk nekā 5000 karikatūru. Papildus politiskajām karikatūrām radījis arī darbus, kas attēlo cilvēku ikdienu.

 

     O. Henrijs (dzimis 1862. gada 11. septembrī, miris 1910. gada 5. jūnijā), īstajā vārdā Viljams Sidnijs Porters, ir viens no izcilākajiem prozaiķiem amerikāņu literatūrā. Viņa īsie stāsti spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma Amerikas dzīvi visā tās daudzveidībā un krāsainībā. O. Henrija stāstos dzirkstī humors un iztēles bagātība, viņa stāstu varoņi pārstāv visdažādākos sabiedrības slāņus: tie ir gan bezdarbnieki un darba meklētāji, gan viesmīles un ierēdņi, gan sīktirgotāji un mēbelētu istabu izīrētājas, gan ugunsdzēsēji, gan noziedznieki, gan miljonāri, gan daudzi citi...

 

     Stīvens Edvīns Kings (dzimis 1947. gada 21. septembrī) ir amerikāņu šausmu literatūras, fantāzijas un zinātniskās fantastikas autors. Rakstniekam slavu atnesa pirmais publicētais romāns „Kerija”, kas nāca klajā 1974. gadā. Turpmākos gadus ražīgi strādājot, viņš nostiprināja savu šausmu literatūras karaļa statusu, ko apstiprina ne vien milzu tirāžas un liels skaits specializēto literāro balvu, bet arī apbalvošana ar prestižo medaļu „Par izcilu ieguldījumu amerikāņu literatūrā” 2003. gadā. Pazīstamākie romāni ir „Salemas loze”, „Mirdzums”, „Tumšais tornis”, „Mizerija”, „Zaļā jūdze”, stāstu krājumi – „Naktsmaiņa” un „Četri pēc pusnakts”.

 

     Viljams Folkners (dzimis 1897. gada 25. septembrī, miris 1962. gada 6. jūlijā) bija amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1949), viens no ietekmīgākajiem autoriem amerikāņu literatūrā. Folkners ir arī viens no nozīmīgākajiem modernisma pārstāvjiem ASV. Dažkārt viņš tiek uzskatīts pat par vienīgo īsteno modernistu ASV trīsdesmitajos gados, Eiropas rakstnieku Džeimsa Džoisa, Virdžīnijas Vulfas, Marsela Prusta, Tomasa Manna tradīcijas turpinātāju ASV. Folknera darbiem raksturīgs apziņas plūsmas tehnikas, daudzu vēstījuma skatpunktu un mainīga vēstījuma laika izmantojums. Savā mūžā rakstnieks ir publicējis 19 romānus un pāri par 70 stāstiem. Pazīstamākie romāni ir „Sartoris”, „Neuzvarētie”, „Laupītāji”, „Troksnis un niknums”, „Svētnīca”, „Gaisma augustā” un „Pīšļu apgānītājs”.

 

     Krievu rakstnieks Ivans Lažečnikovs (dzimis 1790. gada 25. septembrī, miris 1869. gada 7. jūlijā) bija viens no Krievijas vēsturisko romānu dibinātājiem. Viņa pazīstamākie romāni ir „Ledus māja”, „Pēdējais Noviks” un „Pagāns” („Басурман”).

 

Izmantotie avoti