...Kā veidojas kreilības aizmetņi? Vai kreilība ir priekšrocība vai apgrūtinājums? Uz šiem un daudziem citiem ar kreilību saistītiem jautājumiem atbildes līdz 27. augustam var meklēt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā izvietotajā izstādē.

     Pasaules kārtība paredz, ka dienu nomaina nakts, Sauli – Mēness, ziemu – pavasaris, vasara, rudens un atkal ziema. Cilvēkam ir divas rokas, divas kājas, acis un ausis. Labā un kreisā. Tādi – „labie ”un „kreisie” – šajā pasaulē esam mēs, cilvēki – labroči un kreiļi. Kā liecina statistika, līdz 30% zemeslodes iedzīvotāju ir kreiļi vai abroči (Latvijā un Eiropā vidēji 10%) un šim īpatsvaram ir tendence pieaugt.

     Ir dokumentāli pierādīts, ka jau pirmatnējā sabiedrībā cilvēki dalījās kreiļos un labročos, tomēr iedzīvotāju vairums bija labroči. Gadsimtu gaitā kreilības cēloņus pētījuši mācītāji, filozofi, ģenētiķi, ķirurgi. Pastāv dažādas versijas, bet zinātnieki aizvien nav atraduši kopsaucēju. Ir daudz teoriju par kreilības rašanās pirmcēloņiem. Šobrīd populārākās ir trīs kreilības izplatības versijas.

     Pirmā versija – kreilība ir iedzimta. Šim apgalvojumam gan nav zinātniska apstiprinājuma, jo bieži vien labročiem piedzimst bērni kreiļi un otrādi. Skaidrs ir viens – kreilība, tāpat kā acu krāsa var tikt ģenētiski pārmatota, bet var arī nebūt.

     Otrā versija – kreilību izraisa mūsdienu tehnikas nelabvēlīgā ietekme, piemēram, ja sievietei grūtniecības laikā veic ultraskaņas procedūras, tad pieaug varbūtība, ka bērns būs kreilis. Arī šo viedokli zinātnieki uzskata par bezjēdzīgu, jo kreiļi ir dzimuši arī pirms simts un tūkstoš gadiem.

     Trešā versija – kreilība visbiežāk novērojama nelabvēlīgās ģimenēs. Taču statistika liecina, ka kreiļu daudzums nelabvēlīgās un noturīgās ģimenēs ir aptuveni vienāds.

     Dažādos laikos dažādi pasaules mediķi apgalvojuši, ka kreilībai ir zināms sakars ar ģenialitāti. Vai tiešām tā varētu būt? Arī šajā jautājumā vienotības nav, taču kreiļi ir bijuši/ir gan tādi pasaulslaveni vadoņi un politiķi kā Napoleons, F. Kastro, teju visi Kenediji, R. Reigans, Dž. Bušs, princis Čārlzs un viņa dēls Viljams, gan daudzi zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki, piemēram, A. Einšteins, Rafaēls, Mikelandželo, M. Tvens, Č. Čaplins, M. Monro, mūziķi – Bēthovens, S. Rahmaņinovs, P. Makartnijs u. c.

Daži interesanti fakti par kreiļiem

• Lielākā daļa kreiļu zīmē no kreisās uz labo.
• Visai bieži viens no dvīņiem ir kreilis.
• Kreiļi lieliski izceļas peldēšanā, tenisā, beisbolā un šķēršļu skrējienos.
• Kreiļi parasti sasniedz pubertāti 4-5 mēnešus vēlāk par labročiem.
• Viduslaiku un vēlākā perioda gleznās attēlots ļoti daudz kreiļu
• 13. augusts tiek atzīmēts kā Pasaules kreiļu diena.

• Tweet