Foto no: blog.conciergepreferred.com
No 1. līdz 14. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde „Ko stāsta ūdens”, tajā var iepazīties gan ar pasaulslavenu okeāna pētnieku un ceļotāju darbiem (Ž. Kusto, T. Heijerdāls, J. Senkevičs u. c.), gan bagātīgi ilustrētām enciklopēdijām, kas ļaus uz mirkli „ienirt” Pasaules okeāna bezgalīgajā un noslēpumainajā dzelmē.
Pasaules okeāns. Terminoloģija un raksturlielumi
Pasaules okeāna termins ieviests 20. gadsimta sākumā, to veica okeanogrāfs Jūlijs Šokaļskis. Pasaules okeāns ir visu Zemes okeānu kopums – to veido Atlantijas, Dienvidu, Indijas, Klusais un Ziemeļu ledus okeāns. Pasaules okeāna platība ievērojami pārsniedz sauszemes teritoriju, tas plešas 361 miljona kvadrātkilometru platībā un aizņem 70,8% no Zemes virsmas.
Lai palīdzētu cilvēcei neaizmirst par to, ka Pasaules okeāns būtībā ir mūsu planētas šūpulis, bet tā resursi ir svarīgākais civilizācijas attīstības faktors, ANO Vispasaules samitā, kas notika 1992. gadā un bija veltīts stabilai attīstībai, tika pieņemts lēmums iedibināt Vispasaules okeāna dienu (8. jūnijs).
Globālais klimats
Liela loma Pasaules okeānam ir arī globālā klimata veidošanā un izplūdes gāzu uzņemšanā. Zinātnieki paredz, ka ne visai tālā nākotnē globālās sasilšanas rezultātā Pasaules okeāna līmenis var paaugstināties par 1–1,5 metriem. Taču tālā pagātnē okeāna līmeņa svārstības ir bijušas daudz ievērojamākas.
Austrāliešu un norvēģu zinātnieki apgalvo, ka pirms 82 miljoniem gadu okeāna līmenis bijis pat par veseliem 170 metriem augstāks par pašreizējo. Tas nozīmē, ka zem ūdens ir bijusi lielākā Ziemeļeiropas daļa, milzīgas Dienvidamerikas platības, Ziemeļamerikas austrumu piekraste un daļa Austrālijas.
Ja zinātnieku atklātās okeāna dibena izlīdzināšanās tendences saglabāsies, vēl pēc 80 miljoniem gadu tā ūdens līmenis pazemināsies vismaz par 70 metriem, kā rezultātā visu kontinentu aprises izmainīsies līdz nepazīšanai. Bet galvenais secinājums: jebkādi paustie ledus kušanas scenāriji šos procesus nespēs ietekmēt absolūti nekā…
Zivju resursi
Pēdējo 50 gadu laikā zivju produkcijas patēriņš pasaulē ir divkāršojies, bet prognozes liecina, ka nākamo 25 gadu garumā tas pieaugs vēl 2 reizes. Pasaules okeāna ūdens virsējo slāņu zivju resursi šobrīd ir jau gandrīz izsmelti, zvejnieki pamazām sāk meklēt lomus aizvien lielākā dziļumā, un tas, kā uzskata zinātnieki, rada jaunus riskus. Pirmkārt, nav veikts pienācīgs dziļūdens objektu krājumu novērtējums. Otrkārt, paši dziļūdens iemītnieki joprojām nav pietiekami izpētīti, tāpēc ir ļoti maz zināms par to reproduktīvajiem cikliem.
Enerģija un derīgie izrakteņi
Pēdējā laikā aizvien lielāku interesi okeāns izraisa ne tikai kā daudzveidīgs barības, bet arī kā iespējams enerģijas ieguves avots. Piemēram, viena no jaunākajām idejām pieder amerikāņu zinātniekiem, kuri piedāvā enerģijas iegūšanai izmantot turbulences, ko iepriekš uzskatīja par galveno un visbīstamāko kuģu ienaidnieku.
1978. gadā starptautisks konsorcijs, ko veidoja Vācija, ASV, Kanāda un Japāna, veica sekmīgus izmēģinājumus, kuru rezultātā no 5 kilometru dziļuma okeānā dažu mēnešu laikā izcēla vismaz 800 tonnas dzelzs-mangāna konkrēciju. Patlaban tā dēvētās rūpniecības lielvalstis kā vēl nekad agrāk ir noskaņotas uzsākt masveidīgu derīgo izrakteņu iegūšanu no okeāna dibena.
Izmantotā literatūra Koļcova S. Ko sevī slēpj Pasaules okeāns? // Kabinets. - Nr.11 (2010), 32.-37. lpp.
