Foto no: www.rezeknesnovads.lv
26. janvārī 100. gadskārta apritēs grāmatizdevējam un rakstniekam Vladislavam Locim. No 17. līdz 31. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma jubilāram veltīta izstāde, bet 26. janvārī plkst. 14:00 lasītavā notiks ievērojamajam latgalietim veltīts pasākums, kuru rīko Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība un Latgales Kultūras centra izdevniecība.
Ieskats Vladislava Loča biogrāfijā
Dzimis 1912. gada 26. janvārī Dricānu pagasta Loču ciemā zemnieka un kalēja Ontona un Veronikas ģimenē.
Mācības uzsācis Pilcenes 1. pakāpes pamatskolā, pēc tam tās turpinājis Dricānu sešklasīgajā pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā
Aglonas ģimnāzijā iepazinies ar J. Cibuļski, kurš vēlāk kļuva viņa kompanjons izdevniecības dibināšanā. Vislielāko iespaidu uz viņa personības veidošanos un darba izvēli atstājis ģimnāzijas direktors N. Rancāns.
Pirmās literāta iemaņas guvis jau Aglonas ģimnāzijā, kur darbojies skolas žurnālā un literārajā pulciņā, bet no 1931. gada latgaliešu preses izdevumos sācis publicēt rakstus, tēlojumus un stāstus. Pirmā publikācija – „Gōju putni – latgalīši”, tajā vērsies pret latgaliešu vēlmi pamest savas mājas, lai dotos peļņā uz citiem novadiem.
Mācījies žurnālistiku un tautsaimniecību Latgales Tautas universitātē. Dienējis Latvijas armijā Ludzas 3. ložmetēju rotā, kas ietilpa Rēzeknes 9. kājnieku pulkā. Strādājis par dzelzceļa ierēdni Rēzeknē un Daugavpilī.
No 1939. gada, kad pēc ilgas cīņas ar Sabiedrisko lietu ministriju dabūta izdevējdarbības atļauja, pilnībā nodevies latgaliešu literatūras izdošanai. Līdz 1944. gada rudenim J. Cibuļska (vēlāk – V. Loča) izdevniecība Daugavpilī laidusi klajā 30 grāmatas, 6 „Tāvu zemes kalandara” un 6 literārā rakstu krājuma „Olūts” numurus un avīzi „Latgolas Bolss”.
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur turpinājis izdevējdarbību un laidis klajā 125 grāmatas, krājumu „Olūts” 1947. gadā, avīzi „Latgola”, no 1955. gada, kad Loča izdevniecība pārtapusi par p. s. „Latgaļu izdevniecība”, atsācis izdot laikrakstu „Latgolas Bolss”. Vācijā izdevis arī žurnālu „Dzeive”, „Tāvu zemes kalendaru” un zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica”.
Šis raženais un atbildīgais V. Loča trimdā veiktais darbs ir devis nenovērtējamu ieguldījumu latgaliešu rakstītā vārda saglabāšanā, jo Latvijā aizlieguma dēļ tā turpmāka pastāvēšana bija stipri apdraudēta.
Trimdā V. Locis vadījis ne vien izdevniecību, bet arī A. Jūrdža fondu un veidojis citas latgaliešu sabiedriskās organizācijas, cīnījies par latgaliešu valodas līdztiesību gan trimdā, gan dzimtenē, pat par Latgales augstskolas izveidi un radio raidījumiem latgaliešu valodā.
Miris 1984. gada 30. decembrī Minhenē, apbedīts Vesterfrīdhofas kapos, bet 1992. gada 23. novembrī pārapbedīts Dricānu pagasta Pilcenes kapsētā.
Rēzeknē, Krāslavas ielā 4, darbojas V. Loča Latgaliešu rakstu valodas muzejs, kuru uztur viņa brāļadēls P. Locis.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
