Tadeušam Puisānam – 90
22. janvārī vēsturniekam, rakstniekam un sabiedriskajam darbiniekam Tadeušam Puisānam apritētu 90 gadu jubileja. No 14. līdz 30. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā būs apskatāma novadniekam veltīta izstāde.
Ieskats Tadeuša Puisāna biogrāfijā
T. Puisāns dzimis 1922. gada 4. februārī Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta gleznainajos Cirmas ezera krastos. Pēc vietējās pagasta skolas beigšanas mācības turpinājis Ludzas ģimnāzijā, tālāk izglītojies Latvijas Universitātē, kur studējis farmāciju.
Sākoties kara laikam, viņu iesauc latviešu leģionā. Pēc gūta ievainojuma T. Puisāns nokļūst Vācijā. Pēc izveseļošanās viņu aizsūta uz virsnieku kursiem Prāgā. Pašās kara beigās, padevies amerikāņu gūstā, T. Puisāns nokļūst gūstekņu nometnē Beļģijā. Vēlāk likteņa gaitas viņu aizved pāri okeānam uz Kanādu, kur viņš sāk darbu kā raktuvju strādnieks.
Pēc pāris gadiem jaunais vīrietis uzsāk vēstures studijas Hamiltonas universitātē, kuru pabeidz 1954. gadā, bet pēc tam sāk studēt vēstures filozofiju Toronto universitātē. Šīm studijām seko darbam Kanādas federālās valdības meteoroloģiskajā dienestā nepieciešamo zinību apgūšana, šajā dienestā T. Puisāns nostrādā 25 gadus.
Ar domu par dzimteni T. Puisāns sāk rakstīt grāmatas, kopumā viņš ir astoņu grāmatu autors. Pirmā no tām saucas „Nogrimušās jaunavas mantojums – Ludza” un satur gan vēsturisku apskatu par Ludzu, gan etnogrāfiska rakstura ziņas par apriņķi un ievērojamiem tā ļaudīm.
T. Puisāns ir sarakstījis arī pasaku krājumu „Senču pēdās”, bet vēlāk plašu apceri „Latviešu katoļi Kanādā 1948.–1983.” Saistošas ir arī vēsturiskās skices „Latgale” un grāmata „Akmens uz sirds”, kuras lappusēs atmiņas par dzimteni ir jo skaudri jūtamas.
T. Puisāns ir uzrakstījis arī Latvijas vēsturi angļu valodā un monogrāfiju par Jāni Niedri. 1997. un atkārtoti 2010. gadā Latgales Kultūras centra izdevniecība Rēzeknē izdeva viņa grāmatu „Vēstures mozaīka”, kurā iztirzātas vairākas ar Latgales vēsturi saistītas epizodes.
Par pētījumiem vēsturē un socioloģijā T. Puisāns ir saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni un Daugavas Vanagu organizācijas zelta nozīmi. Viņa darbi ir bijuši publicēti gan Latvijas vēstures institūta žurnālā un Zinātņu Akadēmijas vēstīs, gan „Katoļu kalendārā” un „Tāvu zemes kalendarā”, kā arī izdevumos „Gaisma”, „Katōļu Dzeive”, „Jaunō Gaita”, „Laiks” u. c.
Mūžībā T. Puisāns aizgāja 2006. gada 13. augustā un atdusas Toronto Jorkas kapsētā.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
