Foto no: www.digital-photography-school.com
Vai zināt, kādas valsts pavāri tiek uzskatīti par prasmīgākajiem lietpratējiem un kurā valstī laba maltīte ir vienkārši tautas dzīvesstils? Kad un kur tika uzrakstīta pirmā pavārgrāmata pasaulē? Kā gatavo knēdeļus un kur var nobaudīt visgaršīgāko strūdeli?
Uz šiem un vēl daudziem citiem ar kulināriju saistītiem jautājumiem atbildes var sameklēt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā izvietotajā izstādē, kura būs apskatāma līdz 25. novembrim.
Mazliet no vēstures
Eiropas zemēs kulinārija ir attīstījusies salīdzinoši vēlu. Apmēram 6000 gadu pirms Kristus mūsu senči vēl nodarbojās ar vākšanu un medīšanu, bet Tuvajos Austrumos ļaudis, kas tolaik jau dzīvoja pilsētās, ēda kviešu un miežu biezputras, mielojās ar dārzeņiem un augļiem, kā arī audzēja mājdzīvniekus.
Drīz vien viņiem radās iespēja pārdot izaudzētā pārpalikumus, tas veicināja tirdzniecības attīstību. Savukārt barbariem, eiropiešiem, kas dzīvoja nostāk no šīs augsti attīstītās kultūras, atlika vien nogaidīt, līdz tirgotāji atceļoja arī pie viņiem.
Progress vispirms sasniedza mūsdienu Grieķijas teritoriju, tad pamazām virzījās pa Donavu augšup, kā arī pa jūras ceļu gar Vidusjūru un Atlantijas okeāna piekrasti uz ziemeļiem – Īriju un Lielbritāniju. Šis process ilga apmēram divus tūkstošus gadu. Tautas, kas dzīvoja Eiropas dienvidu daļā pie Vidusjūras, izveidoja atsevišķu civilizāciju, ko mēs pazīstam kā antīko Grieķijas un Romas impēriju.
Šajā laikā Eiropa pirmo reizi tika apvienota vienā valstī un sāka veidoties tās reģionu kulinārijas pamati. Turpmākajos gadsimtos Eiropas valstis ir gājušas sarežģītus un atšķirīgus politiskās un ekonomiskās attīstības ceļus, arī kulinārijas tradīcijas un ēšanas kultūra ir mainījusies un pilnveidojusies līdzi vispārējai attīstībai. Taču jāatzīst: lai nu kādi ir bijuši Eiropas tautu vēstures līkloči, skaidrs ir viens – cilvēkiem visos laikos ir paticis labi un garšīgi paēst.
Izmantotā literatūra Eiropa. Gatavosim ar prieku. - Rīga: Jāņa sēta, 2004. - 108 lpp.
