Līdz 8. augustam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma pasaulē zināmākā latviešu baletdejotāja Māra Liepas 75. jubilejai veltīta izstāde.

Ieskats Māra Liepas biogrāfijā

     M. Liepa dzimis Rīgā 1936. gada 27. jūlijā. Baleta gaitas uzsācis Rīgas horeogrāfijas skolā, kur mazā auguma dēļ viņam neparedzēja spožu nākotni.

     Visu savu negaro mūžu (baletdejotājs aizgāja aizsaulē 52 gadu vecumā) M. Liepam nācās sevi sadalīt starp Rīgu un Maskavu, starp vecākiem un māsu šeit, bet dzīvesbiedrēm – tur.

     Jau pēc baletskolas beigšanas Maskavā M. Liepa sapņoja par dejošanu Lielajā teātrī, taču viņam nācās atgriezties Rīgā. Mūsu Operā dejotājs nostrādāja divas sezonas un, pašiniciatīvas vadīts, iekļuva Maskavas muzikālajā teātrī, bet pēc četriem gadiem kļuva par Lielā teātra solistu. Slavu un vispārēju atzinību Māris te iemantoja jau no paša sākuma. Taču šai medaļai bija arī otra puse. Sešdesmitajos gados viņš Lielajā teātrī bija konkurents no Baltijas. Publika dejotāju dievināja, kolēģi – ne pārāk ieredzēja.

     Gluži kā Latvija savulaik bija Padomju Savienības Rietumi, M. Liepa Maskavā bija eiropietis. Viņš izstaroja īpašu šarmu. To novērtēja ne tikai kolēģi un skatītāji, bet arī Maskavas baletskolas audzēkņi, kur Māris nostrādāja 20 gadu.

     Sadzīvē dejotājam negāja viegli, viņam nepiemita nekāds saldais un maigais raksturs. 80. gadu beigās pēc konflikta ar Lielā teātra baletmeistaru Liepa tika izmests no slavenās trupas. Sākās grūtsirdība, kuru bieži vien pavadīja arī alkohols un kura noveda bezdibenī…

     Starp mākslinieka spožākajām lomām jāmin Zigfrīds „Gulbju ezerā”, Alberts „Žizelē”, titulloma „Spartakā” un Vronskis „Annā Kareņinā”. Par sasniegumiem baletā M. Liepa ir saņēmis Ļeņina prēmiju un PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Tēva pēdās ir gājuši arī bērni – Ilze un Andris, kuri ar savu talantu ir iemantojuši redzamu vietu baleta pasaulē.